Īslīces pagasta Struku kapos LKOK Krišjāņa Koda individuāls apbedījums

Atrodas Īslīces pagasta Struku kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Krišjānis Kodis (Kode). Pie kapa tuvinieku uzstādīta melnā granītā darināta kopīga piemiņas plāksne, kurā iekalts arī Krišjāņa Koda vārds. Nekādu norāžu par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Foto: 26.07.2018., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Krišjānis Juris Kodis dzimis 1890. gada 2. martā toreizējā Bornsmindes (tagad Īslīces) pagasta “Jaunkodēs”. Izglītojies zemkopības skolā, pēc tam nolicis brīvprātīgā eksāmenus Jelgavas reālskolā. Kantorists kādā muižā Volīnijas guberņā. 

1911. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis par rakstvedi Paņevežas kara apgabala priekšnieka pārvaldē. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā beidzis apakšvirsnieku apmācības komandu. 1916. gadā beidzis Telavas praporščiku skolu, decembrī pēc paša vēlēšanās pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku. 1917. gada jūlijā iedalīts 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā, kura sastāvā izcīnījis pēdējās kaujas pie Olaines, Juglas un Jūdažiem. Apbalvots ar Annas ordeņa IV šķiru un Jura krustu, paaugstināts par podporučiku. 

1918. gada oktobrī kā brīvprātīgais iestājies krievu Ziemeļarmijā un piedalījies kaujās pret lieliniekiem pie Ostrovas un Latgalē. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 11. decembrī, ieskaitīts par kareivi instruktoru rezervē (vēlāk latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona Virsnieku rezerves rota, Neatkarības rota). Piedalījies visās Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kaujās. Pēc tam 1. Liepājas kājnieku pulka sastāvā virsleitnanta pakāpē cīnījies Latgales frontē, Bermonta uzbrukuma dienās kaujās Zemgalē. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 26. martā kaujā pie Slokas, “kad stipra ienaidnieka ķēde, bruņuautomobiļa atbalstīta, apgrūtināja mūsu karavīru virzīšanos uz priekšu, Kodis brīvprātīgi zem spēcīgas uguns aizvilka savu smago ložmetēju ienaidnieka spārnā un atklāja uguni, kā rezultātā ienaidnieks pārtrauca pretuzbrukumu un vērsa uguni pret Kodi. Tikmēr mūsu spēkiem radās iespēja bez zaudējumiem triecienā ieņemt Sloku”. 

Atvaļināts 1920. gada 8. oktobrī, dažus gadus mežsargs Jelgavas virsmežniecībā, vēlāk zemkopis jaunsaimniecībā Īslīces pagasta “Vidučos”. Pensionēts kā III kategorijas kara invalīds. Miris 1938. gada 14. oktobrī. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 255. lpp.; Cemety.lv.

Mārsnēnu kapos LKOK Jūlija Kļaviņa individuāls apbedījums

Atrodas Mārsnēnu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jūlijs Kļaviņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jūlijs Kļaviņš dzimis 1898. gada 17. oktobrī Mārsnēnu pagastā zemkopja ģimenē. Beidzis pagastskolu. 

Pirmā pasaules kara laikā no 1917. gada 18. marta dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 16. jūnijā, 1.(5.) Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies Cēsu kaujās, pēc tam cīņās pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gadā naktī uz 13. jūniju Latgalē izlūkgājienā ienaidnieka aizmugurē Miehovas un Jakušovas sādžu apkārtnē kaprālis Kļaviņš “ar savu ložmetēju drosmīgi apšaudīja pretinieku, tā dodams iespēju bez zaudējumiem iegūt divus lielgabalus un divus smagos ložmetējus, kā arī sagūstīt 30 jātniekus”. 

Atvaļināts 1921. gada aprīlī. Jaunsaimnieks Mārsnēnu pagasta “Lāčplēšos”. Miris ap 1980. gadu. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 252. lpp.

Talsu Antiņu kapos LKOK Alberta Kleinberga individuāls apbedījums

Atrodas Talsu Antiņu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alberts Kleinbergs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Alberts Kleinbergs dzimis 1891. gada 13. februārī Dobeles pagasta “Rešņos” lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies privātā vidusskolā, izturējis valsts eksāmenus. Dzīvojis Dobelē, rakstvedis. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada decembrī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 185. atsevišķajā rezerves bataljonā. 1916. gada februārī komandēts uz 218. rezerves bataljonu Tiflisā (tagad Tbilisi). 1916. gada septembrī beidzis Dušeti praporščiku skolu, iegūstot praporščika pakāpi. Dienējis 246. rezerves pulkā, no novembra – 11. rezerves pulkā. 1917. gada februārī pārcelts uz 678. Šeksnas kājnieku pulku, no oktobra 532. Volokolamskas kājnieku pulka sastāvā atradies frontē Vitebskas guberņā. Tajā pašā mēnesī paaugstināts par podporučiku. Piedalījies kaujās līdz Krievijas armijas sabrukumam, bet pēc lielinieku apvērsuma 1917. decembrī armiju atstājis. Dzīvojis Ērģemes pagastā, bet 1918. gada aprīlī atgriezies dzimtajā Dobeles pagastā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 9. decembrī Rīgā virsleitnanta pakāpē, Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona Virsnieku rezerves (vēlāk Neatkarības) rotas sastāvā piedalījies kaujās pie Lielauces, Lēnes muižas un Skrundas. Dienestu turpinājis Liepājas Jaunformējamajos spēkos, Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes 2. Cēsu bataljonā. Pēc armijas pārorganizēšanas, rotas komandieris 2. Ventspils kājnieku pulkā. 1919. gada decembrī paaugstināts par kapteini. Piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem, ar savu rotu kā pirmais no pulka iegājis Rēzeknē. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 11. janvārī Latgalē kaujā pie Uborņiku sādžas Kleinbergs “atsita Sarkanās armijas 472. pulka uzbrukumu, pēc tam straujā pretuzbrukumā salauza ienaidnieka pretošanos un padzina to, turklāt sagūstīja lielinieku pulka komandieri, tā adjutantu, daudzus kareivjus, ieguva svarīgus dokumentus”. 

No 1920. gada marta līdz novembrim piekomentēts Iekšlietu ministrijai kā Pagastu aizsargu nodaļu Kurzemes apgabala instruktors. 

Pēc Neatkarības kara atgriezies 2. Ventspils kājnieku pulkā, rotas komandieris. 1923. gada janvārī pēc paša vēlēšanās atvaļināts. Lauksaimnieks tēva mājās. 1924. gada 10. decembrī atgriezies armijā, ieskaitīts 12. Bauskas kājnieku pulkā. 1927. gadā beidzis virsnieku kursus. 1928. gada maijā iecelts par 4. Zemgales divīzijas ložmetēju instruktoru rotas komandieri. 1933. gadā beidzis bataljona komandieru kursus. 1935. gadā paaugstināts par pulkvežleitnantu un iecelts par Armijas štāba rotas (no 1936. gada bataljona) komandieri. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV un V šķiru, kā arī ar Viestura ordeņa II šķiru ar šķēpiem. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gada jūlijā pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku, bataljona komandieris. 18. oktobrī atvaļināts. 

Nacistiskās okupācijas laikā no 1942. gada augusta 271. latviešu kārtības dienesta bataljona komandieris, vēlāk 279. bataljona komandieris, no 1943. gada augusta 1. Rīgas policijas pulka 2. bataljona komandieris. Kaujā pie Ņeščedra ezera Veļikije Luku apgabalā ievainots. 1944. gada februārī iecelts par 3. Cēsu policijas pulka komandieri. Pēc tam līdz 1945. gadam strādājis Talsu policijā. Apbalvots ar Vācijas Dzelzs krusta II šķiru un Vācijas Kara Nopelnu krusta II šķiru. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1945. gada augustā Kurzemē apcietināts, 1946. gada martā piespriests desmit gadu ieslodzījums koncentrācijas nometnē PSRS. No ieslodzījuma atgriezies 1956. gadā, dzīvojis Slokā, vēlāk – Talsos. Gadījuma darbu strādnieks. Miris 1966. gada 13. jūnijā. 

Alberta Kleinberga vārds iegravēts vienā no plāksnēm, kas izvietotas piemiņas vietā ar Talsu novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem Talsu Valsts Ģimnāzijas dārzā (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 248. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 251.-252. lpp.

Ķekavas pagasta Mellupu kapos LKOK Jēkaba Klausa individuāls apbedījums

Atrodas Ķekavas pagasta Mellupu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jēkabs Klauss. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jēkabs Klauss dzimis 1894. gada 12. jūlijā Iecavas pagastā. Draudzes skolas izglītība. Strādnieks. 

Pirmā pasaules kara laikā sākotnēji dienējis krievu vienībās, pēc tam 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. Apbalvots ar Jura medaļu un Jura krusta IV šķiru. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 26. maijā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no Lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 11. novembrī Pārdaugavā Rīgas-Jelgavas dzelzceļa un Ģimnastikas ielas krustojumā kaprālis Klauss “ar savu vadu, apsargādams mūsu rotas kreiso spārnu, varonīgi atsita no visām pusēm uzbrūkošo ienaidnieku, personiski nodūra divus ienaidniekus ar durkli. Noturējis pozīcijas, devās pa Jelgavas šoseju uz priekšu un ar labi mērķētu uguni izraisīja ienaidnieka vidū apjukumu”. 

Atvaļināts 1921. gada februārī. Zemkopis Iecavas pagasta “Celmiņos”. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis tā dēvētajā vietēja kolhozā (kolektīvajā saimniecībā). Miris 1968. gada 8. aprīlī. 

Jēkaba Klausa vārds iegravēts piemiņas stēlā, kas uzstādīta Ķekavā ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.), kā arī stēlā, kas uzstādīta Iecavā kādreizējā novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 247.-248. lpp.

Rīgas Otrajos Meža kapos LKOK Jāņa Kerres individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Otrajos Meža kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Kerre. Ir kopīga iesarkanā granītā darināta neregulāras formas piemiņas plāksne, kurā iekalts arī Jāņa Kerres vārds. Nekādas norādes par viņa apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. Viņa vārds nav iegravēts arī nevienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.).

Foto: 05.11.2015., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Jānis Kerre dzimis 1901. gada 31. decembrī Rīgā. Skolnieks. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 15. jūnijā Skolnieku rotā. No tās pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku, piedalījies kaujās pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 15. oktobrī uzbrukumā Bolderājai dižkareivis Kerre “kā nodaļas komandieris niknā ugunī pirmais šķērsoja tiltu, atņēma pretiniekam vairākas šautenes, tā būtiski sekmēdams kaujas uzdevuma izpildi”. 

Atvaļināts 1922. gada 22. decembrī. Dzīvojis Tukumā un Krustpilī, dzelzceļa ierēdnis. 1935. gadā pārcēlies uz Rīgu, strādnieks. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā krāsotājs. Miris 1949. gada 10. oktobrī Dikļos, tuberkulozes sanatorijā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 246. lpp.; Cemety.lv.

Liepājas Centrālkapos LKOK Jāņa Kozlovska individuāls apbedījums

Atrodas Liepājas Centrālkapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis-Žanis Kozlovskis (Kazlovskis). Ir kopīga pelēkā granītā darināta neregulāras formas piemiņas plāksne, kurā iekalts arī Jāņa-Žaņa Kozlovska vārds. Nekādas norādes par viņa apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. Viņa vārds nav iegravēts arī nevienā no stēlām, kas uzstādītas Liepājas Lāčplēša dārzā, godinot ar pilsētu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Foto: 05.06.2019. Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Jānis-Žanis Kozlovskis dzimis 1889. gada 1. janvārī Liepājā (Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biogrāfiskajā vārdnīcā kā viņa dzimšanas datums norādīts 3. janvāris). Ministrijas skolas izglītība. Kalējs. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 2. februārī Liepājā, Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona 1. Neatkarības rotas (vēlāk Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes I Neatkarības bataljona sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem no Ventas krastiem līdz Rīgai, pēc tam cīnījies Latgales frontē, kur 18. jūlijā pie Murmastienes ievainots. Piedalījies arī kaujās pret bermontiešiem. Paaugstināts par virsseržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 5. aprīlī pie Slokas ienaidnieka trieciena laikā kareivis Kozlovskis “ar patšauteni pirmais devās pretuzbrukumā, izraisīja apjukumu un atņēma ložmetēju, tā piespiežot lieliniekus atkāpties”. 

1922. gadā iecelts par 1. Liepājas kājnieku pulka karodznieku. 1926. gada beidzis virsdienesta instruktoru kursus. Piešķirta jaunsaimniecība Nīgrandes pagastā. Apbalvots ar Teriju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. Miris 1943. gada 22. novembrī. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 244. lpp.; Cemety.lv.

Rīgas Raiņa kapos LKOK Otto Katlapa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Raiņa kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Otto-Atis (Oto) Katlaps. Ir kopīga granītā darināta neregulāras formas piemiņas plāksne, kurā iekalts arī Otto Katlapa vārds. Nekādas norādes par viņa apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Foto: 02.20.2023., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Otto-Atis (Oto) Katlaps dzimis 1898. gada 21. decembrī toreizējā Ozolnieku (tagad Smārdes) pagastā. Beidzis pilsētas skolu Tērbatā un 1917. gada pavasarī vingrošanas skolotāju kursus. 

Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā, kur beidzis mācību komandu. Bijis vada komandieris. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 19. decembrī Tukumā, 11. Dobeles kājnieku pulka sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 10. jūnijā “izlūkgājienā uz Krasnoje sādžu ar 15 kareivju grupu spēcīgā ugunī [virsseržants] Katlaps kā pirmais metās triecienā un ielauzās ienaidnieka ierakumos, kur saņēma gūstekņus un ieguva ložmetēju”. Vēlāk sadursmē pie Streiku sādžas ievainots. 

Atvaļināts 1921. gada 3. aprīlī. Zemkopis Milzkalnes pagasta “Jāņakrogā”. Piešķirta jaunsaimniecība tā paša pagasta Griķu mežsargmājās. Nodarbojies ar tirdzniecību. Aktīvs aizsargs. Tukuma jaunatnes organizācijas vieglatlētikas nodaļas dalībnieks. 

Pirmajā komunistiskās okupācijas gadā lielinieki bija plānojuši Otto Katlapu 1941. gada 14. jūnijā deportēt, taču viņam izdevies no tā izvairīties. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā 1948. gadā apcietināts un, pamatojoties uz KPFSR kriminālkodeksa 58. pantu piespriests 25 gadu ieslodzījums koncentrācijas nometnē. Atradies ieslodzījumā Krievijas Krasnojarskas apgabalā. Atgriezies Latvijā 1957. gadā, gadījuma darbu strādnieks. Miris 1978. gada 12. martā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 240.-241. lpp.; Tukuma Ziņas, Nr. 22, 09.10.1941.; Cemety.lv.

Priekuļu pagasta Jaunraunas kapos LKOK Jāņa Karnīša individuāls apbedījums

Atrodas Jaunraunas kapos. 

Kājiņu ģimenes kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Karnītis. Ir tikai kopīgs piemineklis Kājiņu ģimeni, kurā nekādi konkrēti vārdi nav norādīti. Nav arī nekādas norādes nedz uz Jāni Karnīti, nedz uz viņa apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni. 

Foto: 17.05.2016., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Jānis Karnītis dzimis 1894. gada 4. novembrī Raunas pagastā. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis toreizējā Jaunraunas pagastā. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada augustā iesaukts Krievijas armijā, dienējis Izmailas leibgvardes pulkā, kura sastāvā piedalījies kaujās Brestas guberņā. Paaugstināts par dižkareivi, ticis ievainots. No 1916. gada novembra piedalījies kaujās Austrijas frontē un Karpatos. Apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. Kara beigās dienējis apmācības pulkā Petrogradā, apakšvirsnieks. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 14. jūnijā, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 8. novembrī pie Bulduru tilta “zem stipras ienaidnieka uguns [seržants] Karnītis viens no pirmajiem šķērsoja tiltu, aizraudams citus sev līdzi. Upes otrajā krastā ar labi mērķētu uguni saistīja ienaidnieka spēkus, tā būtiski atvieglodams mūsu uzbrukumu”. 

Atvaļināts 1921. gada 7. martā. Nodarbojies ar zemkopību Jaunraunas pagasta Spāriņu mājās, piešķirta jaunsaimniecība kādreizējā Cirgaļu pagastā Loberģu muižā. Miris 1934. gada 18. decembrī. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 238. lpp.; Cemety.lv.

Kokneses pagasta Kaplavas kapos LKOK Ernesta Kārkliņa individuāls apbedījums

Atrodas Kokneses pagasta Kaplavas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ernests Kārkliņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu nav. 

Vēsturiska atkāpe. Ernests Kārkliņš dzimis 1898. gada 20. septembrī Madlienas pagastā. Pamatskolas izglītība. Zemkopis Kokneses pagastā. 

Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 5. kavalērijas pulkā sapieru pusrotā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 14. jūnijā, 4. Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 8. maijā Latgalē izlūkgājienā uz Bliņu sādžu kaprālis Kārkliņš “pirmais ienaidnieka ugunī šķērsoja Siņajas upi, tad apšaudīja no ložmetēja pretinieku un deva iespēju citiem izlūkiem bez zaudējumiem tikt pāri upei. Pēc tam mūsējie straujā triecienā ieņēma šo sādžu, kurā ieguva 2 smagos ložmetējus un saņēma 8 gūstekņus”. 

Atvaļināts 1921. gada 31. martā. Dzīvojis Kokneses pagasta “Ataugās”, zemkopis. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1945. gadā apcietināts, izsūtīts uz Molotovas apgabalu. Latvijā atgriezies 1956. gadā. Miris 1964. gada 26. jūnijā. 

Ernesta Kārkliņa vārds iegravēts arī vienā no stēlām, kas uzstādītas Ogres kapos novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.), kā arī stēlā, kas Koknesē uzstādīta ar kādreizējo novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 236. lpp.

Liepājas Centrālkapos LKOK Kārļa Kapteiņa individuāls apbedījums

Atrodas Liepājas Centrālkapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Kapteinis. Pie kapa uzstādīta iesarkanā granītā darināta neregulāras formas piemiņas plāksne, kurā līdzās Karlīnas Kapteines vārdam zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts arī Kārļa Kapteiņa vārds. 

Foto: 22.05.2019., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Kapteinis dzimis 1899. gada 17. janvārī Tukuma apriņķī toreizējā Stūru pagastā. Beidzis Liepājas pilsētas elementārskolu. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 9. aprīlī Liepājā, 2. Ventspils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās gan pret lieliniekiem, gan pret bermontiešiem, paaugstināts par seržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 12. janvāra naktī Latgalē, ieņemot Uborņiku sādžu, kareivis Kapteinis “sagūstīja ienaidnieku pulka komandieri un ieguva operatīvā ziņā svarīgus dokumentus”. 

Atvaļināts 1922. gada 7. februārī. No 1924. gada 1. janvāra sargs Liepājas apriņķa robežpolicijā, vēlāk līdz komunistiskajai okupācijai 1940. gadā ierēdnis Liepājas pastā. No 1940. gada zemkopis Vecpils pagasta “Eglēs”, kur dzīvojis līdz mūža beigām. Miris 1987. gada 4. janvārī. 

Ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvots arī Kārļa Kapteiņa brālis Jānis, kas apglabāts blakus viņam dzimtas kapavietā Liepājas Centrālkapos (sk.). Abu vārdi iegravēti arī vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Liepājas Lāčplēša dārzā, godinot ar pilsētu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 235. lpp.; Cemety.lv.

Liepājas Centrālkapos LKOK Jāņa Kapteiņa individuāls apbedījums

Atrodas Liepājas Centrālkapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Kapteinis. Pie kapa uzstādīta iesarkanā granītā darināta neregulāras formas piemiņas plāksne, kurā līdzās Jēkaba Kapteiņa vārdam zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts arī Jāņa Kapteiņa vārds. 

Foto: 22.05.2019., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Jānis Kapteinis dzimis 1901. gada 8. februārī Liepājā. Apmeklējis Liepājas pilsētas pamatskolu. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 3. martā, 3. atsevišķā (studentu) bataljona sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem Kurzemē un pie Rīgas. Vēlāk pārcelts uz 3. Jelgavas kājnieku pulku. 1920. gadā paaugstināts par dižkareivi. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. maijā pie Kauguriem, kad 3. atsevišķā (studentu) bataljona 2. (kapteiņa Zolta) rota “pēdējā brīdī salauza ienaidnieka pārspēka uzbrukumu, sakārtojās un durkļu triecienā izsita pretinieku no ierakumiem (sk.), [kareivis] Kapteinis stājās pie ienaidniekam atņemta ložmetēja, vērsa uguni pret lieliniekiem, tā ievērojami sekmēdams mūsu uzvaru”. 

1919. gada 3. oktobrī kaujā pie Jadvigovas sādžas ievainots. 1920. gadā atvaļināts. Pasta un telegrāfa departamenta darbinieks Liepājā, vēlāk Rīgas galvenajā pastā un Rīgas dzelzceļa pastā. Piešķirta jaunsaimniecība Vadakstes pagastā, ko pārdevis. 

1944. gada oktobrī, tuvojoties lieliniekiem, devies trimdā uz Vāciju, no turienes pēc Otrā pasaules kara emigrējis uz Kanādu. Dzīvojis Hamiltonas pilsētā, kur 1985. gada 4. jūlijā miris. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pārapbedīts Liepājas Centrālkapos. 

Ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvots arī Jāņa Kapteiņa brālis Kārlis, kas apglabāts blakus viņam dzimtas kapavietā Liepājas Centrālkapos (sk.). Abu vārdi iegravēti arī vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Liepājas Lāčplēša dārzā, godinot ar pilsētu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 235. lpp.; Cemety.lv.

Rūjienā Skudrītes kapos LKOK Riharda Kapeikas individuāls apbedījums

Atrodas Rūjienā Skudrītes kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Rihards Kapeika (Kapeiks). Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Rihards Kapeika dzimis 1892. gada 23. janvārī Naukšēnu pag. Izglītojies pilsētas skolā, pēc tam piensaimnieku skolā Krievijā. Piensaimnieks Naukšēnos. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada septembrī brīvprātīgi iestājies 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā. Sasniedzis podpraporšcika pakāpi. Piedalījies daudzās kaujās, apbalvots ar Jura krustu. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 27. februārī, virsnieka v.i. 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka ložmetēju komandā. Cīnījies Vidzemē un Latgalē pret lieliniekiem, Zemgalē pret bermontiešiem. Par kauju nopelniem pie Lubānas un Jaunjelgavas paaugstināts par leitnantu, skaitot no 1919. gada 17. novembra. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 6. februārī Latgalē kaujā Kožuru sādžā, “kad mūsu vienībai nācās atkāpties, Kapeika līdz pēdējai patronai apšaudīja tiešā tuvumā pienākušo pretinieku, tā dodams iespēju mūsējiem atkāpties un izvest sev līdzi karamateriālus”. 

Atvaļināts 1921. gada 20. oktobrī. Jaunsaimnieks Naukšēnu pagasta “Strēlniekos”, 1931. gadā mainījis uzvārdu uz Arājs. No 1930. līdz 1934. gadam Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas biedrs un šīs partijas Rūjienas rajona priekšsēdētājs. Līdz 1929. gadam aizsargu organizācijas Naukšēnu nodaļas priekšnieks. 1940. gadā mainījis uzvārdu uz Krauja. 

1944. gadā, tuvojoties lieliniekiem, devies uz Kurzemi, kur dzīvojis arī atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā. Mūža nogalē atgriezies Naukšēnos, tad pārcēlies uz Rencēniem, kur arī miris 1975. gada 26. jūnijā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 234. lpp.

Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Pētera Kantāna individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Ģimenes kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Kantāns. Pie kapa uzstādīta granītā darināta kopīga piemiņas plāksne Kantāniem un Miezīšiem. Tajā iekalts arī P. Kantāna vārds. Nekādas norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. Viņa vārds nav minēts arī nevienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.). 

Foto: 05.09.2014., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Kantāns dzimis 1896. gada 24. aprīlī Ābeļu pagastā. Pagastskolas izglītība. Zemkopis Gārsenes pagastā. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada augustā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 70. Režicas kājnieku pulkā, piedalījies kaujās Daugavpils frontē. 1916. gadā kontuzēts. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 28. maijā, Vidzemes artilērijas pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem, paaugstināts par kaprāli. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 13.–14. novembrī Rīgas apkaimē pie Tīriņmuižas Kantāns “brīvprātīgi devas izlūkgājienā pa Jelgavas šoseju un, neskatoties uz vairākām apšaudēm, ieguva svarīgas ziņas, atņēma bermontiešiem telefona aparātus un 8 verstis garu telefona kabeli, tā sekmēdams ienaidnieka pretuzbrukuma atsišanu”. 

Pēc atvaļināšanas 1922. gadā dzīvojis Rīgā, važonis. Piešķirta jaunsaimniecība Gārsenes pagasta “Kalniņos”. Par turpmāko dzīves gaitu ziņu trūkst. Miris 1982. gada 19. jūnijā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 234. lpp.; Cemety.lv.

Ezernieku pagasta Udrijas kapos LKOK Teodora Kalniņa individuāls apbedījums

Atrodas Ezernieku pagasta Udrijas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Teodors Kalniņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Teodors Kalniņš dzimis 1895. gada 1. februārī Valkā. Draudzes skolas izglītība. Kurpnieks. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis Pāvila gvardes pulkā, piedalījies kaujās Galīcijas frontē. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. jūnijā Strenčos, iedalīts 7. Siguldas kājnieku pulkā. Par drošsirdību kaujās pret bermontiešiem paaugstināts par seržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 17. oktobrī Rīgā uzbrukumā cementfabrikai pie Volermuižas kaprālis Kalniņš “sava vada priekšgalā metās tuvcīņā un atņēma ienaidniekam 2 ložmetējus, kā arī saņēma gūstekņus, tā lielā mērā sekmēdams tālāko uzbrukumu”. 

Atvaļināts 1921. gada 27. februārī. Zemkopis, amatnieks Trikātas pagasta Jaunkalniņos. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis tā dēvētajā vietējā kolhozā (kolektīvajā saimniecībā) “Gaisma”. Mūža nogalē dzīvojis meitas ģimenē, Ezernieku pagastā. Miris 1980. gadā. 

Teodora Kalniņa vārds iegravēts vienā no stēlām Valkas Meža kapos, kas veltītas ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 230. lpp.; timenote.info/lv.

Jelgavas Baložu kapos LKOK Teodora Kalniņa individuāls apbedījums

Atrodas Jelgavas Baložu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Teodors Kalniņš. 

Vēsturiska atkāpe. Teodors Kalniņš dzimis 1882. gada 29. maijā Liezeres pagastā. Beidzis Pleskavas skolotāju semināru. No 1902. līdz 1914. gadam skolotājs Druvienā, Ķirbižos, Liezerē, Cēsu pilsētas zēnu elementārskolā. 

Pirmā pasaules kara priekšvakarā 1914. gada jūlijā iesaukts Krievijas armijā, ieskaitīts 147. Samaras kājnieku pulkā, 295. Sviras kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās Galīcijā, apbalvots ar Jura medaļas IV šķiru un Jura krusta IV šķiru. 

1915. gada septembrī komandēts uz Oranienbaumas praporščiku skolu, ko beidzis 1916. gada janvārī, iegūstot praporščika pakāpi. Nosūtīts uz 35. Sibīrijas strēlnieku bataljonu, martā pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk pulku). Vada, vēlāk rotas komandieris. Piedalījies daudzās kaujās. 1917. gadā paaugstināts par podporučiku, vēlāk – par poručiku. Augustā iecelts par bataljona komandieri, bet septembrī piešķirta štābkapteiņa pakāpe. Apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķiru, Annas ordeņa III un IV šķiru, kā arī ar Vladimira ordeņa IV šķiru ordeņiem. 

1917. gada decembrī atvaļināts, dzīvojis vecāku mājās. 1918. gada vasarā darbojies pulkveža Fridriha Brieža pretlielinieciskajā organizācijā Maskavā, bet no augusta skolotājs Cēsīs. 

1919. gada 10. martā organizējis pretlieliniecisko (“zaļo”) partizānu grupu, bet no 28. jūnija ieskaitīts Latvijas armijā kapteiņa pakāpē. Dienējis Rīgas Jaunformējamos spēkos, 4. Siguldas kājnieku (vēlākajā 3. Jelgavas) pulkā. 3. Jelgavas kājnieku pulka komandas sastāvā norīkots uz Liepāju, vēlāk ieskaitīts par klases vadītāju Liepājas karaskolā. Bermontiādes dienās uzņēmies Liepājas karaostas garnizona priekšnieka pienākumus, apstiprināts par Latgales papildu bataljona komandieri, pēc tā pārformēšanas par 10. Aizputes kājnieku pulku vadījis vienību kaujās pret bermontiešiem. 1919. gada oktobrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 

Ar Lāčplēša Kara ordeņa II un III šķiru apbalvots par to, ka 1919. gada 4. novembrī Kalniņš, “būdams karaostas nocietinātā rajona priekšnieks, ar sev padotiem spēkiem izturēja ienaidnieka pirmos uzbrukumus”. Savukārt 14. novembrī, “kad ienaidnieka galvenie spēki izsita mūsu vienības no fortiem, ar izveicīgu manevrēšanu novirzīja mūsu daļas pret ienaidnieka spārnu; tā rezultātā mūsējie spēja sagrupēties, izšķirošā triecienā piespiest vāciešus bēgt un atbrīvot aplenkto pilsētu un tās garnizonu”. 

1925. gadā paaugstināts par pulkvedi, 10. Aizputes kājnieku pulka komandieris. 1923. un 1929. gadā beidzis kara akadēmiskos kursus. Vairākkārt izpildījis 4. Zemgales divīzijas komandiera pienākumus. 1932. gadā piekomandēts Armijas štāba Apmācības daļai. 1933 gadā iecelts par Virsnieku kursu priekšnieku, no 1935. gada Augstākās karaskolas pasniedzējs. 1936. gada jūlijā atvaļināts no armijas sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Dzīvojis Jelgavā. Piešķirta jaunsaimniecība Liezeres pagastā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru. 

Nacistiskās okupācijas laikā no 1941. līdz 1944. gadam Jelgavas pilsētas valdes Izglītības nodaļas vadītājs. 1943. gada martā veselības stāvokļa dēļ atteicies no piedāvātā Latviešu leģiona 19. ieroču SS grenadieru (latviešu nr. 2) divīzijas komandiera posteņa. 1944. gada septembrī no Rīgas izbraucis uz Vāciju, kur kara beigās nonācis padomju okupācijas zonā un 1945. gada beigās bijis spiests ar ģimeni atgriezies Rīgā. 

Tā paša gada 20. decembrī arestēts un notiesāts par sadarbošanos ar nacistiskās okupācijas varasiestādēm un ieslodzīts koncentrācijas nometnē Krievijā. 1956. gadā atbrīvots un atgriezies Jelgavā pie ģimenes, kur strādājis par slimnīcas tehnisko sekretāru, vēlāk par ātrās medicīniskās palīdzības stacijas sanitāru. Miris 1967. gada 13. martā Jelgavā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 230. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 230. lpp.

Sausnējas kapos LKOK Nikolaja Kalniņa individuāls apbedījums

Atrodas Sausnējas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Nikolajs Kalniņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Nikolajs Kalniņš dzimis 1896. gada 29. maijā Dundagas pagastā pareizticīga skolotāja ģimenē. Beidzis Ventspils reālskolu. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada jūlijā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 1. rezerves artilērijas divizionā Lugā. 1916. gadā beidzis Pāvila karaskolu Petrogradā (tagadējā Sanktpēterburgā), iegūstot praporščika pakāpi, ieskaitīts 276. rezerves kājnieku pulkā. 1916. gada decembrī pārcelts uz latviešu strēlnieku rezerves pulku, bet mēneša beigās – uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku. Piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna, Ķekavas, Olaines. 1917. gada februārī iecelts par tranšeju lielgabalu komandas priekšnieku. 1917. gada oktobrī piešķirta podporučika pakāpe un jau tajā pašā mēnesī paaugstināts par poručiku. Pulkā palicis līdz lielinieku apvērsumam. 1918. gada februārī komandēts pārtikas sagādei uz Harkivu, kur atvaļinājies uz atgriezies vecāku mājās Latvijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 12. martā Ventspilī virsleitnanta pakāpē, dienējis Liepājas jaunformējamajos spēkos, vēlāk Apsardzības ministrijas Kontroles un informācijas nodaļā un 3. Atsevišķajā studentu bataljonā. Piedalījies Kurzemes un Zemgales atbrīvošanā no lieliniekiem. Pēc Rīgas ieņemšanas pārcelts uz Latgales fronti. Augustā ieskaitīts 3. Jelgavas kājnieku pulkā. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 16. janvārī Latgalē Kalniņš, “saņēmis uzdevumu ieņemt Lasavas un Pasmas sādžas, pēc neveiksmes frontālā triecienā, zem stipras uguns pārgāja upi ienaidnieka aizmugurē, ielauzās sādžā, saņēma 40 gūstekņus, 2 ložmetējus, vairākus tūkstošus patronu u.c. karamateriālus”. 

1920. gada novembrī paaugstināts par kapteini un decembrī iecelts par rotas komandieri. 1924. gadā beidzis virsnieku kursus, 1925. gadā pārcelts uz Kara ministrijas sekretariātu, vecākais darbvedis, no 1926. gada adjutanta vietas izpildītājs Armijas štābā, no 1929. gada armijas komandiera adjutants. 1930. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, no novembra valsts prezidenta pils komandants. 1936. gadā beidzis Latvijas Universitātes Tiesību zinātņu nodaļu un pārcelts uz Kara tiesu, kara tiesu amatu kandidāts, vēlāk – kara tiesas sekretāra palīga vietas izpildītājs. 1937. gada decembrī pēc paša vēlēšanās atvaļināts, Latvijas Kredītbankas pilnvarotais. Līdz 1940. gadam Aizsargu Aviācijas pulka štāba eskadriļas aizsargs.Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV un V šķiru, Lietuvas Ģedimina ordeņa III šķiru, Beļģijas Kroņa ordeņa IV šķiru, Zviedrijas Šķēpa ordeņa IV šķiru un Igaunijas Ērgļa ordeņa III šķiru. 

Miris 1940. gada 6. septembrī Lielplatones pagastā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 229. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 228.-229. lpp.

Jelgavas Zanderu kapos LKOK Kārļa Kalniņa individuāls apbedījums

Atrodas Jelgavas Zanderu kapos Dobeles šosejā 69. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Kalniņš. Ir kopīga granīta piemiņas plāksne Lazdiņiem un Kalniņiem, kurā minēts arī Kārļa Kalniņa vārds. Nekādas norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Kalniņš dzimis 1899. gada 17. oktobrī Jelgavā strādnieku ģimenē. Pilsētas skolas izglītība. 

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada janvārī iesaukts Krievijas armijā, līdz 1918. gada decembrim dienējis 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna. No 1917. gada līdz 1918.gadam turpinājis dienestu savā pulkā Petrogradā (tagad Sanktpēterburgā). 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 25. maijā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās ar bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. novembrī Anniņmuižas rajonā “stiprā ienaidnieka ugunī [kareivis] Kalniņš, neskatoties uz kaujā gūtiem diviem ievainojumiem, straujā triecienā ielauzās bermontiešu ierakumos un ieguva ložmetēju”. 

1920. gadā pārcelts robežsardzes dienestā. Atvaļināts 1921. gada 25. novembrī. Līdz 1925. gadam strādājis ziepju fabrikā Jelgavā, pēc tam līdz 1940. gadam revidents 1. Jelgavas slimokasē. Dzīvojis Jelgavā, piešķirts apbūves gabals Rīgas Jūrmalā. 

Nacistiskās okupācijas laikā no 1941. līdz 1944. gadam grāmatvedis a/s “Turība”. 

Arī atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā grāmatvedis dažādās iestādēs Jelgavā. No 1966. gada pensionārs, līdz 1982. gadam grāmatvedis Jelgavas pensionāru pašpalīdzības fondā. Miris 1985. gada 24. novembrī. 

Kārļa Kalniņa vārds iegravēts arī vienā no stēlām, kas Jelgavas Meža kapos uzstādītas, pieminot pilsētā un novadā dzimušos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 228. lpp.; Cemety.lv.