Atrodas Cēsu Meža kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Krēgers. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Krēgers dzimis 1892. gada 22. oktobrī Cesvaines pagastā. Pagastskolas izglītība. Sedlinieks Liezeres pagastā un Rīgā.
Pirmā pasaules kara laikā dienējis 147. jātnieku pulkā Karpatu frontē. 1917. gada augustā pārcelts uz 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulku.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada aprīlī, 2. Ventspils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 1. novembrī Zemgalē pie Taurkalnes muižas, “kad mūsu karaspēka vienība iekļuva ložmetēju ugunī, [seržants] Krauze pēc paša ierosmes devās pretinieka aizmugurē un ar piepešu uguni izraisīja vāciešos apjukumu, piespieda tos bēgt un daudzus nogalināja, tā sekmēdams mūsu uzbrukumu un Taurkalnes mežsargmāju ieņemšanu”.
Atvaļināts 1920. gada decembrī. Dzīvojis Bolderājā, sedlinieks. Piešķirta jaunsaimniecība Liezeres pagastā. Divdesmito gadu beigās pārcēlies uz dzīvi Cēsīs, dienējis 8. Daugavpils kājnieku pulkā. 1940. gadā atvaļināts.
Otrā pasaules kara laikā dzīvojis toreizējā Baižkalna pagastā, Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, atgriezies Cēsīs. Gadījuma darbu strādnieks, arī sētnieks un sedlinieks vietējā remonta un celtniecības kantorī. Miris 1959. gada 8. maijā.
Jāņa Krēgera vārds iegravēts Cesvainē uzstādītajā piemiņas stēlā kādreizējā novada teritorijā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 263.-264.
lpp.; Šēnbergs, M. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Latvijas Arhīvi, Nr.
3, 1999. gads, 107.-120. lpp.<111. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru