Lestenē piemineklis leģionāriem “Latvijas Stāvstrops brīvībai”

Atrodas Lestenē pie ieejas latviešu leģionāru brāļu kapos (sk.). 

2018. gada 23. septembrī Zedelgemā, Beļģijas Rietumos, tika atklāts tēlnieka Kristapa Gulbja veidotais piemineklis “Latvijas Stāvstrops brīvībai” (“Letse Bijenkorf”), kas veltīts latviešu leģionāriem, kuri laikā no 1945. gada rudens līdz 1946. gada pavasarim atradās netālu no šīs pilsētiņas iekārtotajā vācu karagūstekņu nometnē. 

Iecere izveidot šādu piemiņas zīmi radās 2014. gadā, kad Beļģijas televīzijā parādījās raidījums par vietējo faktiski jau aizmirsto gūstekņu nometni, kas modināja pilsētnieku interesi par vēsturiskajiem notikumiem tuvējā apkārtnē. Iecere tika īstenota, Zedelgemas pašvaldībai sadarbojoties ar Latvijas Okupācijas muzeju, turklāt jānorāda, ka iniciatori bija tieši pilsētas pašvaldība. 2017. gadā tika izsludināts pieminekļa metu konkurss, kurā piedalījās pieci tēlnieki – Aigars Bikše, Ojārs Feldbergs, Kristaps Gulbis, Pauls Jaunzems, un Gļebs Panteļējevs, kas kopumā iesniedza sešus projektus. Tika izveidots 3500 eiro liels balvu fonds, pirmās vietas ieguvējam atvēlot 2000, otrās vietas ieguvējam – 1000, bet trešās vietas ieguvējam – 500 eiro. 

Latvijas-Beļģijas kopīgā žūrija par labāko atzina K. Gulbja izstrādāto projektu, par ko tika paziņots 2017. gada 18. septembrī. Otro vietu konkursā ieguva G. Panteļejevs, bet trešo – P. Jaunzems. 

Pēc K. Gulbja meta veidotā, aptuveni piecus metrus augstā piemiņas zīme sastāv no nerūsējoša tērauda kolonnas, uz kuras novietots zaļi patinētā bronzā darināts bišu stropa atveidojums. Gan uz stropa, gan pa to balstošās kolonnas virsmu izkaisītas apzeltītas bišu figūriņas. Pieminekli papildina arī skaņas efekts – Latvijā, dabiskā vidē ierakstīta stropa bišu zuzēšana. 

Blakus piemineklim tika novietota plāksne ar paskaidrojošo tekstu vairākās valodās, kas skaidroja situāciju, kādā Latvija un tās pilsoņi nonāca, sākoties Otrajam pasaules karam. 

Pats tēlnieks savu ieceri skaidrojot, tolaik izteicās, ka “Zedelgemas nometnē bija ap 12 tūkstoši latviešu karavīru. To skaits bija līdzvērtīgs bišu skaitam stropā. Mana piedāvājuma būtība ir – Latvijas bišu strops ar Latvijas bitēm Flandrijas zemē. Bišu strops pēc būtības ir valsts. Tai ir arī sava armija, taču bites neuzbrūk, ja netiek aizskartas. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, brīvību.” 

Piemineklis tika uzstādīts jaunveidojamā pilsētas apkaimē, kas atrodas aptuveni trīs kilometrus no kādreizējās nometnes, jauniekārtojamo laukumu nosaucot par “Brivibaplein” (Brīvības laukumu). 

Pieminekļa izmaksas sasniedza 100 000 eiro, ko līdzīgās daļās sedza Zedelgemas pašvaldība un Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, kas savu daļu apņēmās savākt ziedojumos. Gada laikā līdz pieminekļa atklāšanai no nepieciešamajiem 50 000 izdevās savākt 40 876 eiro. Katrs ziedotājs, kas atvēlēja vismaz 100 eiro, saņēma piespraudi bronzas bites veidā. Ziedojumu vākšana turpinājās arī pēc piemiņas zīmes atklāšanas. 

Taču 2021. gadā Beļģijas kreisās partijas izvērsa pret piemiņas zīmi vērstu kampaņu un beļģu medijos izskanēja prasība pieminekli nojaukt, apgalvojot, ka tas esot veltīts nacistu kolaboracionistiem. Pakļaujoties spiedienam, kas tika izrādīts uz vietējām varasiestādēm, Zedelgemas pašvaldība lēma laukumu pārdēvēt un mainīt pie pieminekļa esošo paskaidrojošo tekstu. 

Brīvības laukumam tika atdots tā kādreizējais nosaukums – “Peerdenbilk” jeb Zirgu pļava, bet 7. jūlijā tika noņemta pie pieminekļa esošā plāksne ar skaidrojošo tekstu, lai “izvērtētu un nepieciešamības gadījumā papildinātu tajā iekļauto informāciju”. 

Novembra beigās Zedelgemas pilsēta sarīkoja Eiropas vēsturnieku simpoziju, lai izvērtētu latviešu leģionāriem veltīto pieminekli un tā vēsturisko kontekstu. Latviju tajā pārstāvēja komunikācijas zinātnes doktors Didzis Bērziņš un komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns, taču, neskatoties uz to, simpozija dalībnieki rekomendēja piemiņas zīmi novākt vai pārvietot uz citu vietu. 

Neskatoties uz Latvijas Ārlietu ministrijas protesta notām un Latvijas vēstnieka pūliņiem, 2022. gada maijā pilsētas pašvaldība, nesaskaņojot to nedz ar Latvijas Okupācijas muzeju, nedz ar pieminekļa autoru K. Gulbi, lēma piemiņas zīmi demontēt, un 31. maijā tā tika aizvākta no līdzšinējās atrašanās vietas un novietota noliktavā. 2024. gadā piemineklis tika atdots Latvijai, un sākās jaunas, tam piemērotas atrašanās vietas meklējumi. 

2025. gada 27. februārī Tukuma novada dome atbalstīja Latvijas Okupācijas muzeja iniciatīvu Beļģijā demontēto pieminekli uzstādīt Lestenē, kas jau iepriekš tika saskaņota ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Latviešu karavīru piemiņas biedrību “Lestene”. 27. martā ieceri atbalstīja arī Pieminekļu, piemiņas zīmju un piemiņas vietu izveides konsultatīvā padome. 

Savā jaunajā atrašanās vietā piemineklis atklāšanu piedzīvoja 2025. gada 8. maijā. 

Tam blakus uzstādītajā plāksnē ar paskaidrojošo tekstu teikts, ka piemineklis “Lestenē ir veltīts tiem Latvijas pilsoņiem, kuri tika pretlikumīgi iesaukti un iesaistīti nacistiskās Vācijas militārajās vienībās. Tiem, kas izdzīvoja vai krita. Tiem, kuri svešā kara dienestu Latvijā un ārpus Latvijas pildīja ar cerību atgūt Latvijas brīvību un neatkarību”, kā arī sniegts īss Zedelgemas gūstekņu nometnes un tai veltītās piemiņas zīmes vēstures apskats. Informatīvajā plāksnē arī uzsvērts: “Piemineklis Lestenē atgādina, ka brīva un demokrātiska Latvija ir sargājama paaudžu paaudzēs. Pieminekļa stāsts liecina, ka Eiropas vēsturiskā atmiņa vēl joprojām ir sašķelta un Austrumeiropas pieredze nav ar izpratni ieausta kopīgajā pagātnes stāstā.” 

Vēsturiska atkāpe. Pēc Otrā pasaules kara beigām Rietumeiropā bijušajās Beļģijas armijas munīcijas noliktavās pie Zedelgemas tika iekārtota vācu karagūstekņu nometne, kas patiesībā sastāvēja no četrām nometnēm, kurās kopumā bija izvietoti aptuveni 160 000 gūstā nonākušie vācu karavīri. 1945. gada rudenī briti uz Zedelgemu pārvietoja arī visus viņu pārvaldītajās gūstekņu nometnēs esošos latviešu karavīrus, un laikā līdz 1946. gada pavasarim nometnē Nr. 2227 (POW Camp 2227) saskaņā ar dažādiem datiem atradās 11 160 līdz gandrīz 12 000 latviešu, tajā skaitā vismaz 938 invalīdi un aptuveni 250 nepilngadīgi zēni (pamatā gaisa spēku palīgi). Vācu brāļu kapos Lomelā, kur kopumā guldīti vairāk nekā 39 000 Pirmajā un Otrajā pasaules karā kritušie karavīri, apbedīti arī vismaz 89 latviešu leģionāri. No viņiem 86 miruši Zedelgemas karagūstekņu nometnē vai Ostendes slimnīcā. 

1945. gada 28. decembrī Zedelgemā tika dibināta “karā cietušo latviešu un viņu ģimenes locekļu kulturālās un saimnieciskās aprūpes biedrība” “Daugavas Vanagi”, kas ar laiku kļuva par vienu no galvenajām latviešu trimdas organizācijām. Pēdējie latviešu karavīri Zedelgemu atstāja 1946. gada maijā. 

Avoti: Latviešu kaŗavīrs pēc otrā pasaules kaŗa. 9. sēj. Red.: Bērziņš, A. J.; Kukainis, V., O. Plön: Daugavas vanagu Centrālā valde, 1985. 96. lpp.; LETA, 18.09.2018., LA.LV, 23.09.2018.; Laikraksts Latvietis, Nr. 546, 13.06.2019.; LETA, 13.07.2021.; LETA, 15.07.2021.; LETA, 19.09.2021.; Beļģijas Latviešu Ziņas, Nr. 38, 2021. gada novembris, 10.-11. lpp.; LETA, 05.12.2021.; LSM.lv, 06.12.2021.; LETA, 30.05.2022.; LETA, 27.02.2025.; jauns.lv, 15.03.2025.; LETA, 27.03.2025.; latviesi.lv, 08.05.2025.