Liepājā ar pilsētu saistīto LKOK piemiņai veltītais Lāčplēša dārzs

Atrodas Liepājā Karaostas parka stūrī pie Atmodas bulvāra un Neatkarības rotas ielas krustojuma. 

Lāčplēša dārzs Liepājā iekārtots 2019. gadā, un 24. jūlijā tur tika atklātas sešas piemiņas stēlas, kurās bija iegravēti to 50 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdi, kas darbojušies Liepājā laikā, kad tur atradās Latvijas pagaidu valdība, kā arī piedalījušies pilsētas aizstāvēšanā no bermontiešiem 1919. gada novembrī. 

Dārza projektu pēc Liepājas Komunālās pārvaldes pasūtījuma 2018. gadā izstrādāja uzņēmums “Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS”, ber dārza izveide un labiekārtošana tika uzticēta Jelgavas uzņēmumam “MITBAU AC”. 

Savukārt piemiņas stēlas tapušas Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros. Projekta iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs. Tipveida stēlas pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta pelēkā Somijas granītā izgatavojis uzņēmums “Akmens apstrādes centrs AKM” Ķekavā meistara Pētera Zvauņa vadībā. 

Stēlas tika izvietotas gar Neatkarības rotas ielu un kopā ar tur esošajiem kokiem veidoja aleju, kas saskaņā ar dārza projekta autoru ieceri simbolizē latviešu tautas pateicību Neatkarības kara dalībniekiem.

Dārzā atrodas arī neliels pulcēšanās laukums, kura centrā novietots pultsakmens, bet uz tā – plāksne ar Latvijas lielo ģerboni. 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Laukuma robežu iezīmē divi dekoratīvi betona soli ar koka dēļu sēdvirsmām. Labā pusē esošā sola vertikālajā plaknē iestrādāts dārza nosaukums: 

LĀČPLĒŠA DĀRZS 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Savukārt horizontālajā plaknē izveidots paskaidrojošs teksts Braila rakstā. 

Saskaņā ar ieceri laukums kalpo kā “ieejas vārti” pārējā parka teritorijā. Priekšplānā iekopta balti ziedoša puķu pļava varoņu piemiņai. 

Lāčplēša dārza labiekārtošanai un piemiņas stēlu izgatavošanai Liepājas pilsētas pašvaldība no budžeta līdzekļiem atvēlējusi 59 279,20 eiro. Savukārt stēlu izgatavošanai nepieciešamo granītu sagādājusi Aizsardzības ministrija. 

Kamēr stēlās, kas 2019. gadā tika uzstādītas Lāčplēša dārzā, bija iegravēti tikai 50 vārdi, jau tobrīd bija apzināti vairāk nekā 140 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, kas bijuši saistīti ar Liepāju. 

Tāpēc jau gadu vēlāk Liepājas pašvaldība izsludināja konkursu par vēl 11 stēlu izgatavošanu. Konkursā uzvarēja pirmo sešu stēlu izgatavotājs – uzņēmums “Akmens apstrādes centrs AKM”, kam tika piešķirtas tiesības slēgt līgumu par 28 036,94 eiro. 

Tagad Lāčplēša dārzā kopumā atrodas 17 stēlas ar 165 LKOK vārdiem. 11 no tām izvietotas gar Neatkarības rotas ielu, turklāt sešas no šīm stēlām ir sapārotas. Savukārt gar Atmodas bulvāri uzstādītas sešas stēlas. 

Interesanti, ka, atšķirībā no citām vietām, kur stēlās iegravētie Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdi kārtoti alfabētiskā secībā, ievērojot dienesta pakāpes, Liepājā visi vārdi kātoti vienīgi alfabētiskā kārtībā. 

Pirmajā no stēlām (skatoties no pulcēšanās laukuma), kas uzstādītas gar Neatkarības rotas ielu, iegravēts teksts ar deviņiem LKOK vārdiem: 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURI 1919. GADĀ AIZSTĀVĒJA LIEPĀJU
UN ATBALSTĪJA LATVIJAS VALDĪBAS
DARBĪBU LIEPĀJĀ 

PULKVEDIS-LEITNANTS
ALEKSANDRS AIZPORS ČAPLIS
1888–1960 

KAPRĀLIS
KRIŠJĀNIS ANDEROSNS
1888–1941 

PULKVEDIS
NIKOLAJS ĀBELTIŅŠ
1897–1966 

KAREIVIS
PĒTERIS BEITIKS
1896–1919

DIŽKAREIVIS
JĀNIS BLŪMS
1893–1970 

DIŽKAREIVIS
EDUARDS BURBE
1900–1919 

ĢENERĀLIS
OSKARS DANKERS
1883–1965 

VIRSLETNANTS
JĀNIS DOBELIS
1894–1944 

VIRSSERŽANTS
ERNESTS DRĒZIŅŠ
1897–1974 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Otrajā stēlā iegravēts teksts ar deviņiem LKOK vārdiem: 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURI 1919. GADĀ AIZSTĀVĒJA LIEPĀJU
UN ATBALSTĪJA LATVIJAS VALDĪBAS
DARBĪBU LIEPĀJĀ 

KAREIVIS
JĀNIS DZIDĀTĀJS
1893–1964 

PULKVEDIS
KĀRLIS DZENĪTIS ZENIŅŠ
1892–1979 

SERŽANTS
ALEKSANDRS EGLE
1890–1981 

VIRSSERĀNTS
JUKUMS ERNSSONS
1889–1964 

VIRSLEITNANTS
TEODORS KRIŠS GENŠENS APSE
1893–1942 

VIRSSERŽANTS
ANDREJS INGE
1887–1941 

DIŽKAREIVIS
FRICIS JAUNZEMS
1893–1975 

SERŽANTS
ANDREJS JUŠKEVIČS
1897–1947 

PULKVEDIS
TEODORS KALNIŅŠ
1887–1967 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Trešajā stēlā iegravēts teksts ar desmit LKOK vārdiem ar astoņiem LKOK vārdiem: 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURI 1919. GADĀ AIZSTĀVĒJA LIEPĀJU
UN ATBALSTĪJA LATVIJAS VALDĪBAS
DARBĪBU LIEPĀJĀ 

KAPTEINIS
JĀNIS KAULIŅŠ
1889–1942 

VIRSSERŽANTS
JĒKABS KLAVIERS
1865–1937 

VIRSLEITNANTS
ALFRĒDAS VIKTORS KLESTROVS
1897–1919 

PULKVEDIS
ERNESTS KREIŠMANIS
1890–1965 

VIRSLEITNANTS
TEODORS KRIŠJĀNIS
1891–1965 

KAPTEINIS
ERNESTS KURŠINSKIS
1893–1973 

PULKVEDIS LEITNANTS
FRICIS ĶIVELĪTIS
1894–1943 

PULKVEDIS LEITNANTS
SERGEJS LAGZDIŅŠ
1895–1979 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Ceturtā un piektā stēla ir sapārotas, 2019. gadā uzstādītajai stēlai vēlāk blakus uzstādot vēl vienu stēlu.

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Ceturtajā stēlā iegravēts teksts ar astoņiem LKOK vārdiem: 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURI 1919. GADĀ AIZSTĀVĒJA LIEPĀJU
UN ATBALSTĪJA LATVIJAS VALDĪBAS
DARBĪBU LIEPĀJĀ 

DIŽKAREIVIS
KĀRLIS LAIMIŅŠ
1893–1973 

PULKVEDIS LEITNANTS
JĒKABS LAKSTĪGALA
1892–1970 

VIRSLEITNANTS
PĒTERIS LEIMANIS
1891–1928 

BRĪVPRĀTĪGAIS
FRICIS LIEPIŅŠ
1863–1927 

KAPTEINIS
JĀNIS LUDDE
1897–1960 

PULKVEDIS LEITNANTS
OSVALDS MEIJA
1894–1996 

KAREIVIS
ĒRMANIS MINKA
1891–1968 

KAPTEINIS
ŽANIS MITENBERGS MITTENBERGS
1898–1945 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Piektajā stēlā iegravēts teksts ar 11 LKOK vārdiem: 

LIEPĀJNIEKI –
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURIEM ORDENIS PIEŠĶIRTS PAR CĪŅĀM
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ 

DIŽKAREIVIS
HERMANIS ALKSNĪTIS
1894–1942 

VIRSSERŽANTS
KLĀVS ALLĒNS
1890–1958 

KAPRĀLIS
KĀRLIS ANTONS
1893–1925 

DIŽKAREIVIS
ALFRĒDS APELONS
1896–1973 

KAPRĀLIS
ANDREJS AUCE
1895–1973 

KAPRĀLIS
TEODORS AUDRINGS
1900–1947 

KAREIVIS
HERMANIS AUTERHOFS
1897–1942 

VIRSLEITNANTS
VILJAMS BAUCIS
1891–1919 

VIRSLEITNANTS
ANDREJS BAUMANIS
1886–1947 

VIRSLEITNANTS
ANDREJS BAUMANIS
1898–1961 

SERŽANTS
JĀNIS BLĀĶIS
1898–1984 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Arī sestā un septītā stēla ir sapārotas, 2019. gadā uzstādītajai stēlai vēlāk blakus uzstādot vēl vienu stēlu.

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Sestajā stēlā iegravēts teksts ar astoņiem LKOK vārdiem: 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURI 1919. GADĀ AIZSTĀVĒJA LIEPĀJU
UN ATBALSTĪJA LATVIJAS VALDĪBAS
DARBĪBU LIEPĀJĀ 

KAPRĀLIS
VILHELMS VILIS NARKEVICS–MASKEVICS
1897–1976 

ĢENERĀLIS
KAZIMIRS OLEKŠS
1886–1970 

KAREIVIS
AUGUSTS PAIJA
1896–1950 

KAPTEINIS
ARTŪRS PETRĪTIS
1900–1971 

KAPTEINIS
VERNERS PETRĪTIS
1898–1941 

DIŽKAREIVIS
JĀNIS PIĶELIS
1898–1950 

KAREIVIS
FRICIS POTS
1890–1932 

VIRSSERŽANTS
DONATS PUDULIS
1891–1943 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Septītajā stēlā iegravēts teksts ar 11 LKOK vārdiem: 

LIEPĀJNIEKI –
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURIEM ORDENIS PIEŠĶIRTS PAR CĪŅĀM
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ 

VIRSSERŽANTS
JĒKABS BOZIS
1892–1953 

VIRSSERŽANTS
JŪLIJS BRESLERS
1895–1921 

KAREIVIS
JĀNIS BŪDIŅŠ
1898 

DIŽKAREIVIS
JĀNIS BUMBIERIS
1897–1920 

KAPTEINIS
FRICIS CINOVSKIS
1887–1971 

PULKVEDIS LEITNANTS
JĀNIS DINNE
1897–1938 

DIŽKAREIVIS
JĀNIS DIŽGALVIS
1898–1981 

DIŽKAREIVIS
VOLDEMĀRS DOBELIS
1900–1919 

DIŽKAREIVIS
ĀDOLFS VOLDEMĀRS DONIS
1901 

KAPRĀLIS
JĒKABS DRULLIS
1900–1959 

KAPRĀLIS
JĀNIS DZINTARS
1896–1974 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Astotajā stēlā iegravēts teksts ar astoņiem LKOK vārdiem: 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURI 1919. GADĀ AIZSTĀVĒJA LIEPĀJU
UN ATBALSTĪJA LATVIJAS VALDĪBAS
DARBĪBU LIEPĀJĀ 

VIRSLEITNANTS
ROBETRTS RADZIŅŠ
1880–1919 

SERŽANTS
JĀNIS SEDOLS
1879–1957 

KAPTEINIS
HUGO ŠĶIŅĶIS
1887–1961 

VIRSSERŽANTS
GUSTAVS ŠULCS
1892–1941 

KAPTEINIS
INDRIĶIS REINBERGS
1894 

PULKVEDIS
JŪLIJS ROZENTĀLS
1894–1941 

KAREIVIS
ANDREJS VECVAGARS
1896–1961 

KAREIVIS
FRICIS ZĪLE
1889 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Devītā un desmitā stēla ir sapārotas, taču tās, tāpat kā pēdējā, vienpadsmitā alejas stēla, uzstādītas vienlaicīgi alejas izveides otrajā kārtā. 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Devītajā stēlā iegravēts teksts ar 11 LKOK vārdiem: 

LIEPĀJNIEKI –
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURIEM ORDENIS PIEŠĶIRTS PAR CĪŅĀM
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ 

KAREIVIS
JUKUMS GRULLIS
1885–1919 

KAREIVIS
KĀRLIS HELMŠTEINS
1897–1968 

SERŽANTS
FRICIS GUSTAVS HERBSTS
1893 

VIRSSERŽANTS
NIKOLAJS HERMANIS
1896–1941 

KAPTEINIS
JĀNIS INDRIĶIS IKŠE
1896–1976 

SERŽANTS
TOMS INDRIKSONS
1890–1964 

VIRSNIEKA VIETNIEKS
JĀNIS INGE
1894–1974 

KAREIVIS
JUKUMS JANSONS
1895–1974 

VIRSSERŽANTS
RŪDOLFS JAUNZEMS
1894–1981 

SERŽANTS
JĀNIS JĒGERSONS
1895–1963 

KAPRĀLIS
KALNS KRISTAPS
1895–1958 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Desmitajā stēlā iegravēts teksts ar desmit LKOK vārdiem: 

LIEPĀJNIEKI –
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURIEM ORDENIS PIEŠĶIRTS PAR CĪŅĀM
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ 

KAREIVIS
KĀRLIS EVERSONS
1893–1975 

DIŽKAREIVIS
ERNESTS FALKS
1899–1978 

LEITNANTS
EMĪLS JOHANS FIŠERS
1896–1977 

KAREIVIS
RŪDOLFS FOGELIS
1897–1919 

SERŽANTS
HEINRIHS VILHELMS FREIBERGS
1899 

VIRSSERŽANTS
ARTŪRS FREIMANIS
1896–1976 

KAPRĀLIS
JĀNIS GAILIS
1888–1950 

KAPRĀLIS
EDUARDS GAROZA
1896–1950 

DIŽKAREIVIS
ANTONS GRIZIS GRIZUS
1897 

DIŽKAREIVIS
ŽANIS GRŪBE
1899–1924 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Vienpadsmitajā stēlā iegravēts teksts ar 11 LKOK vārdiem: 

LIEPĀJNIEKI –
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURIEM ORDENIS PIEŠĶIRTS PAR CĪŅĀM
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ 

DIŽKAREIVIS
JĀNIS KAPTEINIS
1901–1985 

SERŽANTS
KĀRLIS KAPTEINIS
1899–1987 

VIRSSERŽANTS
GEORGS KĀRKLIŅŠ
1891–1944 

SERŽANTS
FRICIS KSPARS
1886–1947 

VIRSSERŽANTS
KRIŠS KRISTAPS KĀTIŅŠ
1886 

VIRSNIEKA VIETNIEKS
JĀNIS KLIEVE
1898–1934 

SERŽANTS
JĀNIS KONRĀDS
1900–1932 

KAREIVIS
JĀNIS KRAUZE
1894 

SERŽANTS
RŪDOLFS KRŪMIŅŠ
1897–1966 

SERŽANTS
ANDREJS KRŪZĒNS
1890–1965 

DIŽKAREIVIS
JĀNIS KUNDZIŅŠ
1897–1924 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Pirmajā no stēlām (skatoties no pulcēšanās laukuma), kas uzstādītas gar Atmodas bulvāri, iegravēts teksts ar desmit LKOK vārdiem: 

LIEPĀJNIEKI –
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURIEM ORDENIS PIEŠĶIRTS PAR CĪŅĀM
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ 

KAPRĀLIS
FRICIS URSTIŅŠ
1888–1922 

KAPRĀLIS
JĒKABS VĪGRIEZIS
1900–1941 

SERŽANTS
FRICIS VIRGA
1889–1971 

VIRSLEITNANTS
JĀNIS VĪTIŅŠ
1894–1941 

KAPRĀLIS
ANTONS VITKOVSKIS
1896–1976 

DIŽKAREIVIS
JĀNIS BIZBULIS
1898–1974 

SERŽANTS
INDRIĶIS ZARIŅŠ
1886–1941 

LEITNANTS
EDUARDS ZIHMANIS
1898 

KAPTEINIS
HANSS PAULS HERBERTS ZIGMUNDS
1890 

KAPTEINIS
ALEKSANDRS ŽILINSKIS
1897–1943 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Otrajā stēlā iegravēts teksts ar desmit LKOK vārdiem. 

LIEPĀJNIEKI –
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURIEM ORDENIS PIEŠĶIRTS PAR CĪŅĀM
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ 

VIRSERŽANTS
ŽANIS SLUMBAHS
1895–1974 

VIRSSERŽANTS
ANDREJS STEFANS
1898–1951 

KAPTEINIS
JĀNIS STRAZDIŅŠ
1899–1961 

SERŽANTS
ANDREJS SŪRA ZŪRA
1891–1976 

SERŽANTS
VILIS SVINS
1887–1944 

VIRSLEITNANTS
JĀNIS ŠMIUKŠIS
1889–1941 

VIRSLEITNANTS
ZĀMELIS TIMBARS
1890–1948 

DIŽKAREIVIS
ANDREJS TRAUCENIEKS
1892–1980 

DIŽKAREIVIS
VALDEMĀRS TRAUCENIEKS
1900–1945 

VIRSSERŽANTS
ERMANIS TREILOPS
1890–1957 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Trešajā stēlā iegravēts teksts ar desmit LKOK vārdiem: 

LIEPĀJNIEKI –
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURIEM ORDENIS PIEŠĶIRTS PAR CĪŅĀM
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ 

KAPRĀLIS
MATĪSS REINFELDS
1897–1977 

PULKVEDIS – LEITNANTS
ALFRĒDS RONIS
1898–1941 

SERŽANTS
ANDŽS RUICĒNS
1898–1925 

VIRSLEITNANTS
ARNOLDS SĒRDIENIS
1896–1942 

LAREIVIS
JĀNIS SERMOLIŅŠ
1897–1963 

KAPRĀLIS
ERNESTS SIMSONS
1896–1969 

LEITNANTS
FRIDRIHS FRICIS SISENIS
1900–1945 

KAPRĀLIS
ERNESTS SKĀBARDIS
1899–1964 

KADETS
GUSTAVS SKALDE
1896–1919 

DIŽKAREIVIS
JĀNIS SLEINIS
1895 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Ceturtajā stēlā iegravēts teksts ar desmit LKOK vārdiem: 

LIEPĀJNIEKI –
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURIEM ORDENIS PIEŠĶIRTS PAR CĪŅĀM
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ 

VIRSSERŽANTS
JĀNIS PAŅĒVIČS
1894–1942 

DIŽKAREIVIS
NIKOLAJS PAUZERS
1898–1946 

DIŽKAREIVIS
TOMS PEMPERS
1900 

KAPRĀLIS
MATĪSS PĒTERSONS
1900–1941 

VIRSSERŽANTS
VILIS PIEBALGS
1893–1942 

LEITNANTS
MIĶELIS NIKOLAJS PILSKALNS
1893–1968 

DIŽKREIVIS
PĒTERIS POLIKS
1891–1976 

SERŽANTS
JĀNIS RAŅĶIS
1889–1945 

KAPTEINIS
VOLDEMĀRS RAUHMANIS
1893–1940 

DIŽKAREIVIS
KRIŠS REIMANIS
1898–1964 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Piektajā stēlā iegravēts teksts ar desmit LKOK vārdiem: 

LIEPĀJNIEKI –
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURIEM ORDENIS PIEŠĶIRTS PAR CĪŅĀM
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ 

LEITNANTS
JĒKABS LJALIS
1896–1990 

SERŽANTS
ANDREJS LŪKS
1892–1960 

VIRSLEITNANTS
FABIĀNS MIHALOVSKIS
1892 

PULKVEDIS – LEITNANTS
JĀNIS MILLERS
1887–1930 

KAPRĀLIS
KRIŠS GRIGORIJS MINAILOVS
1895–1946 

KAPRĀLIS
KĀRLIS NARVELIS
1899 

VIRSSERŽANTS
FRICIS NEIFELDS
1889–1942 

VIRSSERŽANTS
ERNESTS NOVADS
1895 

KAPRĀLIS
JĀNIS OSTELIS
1885–1931 

DIŽKAREIVIS
JĒKABS OŠENIEKS
1894–1978 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Sestajā stēlā iegravēts teksts ar 11 LKOK vārdiem: 

LIEPĀJNIEKI –
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI,
KURIEM ORDENIS PIEŠĶIRTS PAR CĪŅĀM
PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ 

PULKVEDIS – LEITNANTS
KONSTANTĪNS KUNIKE
1885–1961 

ĢENERĀLIS
ARNOLDS KURSE
1896–1953 

SERŽANTS
JĒKABS ĶEIRE–ĶEIRIS
1897–1965 

PULKVEDIS
PĒTERIS KIRE
1894–1940 

KAPTEINIS
MĀRTIŅŠ ĶIRSIS
1895–1962 

KAREIVIS
FRICIS LASMANIS
1888 

PULKVEDIS – LEITNANTS
JĒKABS LĒJĒJS
1892–1965 

DIŽKAREIVIS
ERNESTS LEJIŅŠ
1898–1971 

LEITNANTS
ALFRĒDS LEJNIEKS
1893–1943 

LEITNANTS
JĀNIS LIEBE
1895–1919 

KAREIVIS
JĒKABS LIEPIŅŠ
1899–1973 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Piezīme. Stēlas gar Neatkarības rotas ielu sakārtotas alfabētiskā secībā pēc tajās iegravēto LKOK vārdiem, sākot no pulcēšanās laukuma. Savukārt stēlas gar Atmodas bulvāri kārtotas alfabētiskā secībā, sākot no alejas attālākā gala virzienā uz pulcēšanās laukumu. 

Katru no stēlām vaiņago Lāčplēša kara ordeņa atveidojums. 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Katras piemiņas zīmes aizmugurē iekalts teksts: 

LATVIJAS
BRĪVĪBAS CĪŅU VAROŅIEM
LATVIJAS SIMTGADĒ 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Papildināts: 28.07.2024.

Avoti: liepāja.lv, 03.04.2019.; liepājniekiem.lv, 24.07.2019.; irLiepāja.lv, 01.12.2020.

Grobiņā piemiņas akmens admirālim Arčibaldam fon Keizerlingam

Atrodas Grobiņā Alejas ielā 11. GPS 56.5297, 21.1825 

Atklāta 1997. gada 11. aprīlī, atzīmējot Latvijas Jūras spēku piekto gadadienu. Piemiņas zīme sastāv no rupji apstrādāta, iesarkanā granītā darināta staba, kurā iekalts enkura atveidojums. Staba pakājē novietota melnā granītā darināta neregulāras formas piemiņas plāksne, kurā iegravēts teksts: 

GROBIŅĀ
AUGUSTMUIŽĀ
1892. GADĀ DZIMA
LATVIJAS KARA FLOTES
IZVEIDOTĀJS ADMIRĀLIS
ARHIBALDS PĒTERIS TEOFILS
KEIZERLINGS 

Foto: 14.07.2024., karaviru.kapi

Tuvojoties Latvijas karaflotes simtgadei, 2019. gadā piemiņas akmens ticis restaurēts. 

Vēsturiska atkāpe. Grāfs Arčibalds Pēteris Teofils fon Keizerlings cēlies no senas vācbaltiešu muižnieku dzimtas, dzimis 1882. gada 18. novembrī Grobiņas pagasta Augustes muižā muižnieka un ierēdņa ģimenē. 

1895. gada 1. septembrī iestājies Krievijas kara flotes Pēterburgas jūras kadetu korpusā, 1898. gadā pārcelts uz korpusa speciālklasi, kuru beidzis 1901. gadā, iegūstot mičmaņa pakāpi. Dienējis 13. flotes ekipāžā Krievijas Tālajos Austrumos un piedalījies Krievijas-Japānas karā. 1905. gada maijā pēc mīnukuģa “Bistrij” nogremdēšanas Cusimas kaujā kritis japāņu gūstā, no kura atbrīvots novembrī, 6. decembrī paaugstināts par leitnantu. No 1906. gada dienējis kā vecākā virsnieka vietas izpildītājs uz mīnu kreisera “Sibirskij strelok” Baltijas flotē. No 1907. līdz 1908. gadam mācījās zemūdeņu kursos Liepājā. Pēc to beigšanas atkal nosūtīts uz Vladivostoku, kur iecelts par Klusā okeāna flotes zemūdenes “Feldmaršal Šeremetjev” kapteini. Šajā amatā palicis līdz 1912. gadam. 1911. gadā paaugstināts par vecāko leitnantu. 

Pēc pārcelšanas uz Baltijas floti 1913. gadā iecelts par eskadras mīnu kuģa “Ispolņiteļnij” kapteini. Piedalījās Pirmajā pasaules karā. 1915. gada janvārī paaugstināts par 2. ranga kapteini, bet līdz kara beigām sasniedzis 1. ranga kapteiņa pakāpi. 1918. gadā uzticēta no toreizējās Helsingforsas uz Petrogadu pārvesto kuģu komandēšana, bet pēc tam iecelts par 2. torpēdkuģu diviziona komandiera vietas izpildītāju. 1918. gada augustā atvaļināts. Apbalvots ar Svētā Jura zobenu, Vladimira ordeņa IV šķiru, Staņislava ordeņa II un III šķiru, kā arī ar Annas ordeņa II un III šķiru. 

1919. gada sākumā A. Keizerlings iestājās Baltijas landesvērā, dienēja kā kavalērijas eskadrona komandieris rotmistra dienesta pakāpē, piedalījies Rīgas atbrīvošanā no lieliniekiem 22. maijā. 

1919. gada augustā ieskaitīts Latvijas armijā kapteiņa pakāpē. Dienējis Vācu zemessargos, ieņēmis štāba vecākā adjutanta amatu, oktobrī iecelts par štāba nodaļas priekšnieku. 1920. gada 1. aprīlī iecelts par Armijas virspavēlnieka štāba sevišķu uzdevumu virsnieku jūras jautājumos. Tobrīd faktiski sākas Latvijas kara flotes veidošana. 1921. gadā piešķirta jūras kapteiņa pakāpe. 1924. gada martā iecelts par Armijas kara štāba sevišķu uzdevumu virsnieku jūras jautājumos, bet pēc trīs mēnešiem – par 27. jūnijā dibinātās Latvijas Jūras krastu aizsardzības eskadra komandieri. 1927. gadā viņam piešķirta admirāļa pakāpe. 

Tomēr Keizerlingam veidojās visai saspīlētas attiecības ar kreisajām politiskajām aprindām, kas nevarēja viņam piedot nedz aristokrātisko izcelsmi, nedz kādreizējo darbību Baltijas landesvērā. Turklāt viņam tika pārmestas arī nepietiekama latviešu valodas prasme. Kaizerlinga aristokrātiskais dzīvesveids un jūras virsnieku protežēšana nebija pa prātam arī daudziem armijas vadībā. 1931. gadā radās izdevība no admirāļa atbrīvoties. Latvijas un Igaunijas kopējo kara flotu manevru laikā viņu apsūdzēja spirta kontrabandā, lai gan visiem bija skaidrs, ka tas ir tikai iegansts. Patiesībā saskaņā ar toreizējo vispārējo praksi, jūrnieki, atrodoties ārzemēs, izmantoja iespēju brīvostās iegādāties preces par zemāku cenu. Tobrīd Alberta Kvieša prombūtnes laikā prezidenta pienākumus pildīja Saeimas priekšsēdētājs sociāldemokrāts Pauls Kalniņš, kas radušos iespēju izmantoja lai panāktu Kaizerlinga atstādināšanu. Tomēr admirālim tika dota iespēja atvaļināties “pēc paša vēlēšanās”. 1931. gada 19. septembrī viņu oficiāli pensionēja, atstājot pilnu pensiju un tiesības nēsāt uniformu. 

Pēc atvaļināšanās Keizerlings apmeties Vecmoku pagastā, bet 1935. gadā pārcēlies uz Rīgu. Darbojies dažādos saimnieciskos uzņēmumos, bijis akciju sabiedrības “Drošība” padomes loceklis, Rīgas Jahtkluba komodors. 

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II šķiru, Dānijas Danebroga ordeņa I šķiru, Francijas Goda leģiona ordeņa III šķiru, Somijas Baltās rozes ordeņa II šķiru un Zviedrijas Šķēpa ordeņa I šķiru. 

1939. gada novembrī izceļojis uz Vāciju. 2. Pasaules kara gados bijis konsultants kuģubūves jautājumos. Pēc kara beigām kādu laiku dzīvojis Austrijā, bet pēc tam atgriezies Vācijā, kur apmeties Bādmergentheimā. Latvijas Sarkanā Krusta goda pārstāvis Vācijā. Miris 1951. gada 15. decembrī Frankfurtē pie Mainas. 

Avoti: Laiks, Nr. 21, 24.05.1997.; sargs.lv, 03.05.2012.; 31.07.2019.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 248.-249. lpp.; Priedītis, Ē. Ē. Latvijas Kara flote 1919-1940. Rīga: Militārās literatūras apgādes fonds, 2004. 87.-90; 205.-206. lpp.

Stradu pagastā mežā pie “Sūniņām” piemiņas zīme Jezupa Garā partizānu grupai

Atrodas Stradu pagastā mežā pie “Suniņām”. 

Sākotnēji atklāta 2001. gadā pie toreizējā Stradu pagastnama. Piemiņas zīmi – melnā granītā darinātu piemiņas plāksni – par saviem līdzekļiem uzstādījis nacionālo partizānu grupas komandiera Jezupa Garā dēls Mārtiņš Mālnieks. 

Nomainoties pagasta padomes sastāvam, tika pieņemts lēmums piemiņas zīmi pārvietot pie “Sūniņām”, kur savulaik notika kauja, kurā J. Garā vadītā grupa gāja bojā. Lai gan pārvietošana notika, neinformējot par to piemiņas zīmes uzstādītāju, tā pamatota ar apstākli, ka kādreizējais pagastnams ticis denacionalizēts un pagasta pašvaldība pārcēlusies uz jaunām telpām Vecgulbenes muižas Sarkanajā pilī, uz kurieni pārnest arī piemiņas akmeni atzīts par nepiemērotu un neatbilstošu pils arhitektūras pieminekļa statusam. 

Pēc piemiņas zīmes pārvietošanas uz “Sūniņām” tās apkārtne pēc kaimiņos dzīvojošā Aivara Indzera iniciatīvas tikusi sakopta un labiekārtota. Piemiņas vietas apkopšanu uzņēmušies netālu esošās Stāķu pamatskolas skolēni. 

Vēsturiska atkāpe. Gulbenes dzelzceļa mašīnists Jezups Garais (“Smilga”) sākotnēji bija partizānu vienībā ko vēl 1944. gada rudenī sāka veidot Pēteris Supe (sk.). Pēc Stompaku kaujas (sk.) Garais izveidoja savu grupu, kas darbojās viņam pazīstamajā Gulbenes apkārtnē. 1949. gada 23. novembrī pie Stradu pagasta “Sūniņām” grupa uzdūrās čekistu slēpnim. Kaujā seši partizāni krita, bet viens – Teodors Burķītis – tika sagūstīts. 

Jezupa Garā vārds iekalts arī Rugājos uzstādītajā piemineklī nacionālajiem partizāniem (sk.).

Avoti: Latvijas Avīze, Nr.35, 04.02.2006. 5. lpp.; mmmoto.lv/stakuskola.lv.

Turlavas pagastā pie Ķikuriem piemineklis nacionālajiem partizāniem

Atrodas Turlavas pagastā pie Ķikuriem Kuldīgas-Liepājas lielceļa malā. GPS 56.7972, 21.6698 

Atklāts 2012. gada 16. novembrī uz Aizputes un Kuldīgas novadu robežas. Pieminekļa metu izstrādājusi Latvijas nacionālo partizānu apvienība sadarbībā ar Liepājas uzņēmuma “Engelhards” akmeņkali Voldemāru Kandevicu. Gaiši pelēkā Zviedrijas granītā darinātais piemineklis veidots stilizētas trīsdimensionālas egles formā. Uz vienas no tās plaknēm izslīpēts ar mašīnpistoli bruņota partizāna siluets, uz otras – meitenes tēls.

Foto: 04.06.2023., Anna Gaile

Piemineklis uzstādīts uz betona pamatnes, kuras malas apšūtas ar pulētām melna granīta plāksnēm. Priekšpusē esošajā plāksnē iegravēts teksts: 

PAR TEVI, TĒVU ZEME 

Kreisajā pusē esošajā plāksnē lasāms: 

VAROŅI NEMIRST!
AIZPUTES APRIŅĶA PRETOŠANĀS
KUSTĪBAS DALĪBNIEKIEM
1945. – 1956. 

Savukārt labajā pusē iegravēts: 

VAROŅI DZĪVO!
KULDĪGAS APRIŅĶA PRETOŠANĀS
KUSTĪBAS DALĪBNIEKIEM
1945. – 1956. 

Avoti: Sargs.lv, 20.11.2012.; Jauns.lv, 23.11.2012.

Jēkabpils pilsētas kapu pareizticīgo sektorā piemineklis LNK kritušajiem vecticībniekiem

Atrodas Jēkabpils pareizticīgo kapos pie Zaļās ielas. 

Piemineklis, iespējams, atklāts 1935. gadā. Tā uzstādīšanas ideja pieder Tarasam Makarovam, bet projektu izstrādājis Arkādijs Lebedevs. Piemineklis stateniska paralelograma formā darināts iesarkanā granītā.. Tajā iekalts vecticībnieku krusts, zem kura lasāms teksts krievu valodā (latviskais tulkojums – Mūžīga slava par dzimtenes atbrīvošanu kritušajiem karotājiem. Jēkabpils vecticībnieku kopiena priekšsēdētājs Fedotovs V. A.). 

Pieminekļa pakājē iepriekš bija novietota koka plāksne skārda ietvarā, kas agrāk bijusi piestiprināta pie ozolkoka krusta. Uz plāksnes rakstīts teksts krievu valodā (latviskais tulkojums – Karotājiem – vecticībniekiem kritušiem par Latvijas atbrīvošanu. Radi viņiem, kungs (гди), mūžīgu slavu). Vēlāk tā nomainīta pret balta marmora plāksni, kurā iegravēts un melnā iekrāsots tas pats teksts. 

Papildināts: 31.05.2023. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 106. lpp.; Kušķis, G., Korsaks, P. Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību: Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Apgāds Mantojums, 2008. 53. lpp.

Usmas pagasta Tīrukšos piemineklis nacionālajiem partizāniem

Atrodas Usmas pagasta Tīrukšos. GPS 57.24304 22.19813 

Atklāts 2014. gada 30. aprīlī uz kādreizējo Talsu un Ventspils apriņķu robežas. Pieminekļa autori ir mākslinieki Iveta un Modris Rozenblūmi. Tas darināts gaiši pelēkā granītā, attēlojot trīs stilizētas egles. No priekšējās egles izceļas zemcilnī veidota partizāna figūra. Piemineklis uzstādīts uz melna granīta pamatnes. Tās pulētajā virsmā iekalts teksts:

PAR TEVI
                        TĒVU ZEME
                                    1945 – 1956 

Divus gadus vēlāk piemineklis tika papildināts ar diviem melna granīta blokiem, kas novietoti abpus pamatnei. Tajos iekalts paskaidrojošs teksts par partizānu grupām, kas darbojušās Usmas apkārtnē. Jaunais memoriālais ansamblis atklāts 2016. gada 9. septembrī. 

Kreisajā pusē novietotajā blokā iekalts teksts: 

TALSU APRIŅĶĪ
NO 1945. GADA MAIJA DARBOJĀS VAIRĀKAS
NACIONĀLO PARTIZĀNU GRUPAS.
TO IEVĒROJAMĀKIE VADĪTĀJI:
MIERVALDIS ZIEDAINIS /“PĒTERSONS”/
ALBERTS FELDBERGS /“ŠEFS”/
NIKOLAJS STRAUME /“BUKS”/
PĒTERIS ČEVERS /“PĒTERIS”/
JŪLIJS KALNOZOLS /“OZOLS”/
UN CITI. 

Šī bloka sānu malā iekalts teksts: 

TALSU APRIŅĶA
PRETOŠANĀS
KUSTĪBAS
DALĪBNIEKIEM 

Savukārt Uz labajā pusē novietotā bloka lasāms: 

1946. GADA 6. SEPTEMBRĪ USMAS MEŽOS TIKA
IZVEIDOTA PARTIZĀNU ORGANIZĀCIJA
“LATVIJAS NACIONĀLO PARTIZĀNU APVIENĪBA
“KURZEME””,
KURU VADĪJA LEITNANTS
ĒVALDS PAKULIS /“ŠERIFS”/ 

1946. GADA 6.-7. SEPTEMBRĪ PIE USMAS EZERA
NOTIKA KURZEMES NACIONĀLO PARTIZĀNU
GRUPAS VADĪTĀJU UN PĀRSTĀVJU SANĀKSME 

Šī bloka sānu malā iekalts teksts: 

VENTSPILS APRIŅĶA
PRETOŠANĀS
KUSTĪBAS
DALĪBNIEKIEM 

Avoti: Ventspils Novadnieks. Pielikums, Nr. 5 (50), 13.05.2014. 1. lpp.; talsi.pilseta24.lv, 12.05.2014.; Delfi.lv, 12.05.2014.; jc.gov.lv, 13.09.2016.

Maltas pagasta Rozentovā piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem

Atrodas Maltas pagastā pie ieejas Rozentovas kapos. 

Atklāts 2018. gada 11. novembrī. Piemiņas zīmi iesarkanā granītā darinājis akmeņkalis Jāzeps Madelāns. Neregulāras formas piemiņas plāksnē kreisajā pusē iekalta krusta zīme, virs kuras atrodas trīs zvaigznes, bet zem tās – divu sakrustotu zobenu attēlojums. Labajā pusē iekalts teksts: 

Nacionālo partizānu “Maltas lūši”
un viņu atbalstītāju piemiņai. 

Mana dzimtene ir latvju zeme, druvu zelts kur saulē vizmo, šalc.
Un es zvēru tev, tu zeme dzimtā, plīvos atkal karogs sarkanbalts.
Nacionālie partizāni, kas ziedoja sevi cīņai
par brīvu un neatkarīgu Latviju: 

Staņislavs Strods dzim.  1922. g.     Miķelis Tulinskis dzim.      1924. g.
Jānis Burka                     1910. g.     Klimentijs Purmalis           1934. g.
Pēteris Burka                  1924. g.     Juliāns Mihnenoks            1912. g.
Vladislavs Burka             1926. g.     Pēteris Bebrišs-Fedotovs 1927. g.
Jānis Jaudzems              1925. g.     Pēteris Korklišs                 1924. g.
Vladislavs Jaudzems      1931. g.     Vladislavs Babris               1928. g.
Antons Jaudzems           1929. g.     Jānis Bageļs                      1909. g. 

Partizānu atbalstītāji: Veronika Jaudzema, Veneranda Jaudzema,
Veronika Tenča, Anna Tenča, Tekla Skudra, Emīlija Babris,
Stanislavs Dembovskis, Antoņina Purviņa, Anna Gribuste,
Olga Jankova, Aleksandrina Korklišs, Jānis Korklišs,
Ģertrūde Tulinska un vēl daudzi citi Maltas pagasta ļaudis. 

Foto: 13.07.2025., Andris Zeļenka

Piemiņas zīme uzstādīta pēc fotovēsturnieka Pētera Korsaka iniciatīvas, ko atbalstījis Maltas pagasta pārvaldes vadītājs Vitālijs Skudra. Piemiņas akmens izgatavošanai nepieciešamie līdzekļi iegūti no ziedojumiem. 

Avots: malta.lv.