Rīgas Otrajos Meža kapos LKOK Eduarda Lapiņa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Otrajos Meža kapos. 

Lapiņu un Benfeldu dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Eduards Lapiņš. Uzstādīta kopīga piemiņas plāksne, kurā iegravēts “Lapiņa un Benfelda ģimenes kapi”. Nekādas konkrētas norādes uz Eduardu Lapiņu nav. Nav arī nekādas norādes uz viņa apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni. 

Foto: 25.09.2014., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Eduards Lapiņš dzimis 1895. gada 2. oktobrī toreizējā Ļaudonas-Odzienas (tagad - Mētrienas) pagastā. Pagastskolas izglītība. Dzīvojis Rīgā, tirgotājs. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada maijā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 2. rezerves kājnieku bataljonā Somijā. 1916. gada janvārī pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk – pulku). Piedalījies daudzās kaujās, apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru, kā arī ar Jura medaļas IV šķiru, paaugstināts par apakšvirsnieku. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1916. gada naktī uz 5. jūliju Nāves salā Lapiņš “kopā ar savu vadu uzbruka vācu nocietinājumiem, spēcīgā ugunī pirmais pārvarēja drāšu aizžogus un ielauzās pretinieka ierakumos, tā lielā mērā sekmēdams panākumus visā kaujā”. Savukārt 1916. gada 2. augustā izlūkgājienā “sadursmē ar vācu izlūkiem, neskatoties uz pretinieka skaitlisko pārsvaru, straujā triecienā vāciešus atsita, iegūdams trofejas”. 

Armiju atstājis 1918. gada februārī, augustā mobilizēts Sarkanajā armijā. Dienējis Maskavā sanitārpārvaldes noliktavās. Latvijā atgriezies 1924. gadā. Dzīvojis Rīgā, tramvaja konduktors. Apbalvots ar Atzinības krusta V šķiru. Vēlāk 5. tramvaju depo priekšnieks, vēlāk kontrolieris, dežurants tramvaja galapunktā, te strādājis līdz aiziešanai pensijā. Miris 1962. gada 27. martā. 

Eduarda Lapiņa vārds minēts vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 297. lpp.; Cemety.lv.

Svētes pagasta Kalnanšu kapos LKOK Alfreda Lammes individuāls apbedījums

Atrodas Svētes pagasta Kalnanšu (Krustakalna, Krustkalna) kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alfreds Lamme (Lame, Lāma). 

Vēsturiska atkāpe. Alfreds Lamme dzimis Rīgā 1891. gada 28. jūnijā (16.jūnijā pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biogrāfiskajā vārdnīcā, domājams, kļūdaini kā dzimšanas gads norādīts 1890.). Vidējā izglītība. Mašīnu tehniķis. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada oktobrī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 16. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Sasniedzis praporščika pakāpi, apbalvots ar Jura krusta II, III un IV šķiru. 1917. gada 25. janvārī pie Ložmetējkalna ievainots. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada jūnijā, 5. Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 20. novembrī Zemgalē, Garozas stacijas rajonā pēc rotas komandiera ievainošanas leitnants Lamme “uzņēmās komandēšanu, straujā triecienā atsita pretinieka uzbrukumu un ieņēma Lejaszemnieku mājas, ieguva divus ložmetējus u.c. trofejas, tā sekmēdams bataljona panākumus Katriņmuižas rajonā”. 

Atvaļināts 1921. gada 31. maijā. Piešķirta jaunsaimniecība Kabiles pagasta “Egleniekos”. Dienējis robežpolicijā. No 1931. līdz 1940. gadam vecākais policists Rīgas un Jelgavas apriņķī. Komunistiskās okupācijas pirmajā gadā lauksaimnieks Jēkabnieku pagasta “Bitēs”. 

Sākoties nacistiskajai okupācijai, no 1941. gada augusta vecākais policists Zaļenieku, vēlāk Rubas pagastā. No 1943. augusta līdz 1944. gada jūlijam Jelgavas cietuma vecākais uzraugs. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1944. gada 20. augustā apcietināts. 1945. gada 6. augustā tā dēvētās LPSR Iekšlietu tautas komisariāta karaspēka kara tribunāls notiesājis, pamatojoties uz KPFSR kriminālkodeksa 58. panta 1. daļas a) punktu. par “dzimtenes nodevību” piesprieda desmit gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Atradies ieslodzījumā Krasnoturvinskas koncentrācijas nometnē līdz 1954. gada 21. augustam, kad atbrīvots. Atgriezies Latvijā, dzīvojis Zaļenieku un Cenu ciemā. Miris 1971. gada 28. maijā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 295. lpp.; Cemety.lv.

Liepājas Centrālkapos LKOK Kārļa Laimiņa individuāls apbedījums

Atrodas Liepājas Centrālkapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Laimiņš. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pie kapa uzstādīta melnā granītā darināta tipveida piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iegravēts teksts: 

Lāčplēša Kara Ordeņa
Kavalieris
KĀRLIS LAIMIŅŠ
1893 – 1973 

Foto: 22.05.2019., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Laimiņš dzimis 1893. gada 5. martā Liepājā. Pamatskolas izglītība. Mūrnieks. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, Ņižegorodas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās Vācijas un Austrijas frontēs. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 17. oktobrī Liepājā, 1. Latgales apmācības bataljona (vēlāk 10. Aizputes kājnieku pulks) sastāvā piedalījies Liepājas aizstāvēšanā, paaugstināts par dižkareivi. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. novembrī, “kad vācieši bija ieņēmuši visus fortus Liepājā, [kareivis] Laimiņš ar nelielu kareivju grupu palika Dienvidu fortā un, neskatoties uz ienaidnieka pārspēku, atsita tā uzbrukumus, visu laiku turēja vācu kreiso spārnu zem niknas apšaudes, tā lielā mērā sekmēdams mūsējo pretuzbrukumu”. 

Atvaļināts 1921. gada 1. februārī. Dzīvojis Liepājā, strādājis par mūrnieku. Piešķirta jaunsaimniecība Kazdangas pagastā, ko lielinieki 1940. gadā nacionalizēja. Miris 1973. gada 21. septembrī. 

Kārļa Laimiņa vārds iegravēts arī vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Liepājas Lāčplēša dārzā, godinot ar pilsētu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 294. lpp.; Cemety.lv.

Gaiķu pagasta Krogsētas kapos LKOK Jāņa Lagzdiņa individuāls apbedījums

Atrodas Gaiķu pagasta Krogsētas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Lagzdiņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli informācijas pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Lagzdiņš dzimis 1888. gada 24. decembrī toreizējā Brocēnu (tagad Cieceres) pagasta Dekšnieku krogā. Laukstrādnieks. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, līdz 1918. gada februārim dienējis 262. Duhovščinas kājnieku pulkā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 2. februārī Tērbatā, 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem un bermontiešiem, ticis ievainots. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada naktī uz 12. martu Latgalē izlūkgājienā ienaidnieka aizmugurē pie Gorku sādžas dižkareivis Lagzdiņš, “neraugoties uz spēcīgo apšaudi, viens no pirmajiem ielauzās sādžā un atņēma pretiniekam smago ložmetēju”. 

Atvaļināts 1920. gada 5. oktobrī. Jaunsaimnieks Gaiķu pagasta “Lāčplēšos”. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis turpat. Miris 1947. gada jūlijā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 293. lpp.

Turku pagasta Draudzes kapos LKOK Jura Lāča individuāls apbedījums

Atrodas Turku pagasta Draudzes kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Juris Lācis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli informācijas pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Juris Lācis dzimis 1900. gada 28. augustā Līvānu pagastā. Zemkopis. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 14. jūnijā Ziemeļlatvijas partizānu pulkā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem, paaugstināts par dižkareivi. Ieskaitīts 5. Cēsu kājnieku pulkā, bet vēlāk pārcelts uz 8. Daugavpils kājnieku pulku. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 7. jūlijā Latgalē pie Žerdinas ciema dižkareivis Lācis “kā pirmais numurs pie ložmetēja ienaidnieka pārspēka uzbrukuma laikā tika smagi ievainots, taču neatstāja ierindu līdz lielinieku atsišanai”. 

Atvaļināts 1921. gada 26. novembrī. Jaunsaimnieks Līvānu pagasta “Sproģos”, pagasta aizsargu nodaļas dalībnieks. Miris 1959. gada 26. februārī. 

Jura Lāča vārds minēts vienā no piemiņas plāksnēm ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas uzstādītas pie Līvānu Atbrīvošanas pieminekļa (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 291. lpp.

Aknīstes pagasta Tuņķeļu kapos LKOK Ernesta Lāča individuāls apbedījums

Atrodas Aknīstes pagasta Tuņķeļu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ernests Lācis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli informācijas pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Ernests Lācis dzimis 1894. gada 11. oktobrī Aknīstes pagasta “Rožupēs” zemkopja ģimenē. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada septembrī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 2. strēlnieku gvardes pulkā Carskoje Selo. 1916. gadā pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku bataljonu, no tā nosūtīts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku. Piedalījies kaujās. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 17. jūlijā Gārsenē, dienējis 3. Jelgavas kājnieku pulkā. Par nopelniem kaujās pret lieliniekiem Latgalē paaugstināts par virsseržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. oktobrī aiz Nīcgales pie Ovsejevkas muižas seržants Lācis “kopā ar deviņiem kareivjiem aizgāja ienaidnieka aizmugurē un izpostīja dzelzceļa līniju, tā nolaizdams no sliedēm lielinieku bruņuvilcienu. Pēc tam piedalījās kaujā un ievērojami sekmēja mūsu Jersikas grupas panākumus”. 

Atvaļināts 1921. gada 26. martā. Sākotnēji nodarbojies ar lauksaimniecību tēva mājās, bet no 1926. gada – piešķirtajā jaunsaimniecībā Aknīstes pagasta “Baložos”. 

Nacistiskās okupācijas laikā 1943. gadā kļuvis par pagasta valdes locekli un šo amatu ieņēmis līdz 1945. gada sākumam. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1945. gada 29. janvārī aizturēts, ievietots tā dēvētās LPSR Tautas iekšlietu komisariāta 5. cietumā Daugavpilī. Par sadarbību ar nacistiskās okupācijas iestādēm piespriests piecu gadu ieslodzījums koncentrācijas nometnē. Līdz 1949. gada 22. decembrim atradies ieslodzījumā Tagillagā Ņižņijtagilā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā, tad atgriezies Latvijā. Strādājis tā sauktajā vietējā kolhozā (kolektīvajā saimniecībā). Miris 1984. gadā Aknīstē. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 290. lpp.; Par Latviju: Lāčplēša Kara ordenis, tā kavalieri un Lāčplēša diena. Rīga: Latvijas mediji, 2020. 198.-200.lpp.

Mazsalacas kapos LKOK Aleksandra Lāča individuāls apbedījums

Atrodas Mazsalacas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Aleksandrs Lācis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli informācijas pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Aleksandrs Lācis dzimis 1900. gada 1. oktobrī toreizējā Skulberģu (tagad Skaņkalnes) pagasta “Učos” lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies piecgadīgā pamatskolā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 27. maijā Mazsalacā. Vidzemes artilērijas pulka I baterijas sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. Beidzis instruktoru kursus un paaugstināts par dižkareivi. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 21. novembrī, “kad bermontieši devās pretuzbrukumā Rundāles rajonā un gatavojās apiet un ieņemt Bausku, [kareivis] Lācis raidīja uz tiem iznīcinošu lielgabala uguni, sašāva Urbānu un Strautiņu mājas un piespieda ienaidnieku no tām bēgt; mūsējie tur ieguva 8 ložmetējus, 10 zirgus, ratus u.c. trofejas”. 

Atvaļināts 1921. gada 28. novembrī. Zemkopis tēva mājās. 1927. gada 12. februārī Skaņkalnē izdarījis pašnāvību. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 290. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 36, 15.02.1927.

Rīgas Otrajos Meža kapos LKOK Jāņa Ķurzēna individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Otrajos Meža kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Ķurzēns. Uzstādīta kopīga, melnā granītā darināta, neregulārs formas piemiņas plāksne. Norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Foto: 06.08.2014., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Jānis Ķurzēns dzimis 1898. gada 12. janvārī Lauberes pagastā tautskolotāja ģimenē. Ģimnāzijas izglītība. 

Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada pavasarī iestājies Krievijas armijā, dienējis 261. rezerves pulkā, pēc tam komandēts uz Nikolaja inženieru karaskolu Petrogradā, ko nav beidzis lielinieku apvērsuma dēļ. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 4. oktobrī Rīgā, Kurzemes artilērijas pulka sastāvā piedalījies Rīgas aizstāvēšanā pret bermontiešiem, pēc tam beidzis artilērijas instruktoru skolu un piedalījies kaujās Latgales frontē. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 20. janvārī Latgalē kareivis Ķurzēns “kā novērotājs Tiskadu baznīcā prasmīgi vadīja mūsu artilērijas uguni, tā ievērojami sekmēdams Kudlas un Meļņicas sādžu ieņemšanu”. 

1921. gadā paaugstināts par dižkareivi un atvaļināts. Iestājies Latvijas Universitātes (LU) Inženierzinātņu fakultātē, ko beidzis 1926. gadā. Priekšnieka palīgs Dzelzceļu virsvaldes tehniskās direkcijas 9. ceļu iecirknī Liepājā. Līdz Otrajam pasaules karam docents LU. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā smagi slimojis, I grupas invalīds. Miris 1966. gada 17. jūnijā. 

Jāņa Ķurzēna vārds minēts vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.), kā arī vienā no stēlām Ogrē novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 287. lpp.; Cemety.lv.

Dobeles Pilsētas kapos LKOK Kārļa Ķēvica individuāls apbedījums

Atrodas Dobeles Pilsētas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Ķēvics. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Ķēvics dzimis 1897. gada 31. augustā Tukuma apriņķī. Pagastskolas izglītība. Dzīvojis Dobelē, namdaris. 

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada novembrī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā. Par kauju nopelniem pie Juglas un Jūdažiem apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. Kritis vācu gūstā, no kura atgriezies 1918. gada februārī. 1919. gada janvārī iesaukts Sarkanajā armijā. 27. maijā padevies gūstā Igaunijas karaspēkam. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 1. jūnijā, 2.(5.) Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies Cēsu kaujās, kā arī cīnās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1919. gada jūnijā kaujā ar landesvēru Gaujas krastā pie Meijera un Mācītājmuižas stiprā ugunī kareivis Ķēvics “pirmais metās durkļu cīņā un ar savu drosmi aizrāva citus kareivjus sev līdzi. Pateicoties viņa varonībai, mūsu spēkiem izdevās vāciešus sakaut un iegūt ložmetēju, zirgus un dažas šautenes”. 

Atvaļināts 1921. gada 15. aprīlī. Dzīvojis Dobelē. Miris 1926. gada 4. novembrī. 

Kārļa Ķēvica vārds iegravēta vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Tukumā ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 284. lpp.

Rīgas Ziepniekkalna kapos LKOK Kārļa Ķevešāna individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Ziepniekkalna kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Ķevešāns (Kevešāns). Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Ķevešāns dzimis 1886. gada 17. septembrī Skrīveru pagastā. Izglītojies pagastskolā, pēc tam komercinstitūtā, dzīvojis Rīgā. Elektrotehniķis. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada augustā iesaukts Krievijas armijā, beidzis Oranienbaumas praporščiku skolu, 1916. gada aprīlī iedalīts 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona sapieru komandā, piedalījies kaujās, apbalvots ar Staņislava ordeņa III un IV šķiru, kā arī ar Annas ordeņa III šķiru. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1916. gada 23. decembrī Tīreļpurvā zem tiešas un spēcīgas ienaidnieka uguns praporščiks Ķevešāns “uzspridzināja drāšu aizžogus, tā dodams pulkam iespēju nekavējoties ieņemt stipri nocietinātās vāciešu pozīcijas”. 

Pēc lielinieku apvērsuma dzīvojis Maskavā, kur kopā ar pulkvedi Frīdrihu Briedi (sk.) iesaistījies Borisa Savinkova vadītajā pretlielinieciskajā organizācijā “Tēvzemes un brīvības aizsardzības savienība”, vedis ziņojumus pāri frontei, piedalījies 1918. gada vasarā paredzētā apvērsuma sagatavošanā. 

1918. gada 28. maijā arestēts, pusotru gadu bijis ieslodzīts Maskavas Butirku cietumā, beidzot izbēdzis un slēpies Krievijā. Latvijā atgriezies 1921. gada aprīlī. 

Latvijas armijā iestājies 1921. gada 7. maijā, dienējis 3. robežsargu pulkā, sakaru komandas priekšnieks. 1922. gadā pārcelts par rotas komandieri uz 7. Siguldas kājnieku pulku. 1926. gadā vada komandieris 5. Cēsu kājnieku pulkā. 1927. gadā pārcelts par darbvedi uz Armijas komandiera štāba Satiksmes daļu, 1928. gada jūlijā iecelts par Daugavpils dzelzceļa mezgla komandantu. 1934. gadā paaugstināts par kapteini, pārcelts uz Intendantūras pārvaldi. Pēdējos gados pirms komunistiskās okupācijas dienējis Armijas štāba komandantūrā, arī militārās audzināšanas skolotājs. Piešķirta jaunsaimniecība Zebrenes pagastā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru un ar Viestura ordeņa V šķiru ar šķēpiem. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis Rīgā, fotogrāfs. Miris 1977. gada 3. oktobrī Rīgā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 284. lpp.; Jaunākās Ziņas, Nr. 281, 11.12.1939.

Olaines kapos LKOK Ernesta Ķeseļa individuāls apbedījums

Atrodas Olaines kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ernests Ķeselis (Kessels). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pie kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne, kurā zem krusta zīmes iegravēts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
ERNESTS
ĶESELIS
1895 – 1962 

Foto: 05.06.2020., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Ernests Ķeselis dzimis 1895. gada 9. janvārī Rīgā. Beidzis tehnisko vidusskolu, sācis studēt tirdzniecību Rīgas Politehniskajā institūtā, strādājis par banku ierēdni Nižņijnovgorodā. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, tajā pašā gadā beidzis Orenburgas praporščiku skolu. Pēc tam palicis krievu daļās un piedalījies kaujās. Apbalvots ar Jura ordeņa IV šķiru. Pēc lielinieku apvērsuma no armijas aizgājis. 1919. gada sākumā atgriezies Rīgā, dzīvojis Vecmīlgrāvī. Zemkopis un zvejnieks. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 9. oktobrī. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem Studentu bataljona sastāvā, ieņemot 1., vēlāk 2. rotas komandiera amatu. Pēc tam dienējis 7. Siguldas kājnieku pulkā un traktoru baterijā. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 4. novembra naktī Rīgā Ķeselis kā izlūku nodaļas vadītājs “šķērsoja Daugavu, piepešā uzbrukumā ienaidniekam vairākus no tiem nodūra un atņēma ložmetēju”. Savukārt 10. novembra naktī viņš “ar savu trieciengrupu durkļu cīņā ieņēma Lucavsalu, pēc tam Bišumuižu un izlauzās uz šosejas aiz eļļas fabrikas”, bet 25. novembrī “ar izlūknodaļu nakts laikā uzbruka Bēnes pagasta Ciroles muižai, personiski nošāva pirmo vācu posteni, pārējos vāciešus apmētāja ar granātām, dažus nodūra, ieguva mīnmetēju, ložmetējus, zirgus un pajūgus”. 

Atvaļināts 1920. gada 31. decembrī. Studējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības nodaļā, taču studijas nav beidzis. Piecus gadus skolotājs Zasulauka pamatskolā, pēc tam darbojies kuģniecībā ar savu motoburinieku “Hermanis”. Rotas komandieris 5. Rīgas aizsargu pulkā. Piešķirtas Rīdeļu ūdensdzirnavas Engures pagastā. 

Otrā pasaules kara laikā dienējis Latviešu leģionā. No 1943. gada septembra Latviešu brigādes atsevišķā artilērijas diviziona 3. baterijas komandieris Volhovas frontē, hauptšturmfīrers (kapteinis). 1944. gada beigās Austrumprūsijā 15. divīzijas artilērijas pulka 3. vieglā diviziona komandieris. 

Kara beigās nokļuvis Zviedrijā, atradies internēto personu nometnē, no kuras izdots PSRS. Notiesāts, vairākus gadus aizvadījis komunistu koncentrācijas nometnēs, pēc tam atgriezies Latvijā. Miris 1962. gada 5. oktobrī Rīgā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 283. lpp.; Cemety.lv.

Rīgas Pļavnieku kapos LKOK Augusta Ķerāna individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pļavnieku kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Augusts Ķerāns. Precīza apbedījuma vieta nav zināma. 

Vēsturiska atkāpe. Augusts Ķerāns dzimis 1895. gada 21. martā Balvu pagasta Gobusalā zemkopja ģimenē. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada rudenī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 290. Voluiku pulkā, piedalījies kaujās Jēkabpils, Baranoviču un Stahodas rajonos. 1917. gadā pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku Tērbatā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 28. maijā, Latgales partizānu pulka sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem, paaugstināts par dižkareivi. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada naktī uz 15. martu Latgalē Ķerāns pēc “paša ierosmes vadīja izlūkgājienu ienaidnieka aizmugurē, uzbruka Novaja Postroikas sādžai, kurā ielauzās pirmais, atņēma pretiniekam ložmetēju, no kura tūlīt sāka apšaudi, kā arī saņēma gūstekņus un ieguva trofejas”. 

Atvaļināts 1921. gada 11. martā. Jaunsaimnieks Balvu pagasta “Tropiņos”. Vēlāk dzīvojis Balvu pagasta Sitas stacijā, “Kraujās”, zemkopis, dzelzceļnieks. Turpat dzīvojis arī nacistiskās okupācijas un atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā, kad ticis īslaicīgi apcietināts. Vēlāk atbrīvots, pārcēlies uz dzīvi Rīgā, strādājis VEF. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1979. gada 24. janvārī. 

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biogrāfiskajā vārdnīcā, domājams, kļūdaini kā apbedījuma vieta minēti Ulbrokas kapi. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 283. lpp.; Cemety.lv.