Atrodas Dobeles Pilsētas kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Ķēvics. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Kārlis Ķēvics dzimis 1897. gada 31. augustā Tukuma apriņķī. Pagastskolas izglītība. Dzīvojis Dobelē, namdaris.
Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada novembrī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā. Par kauju nopelniem pie Juglas un Jūdažiem apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. Kritis vācu gūstā, no kura atgriezies 1918. gada februārī. 1919. gada janvārī iesaukts Sarkanajā armijā. 27. maijā padevies gūstā Igaunijas karaspēkam.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 1. jūnijā, 2.(5.) Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies Cēsu kaujās, kā arī cīnās pret bermontiešiem un lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1919. gada jūnijā kaujā ar landesvēru Gaujas krastā pie Meijera un Mācītājmuižas stiprā ugunī kareivis Ķēvics “pirmais metās durkļu cīņā un ar savu drosmi aizrāva citus kareivjus sev līdzi. Pateicoties viņa varonībai, mūsu spēkiem izdevās vāciešus sakaut un iegūt ložmetēju, zirgus un dažas šautenes”.
Atvaļināts 1921. gada 15. aprīlī. Dzīvojis Dobelē. Miris 1926. gada 4. novembrī.
Kārļa Ķēvica vārds iegravēta vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Tukumā ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 284.
lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru