Atrodas Liepājas Centrālkapos.
Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis-Žanis Kozlovskis (Kazlovskis). Ir kopīga pelēkā granītā darināta neregulāras formas piemiņas plāksne, kurā iekalts arī Jāņa-Žaņa Kozlovska vārds. Nekādas norādes par viņa apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. Viņa vārds nav iegravēts arī nevienā no stēlām, kas uzstādītas Liepājas Lāčplēša dārzā, godinot ar pilsētu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.).
Vēsturiska atkāpe. Jānis-Žanis Kozlovskis dzimis 1889. gada 1. janvārī Liepājā (Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biogrāfiskajā vārdnīcā kā viņa dzimšanas datums norādīts 3. janvāris). Ministrijas skolas izglītība. Kalējs.
Pirmā pasaules kara laikā dienējis 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 2. februārī Liepājā, Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona 1. Neatkarības rotas (vēlāk Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes I Neatkarības bataljona sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem no Ventas krastiem līdz Rīgai, pēc tam cīnījies Latgales frontē, kur 18. jūlijā pie Murmastienes ievainots. Piedalījies arī kaujās pret bermontiešiem. Paaugstināts par virsseržantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 5. aprīlī pie Slokas ienaidnieka trieciena laikā kareivis Kozlovskis “ar patšauteni pirmais devās pretuzbrukumā, izraisīja apjukumu un atņēma ložmetēju, tā piespiežot lieliniekus atkāpties”.
1922. gadā iecelts par 1. Liepājas kājnieku pulka karodznieku. 1926. gada beidzis virsdienesta instruktoru kursus. Piešķirta jaunsaimniecība Nīgrandes pagastā. Apbalvots ar Teriju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. Miris 1943. gada 22. novembrī.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 244.
lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru