Atrodas Rīgas Otrajos Meža kapos.
Lapiņu un Benfeldu dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Eduards Lapiņš. Uzstādīta kopīga piemiņas plāksne, kurā iegravēts “Lapiņa un Benfelda ģimenes kapi”. Nekādas konkrētas norādes uz Eduardu Lapiņu nav. Nav arī nekādas norādes uz viņa apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni.
Vēsturiska atkāpe. Eduards Lapiņš dzimis 1895. gada 2. oktobrī toreizējā Ļaudonas-Odzienas (tagad - Mētrienas) pagastā. Pagastskolas izglītība. Dzīvojis Rīgā, tirgotājs.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada maijā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 2. rezerves kājnieku bataljonā Somijā. 1916. gada janvārī pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk – pulku). Piedalījies daudzās kaujās, apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru, kā arī ar Jura medaļas IV šķiru, paaugstināts par apakšvirsnieku.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1916. gada naktī uz 5. jūliju Nāves salā Lapiņš “kopā ar savu vadu uzbruka vācu nocietinājumiem, spēcīgā ugunī pirmais pārvarēja drāšu aizžogus un ielauzās pretinieka ierakumos, tā lielā mērā sekmēdams panākumus visā kaujā”. Savukārt 1916. gada 2. augustā izlūkgājienā “sadursmē ar vācu izlūkiem, neskatoties uz pretinieka skaitlisko pārsvaru, straujā triecienā vāciešus atsita, iegūdams trofejas”.
Armiju atstājis 1918. gada februārī, augustā mobilizēts Sarkanajā armijā. Dienējis Maskavā sanitārpārvaldes noliktavās. Latvijā atgriezies 1924. gadā. Dzīvojis Rīgā, tramvaja konduktors. Apbalvots ar Atzinības krusta V šķiru. Vēlāk 5. tramvaju depo priekšnieks, vēlāk kontrolieris, dežurants tramvaja galapunktā, te strādājis līdz aiziešanai pensijā. Miris 1962. gada 27. martā.
Eduarda Lapiņa vārds minēts vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 297.
lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru