Atrodas Krustpils pagasta Grīvas kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Nikolajs Krastiņš. Pie kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne, kurā iegravēts Lāčplēša Kara ordeņa atveidojums.
Vēsturiska atkāpe. Nikolajs Krastiņš dzimis 1893. gada 26. decembrī Krustpils pagastā. Izglītojies pilsētas skolā. Mērnieks.
Pirmā pasaules kara priekšvakarā 1914. gada jūlijā mobilizēts Krievijas armijā, piedalījies kaujās Austrumprūsijā. No 1915. gada decembra dienējis 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk – pulkā) vecākā apakšvirsnieka pakāpē. Piedalījies Ziemassvētku kaujās, cīņās pie Ropažiem un Inčukalna. 1917. gadā uzsācis mācības Gatčinas praporščiku skolā, taču revolūcijas dēļ to nav beidzis. 1917. gadā pie Inčukalna kritis vācu gūstā. Apbalvots ar Jura krusta II, III un IV šķiru.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 11. jūnijā, 4. Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies daudzās kaujās visā Neatkarības kara laikā.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 1. oktobrī pie Līvāniem, “kad ienaidnieka viesuļuguns dēļ mūsu rotās izcēlās sajukums, Krastiņš kopā ar savu vadu izvirzījās spārnā un piepešā triecienā ar labi mērķētu šauteņu un ložmetēju uguni apturēja ienaidnieka triecienu, piespieda lieliniekus ar smagiem zaudējumiem atkāpties, pametot kaujaslaukā 150 kritušos, daudz ievainoto un ieročus”.
1920. gadā pārcelts uz 4. robežsargu pulku virsseržanta pakāpē.
Atvaļināts 1921. gada 17. martā kā leitnants. Jau tā paša gada 29. oktobrī atgriezies armijā, vada komandieris 4. robežsargu pulkā. 1922. gadā pārcelts uz 10. Aizputes kājnieku pulku, paaugstināts par virsleitnantu.
Atvaļināts 1931. gada 30. oktobrī. Piešķirta jaunsaimniecība Krustpils pagasta “Peniķos”. Līdz 1945. gadam strādājis par koku brāķeri.
Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1946. gadā arestēts un izsūtīts uz PSRS, nonācis Sibīrijā. Pēc atgriešanās Latvijā strādājis Krustpils kokzāģētavā, pēc tam tā sauktajā kolhozā (kolektīvajā saimniecībā). 1978. gadā aiz pārskatīšanās apbalvots ar jubilejas medaļu par piedalīšanos pilsoņu karā un sakarā ar PSRS bruņoto spēku 60. gadadienu. Miris 1983. gada decembrī.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 260.-261. lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru