Svētes pagasta Kalnanšu kapos LKOK Alfreda Lammes individuāls apbedījums

Atrodas Svētes pagasta Kalnanšu (Krustakalna, Krustkalna) kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alfreds Lamme (Lame, Lāma). 

Vēsturiska atkāpe. Alfreds Lamme dzimis Rīgā 1891. gada 28. jūnijā (16.jūnijā pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biogrāfiskajā vārdnīcā, domājams, kļūdaini kā dzimšanas gads norādīts 1890.). Vidējā izglītība. Mašīnu tehniķis. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada oktobrī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 16. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Sasniedzis praporščika pakāpi, apbalvots ar Jura krusta II, III un IV šķiru. 1917. gada 25. janvārī pie Ložmetējkalna ievainots. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada jūnijā, 5. Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 20. novembrī Zemgalē, Garozas stacijas rajonā pēc rotas komandiera ievainošanas leitnants Lamme “uzņēmās komandēšanu, straujā triecienā atsita pretinieka uzbrukumu un ieņēma Lejaszemnieku mājas, ieguva divus ložmetējus u.c. trofejas, tā sekmēdams bataljona panākumus Katriņmuižas rajonā”. 

Atvaļināts 1921. gada 31. maijā. Piešķirta jaunsaimniecība Kabiles pagasta “Egleniekos”. Dienējis robežpolicijā. No 1931. līdz 1940. gadam vecākais policists Rīgas un Jelgavas apriņķī. Komunistiskās okupācijas pirmajā gadā lauksaimnieks Jēkabnieku pagasta “Bitēs”. 

Sākoties nacistiskajai okupācijai, no 1941. gada augusta vecākais policists Zaļenieku, vēlāk Rubas pagastā. No 1943. augusta līdz 1944. gada jūlijam Jelgavas cietuma vecākais uzraugs. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1944. gada 20. augustā apcietināts. 1945. gada 6. augustā tā dēvētās LPSR Iekšlietu tautas komisariāta karaspēka kara tribunāls notiesājis, pamatojoties uz KPFSR kriminālkodeksa 58. panta 1. daļas a) punktu. par “dzimtenes nodevību” piesprieda desmit gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Atradies ieslodzījumā Krasnoturvinskas koncentrācijas nometnē līdz 1954. gada 21. augustam, kad atbrīvots. Atgriezies Latvijā, dzīvojis Zaļenieku un Cenu ciemā. Miris 1971. gada 28. maijā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 295. lpp.; Cemety.lv.