Atrodas Rīgas Otrajos Meža kapos.
Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Ķurzēns. Uzstādīta kopīga, melnā granītā darināta, neregulārs formas piemiņas plāksne. Norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Ķurzēns dzimis 1898. gada 12. janvārī Lauberes pagastā tautskolotāja ģimenē. Ģimnāzijas izglītība.
Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada pavasarī iestājies Krievijas armijā, dienējis 261. rezerves pulkā, pēc tam komandēts uz Nikolaja inženieru karaskolu Petrogradā, ko nav beidzis lielinieku apvērsuma dēļ.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 4. oktobrī Rīgā, Kurzemes artilērijas pulka sastāvā piedalījies Rīgas aizstāvēšanā pret bermontiešiem, pēc tam beidzis artilērijas instruktoru skolu un piedalījies kaujās Latgales frontē.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 20. janvārī Latgalē kareivis Ķurzēns “kā novērotājs Tiskadu baznīcā prasmīgi vadīja mūsu artilērijas uguni, tā ievērojami sekmēdams Kudlas un Meļņicas sādžu ieņemšanu”.
1921. gadā paaugstināts par dižkareivi un atvaļināts. Iestājies Latvijas Universitātes (LU) Inženierzinātņu fakultātē, ko beidzis 1926. gadā. Priekšnieka palīgs Dzelzceļu virsvaldes tehniskās direkcijas 9. ceļu iecirknī Liepājā. Līdz Otrajam pasaules karam docents LU. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā smagi slimojis, I grupas invalīds. Miris 1966. gada 17. jūnijā.
Jāņa Ķurzēna vārds minēts vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.), kā arī vienā no stēlām Ogrē novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 287.
lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru