Atrodas Rīgas Raiņa kapos.
Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Otto-Atis (Oto) Katlaps. Ir kopīga granītā darināta neregulāras formas piemiņas plāksne, kurā iekalts arī Otto Katlapa vārds. Nekādas norādes par viņa apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav.
Vēsturiska atkāpe. Otto-Atis (Oto) Katlaps dzimis 1898. gada 21. decembrī toreizējā Ozolnieku (tagad Smārdes) pagastā. Beidzis pilsētas skolu Tērbatā un 1917. gada pavasarī vingrošanas skolotāju kursus.
Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā, kur beidzis mācību komandu. Bijis vada komandieris.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 19. decembrī Tukumā, 11. Dobeles kājnieku pulka sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 10. jūnijā “izlūkgājienā uz Krasnoje sādžu ar 15 kareivju grupu spēcīgā ugunī [virsseržants] Katlaps kā pirmais metās triecienā un ielauzās ienaidnieka ierakumos, kur saņēma gūstekņus un ieguva ložmetēju”. Vēlāk sadursmē pie Streiku sādžas ievainots.
Atvaļināts 1921. gada 3. aprīlī. Zemkopis Milzkalnes pagasta “Jāņakrogā”. Piešķirta jaunsaimniecība tā paša pagasta Griķu mežsargmājās. Nodarbojies ar tirdzniecību. Aktīvs aizsargs. Tukuma jaunatnes organizācijas vieglatlētikas nodaļas dalībnieks.
Pirmajā komunistiskās okupācijas gadā lielinieki bija plānojuši Otto Katlapu 1941. gada 14. jūnijā deportēt, taču viņam izdevies no tā izvairīties.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā 1948. gadā apcietināts un, pamatojoties uz KPFSR kriminālkodeksa 58. pantu piespriests 25 gadu ieslodzījums koncentrācijas nometnē. Atradies ieslodzījumā Krievijas Krasnojarskas apgabalā. Atgriezies Latvijā 1957. gadā, gadījuma darbu strādnieks. Miris 1978. gada 12. martā.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 240.-241.
lpp.; Tukuma Ziņas, Nr. 22, 09.10.1941.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru