Atrodas Jelgavas Zanderu kapos Dobeles šosejā 69.
Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Kalniņš. Ir kopīga granīta piemiņas plāksne Lazdiņiem un Kalniņiem, kurā minēts arī Kārļa Kalniņa vārds. Nekādas norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav.
Vēsturiska atkāpe. Kārlis Kalniņš dzimis 1899. gada 17. oktobrī Jelgavā strādnieku ģimenē. Pilsētas skolas izglītība.
Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada janvārī iesaukts Krievijas armijā, līdz 1918. gada decembrim dienējis 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna. No 1917. gada līdz 1918.gadam turpinājis dienestu savā pulkā Petrogradā (tagad Sanktpēterburgā).
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 25. maijā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās ar bermontiešiem un lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. novembrī Anniņmuižas rajonā “stiprā ienaidnieka ugunī [kareivis] Kalniņš, neskatoties uz kaujā gūtiem diviem ievainojumiem, straujā triecienā ielauzās bermontiešu ierakumos un ieguva ložmetēju”.
1920. gadā pārcelts robežsardzes dienestā. Atvaļināts 1921. gada 25. novembrī. Līdz 1925. gadam strādājis ziepju fabrikā Jelgavā, pēc tam līdz 1940. gadam revidents 1. Jelgavas slimokasē. Dzīvojis Jelgavā, piešķirts apbūves gabals Rīgas Jūrmalā.
Nacistiskās okupācijas laikā no 1941. līdz 1944. gadam grāmatvedis a/s “Turība”.
Arī atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā grāmatvedis dažādās iestādēs Jelgavā. No 1966. gada pensionārs, līdz 1982. gadam grāmatvedis Jelgavas pensionāru pašpalīdzības fondā. Miris 1985. gada 24. novembrī.
Kārļa Kalniņa vārds iegravēts arī vienā no stēlām, kas Jelgavas Meža kapos uzstādītas, pieminot pilsētā un novadā dzimušos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 228.
lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru