Sausnējas kapos LKOK Nikolaja Kalniņa individuāls apbedījums

Atrodas Sausnējas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Nikolajs Kalniņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Nikolajs Kalniņš dzimis 1896. gada 29. maijā Dundagas pagastā pareizticīga skolotāja ģimenē. Beidzis Ventspils reālskolu. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada jūlijā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 1. rezerves artilērijas divizionā Lugā. 1916. gadā beidzis Pāvila karaskolu Petrogradā (tagadējā Sanktpēterburgā), iegūstot praporščika pakāpi, ieskaitīts 276. rezerves kājnieku pulkā. 1916. gada decembrī pārcelts uz latviešu strēlnieku rezerves pulku, bet mēneša beigās – uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku. Piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna, Ķekavas, Olaines. 1917. gada februārī iecelts par tranšeju lielgabalu komandas priekšnieku. 1917. gada oktobrī piešķirta podporučika pakāpe un jau tajā pašā mēnesī paaugstināts par poručiku. Pulkā palicis līdz lielinieku apvērsumam. 1918. gada februārī komandēts pārtikas sagādei uz Harkivu, kur atvaļinājies uz atgriezies vecāku mājās Latvijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 12. martā Ventspilī virsleitnanta pakāpē, dienējis Liepājas jaunformējamajos spēkos, vēlāk Apsardzības ministrijas Kontroles un informācijas nodaļā un 3. Atsevišķajā studentu bataljonā. Piedalījies Kurzemes un Zemgales atbrīvošanā no lieliniekiem. Pēc Rīgas ieņemšanas pārcelts uz Latgales fronti. Augustā ieskaitīts 3. Jelgavas kājnieku pulkā. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 16. janvārī Latgalē Kalniņš, “saņēmis uzdevumu ieņemt Lasavas un Pasmas sādžas, pēc neveiksmes frontālā triecienā, zem stipras uguns pārgāja upi ienaidnieka aizmugurē, ielauzās sādžā, saņēma 40 gūstekņus, 2 ložmetējus, vairākus tūkstošus patronu u.c. karamateriālus”. 

1920. gada novembrī paaugstināts par kapteini un decembrī iecelts par rotas komandieri. 1924. gadā beidzis virsnieku kursus, 1925. gadā pārcelts uz Kara ministrijas sekretariātu, vecākais darbvedis, no 1926. gada adjutanta vietas izpildītājs Armijas štābā, no 1929. gada armijas komandiera adjutants. 1930. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, no novembra valsts prezidenta pils komandants. 1936. gadā beidzis Latvijas Universitātes Tiesību zinātņu nodaļu un pārcelts uz Kara tiesu, kara tiesu amatu kandidāts, vēlāk – kara tiesas sekretāra palīga vietas izpildītājs. 1937. gada decembrī pēc paša vēlēšanās atvaļināts, Latvijas Kredītbankas pilnvarotais. Līdz 1940. gadam Aizsargu Aviācijas pulka štāba eskadriļas aizsargs.Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV un V šķiru, Lietuvas Ģedimina ordeņa III šķiru, Beļģijas Kroņa ordeņa IV šķiru, Zviedrijas Šķēpa ordeņa IV šķiru un Igaunijas Ērgļa ordeņa III šķiru. 

Miris 1940. gada 6. septembrī Lielplatones pagastā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 229. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 228.-229. lpp.