Atrodas Bebru pagasta Zutēnu (arī Zuteņu jeb Jaunajos) kapos.
Apglabāts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Preiss.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Preiss dzimis 1893. gada 18. augustā Vecbebros. Izglītojies Rīgas pilsētas reālskolā. Rakstvedis Koknesē.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada 15. augustā brīvprātīgi iestājies 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā un ieskaitīts jātnieku izlūku komandā. 1916. gadā komandēts uz Oranienbaumas praporščiku skolu, kuru beidzis tā paša gada oktobrī un atgriezies savā pulkā, 1917. gada augustā iecelts par rotas komandieri un piedalījies kaujās pie Ikšķiles. Apbalvots ar Jura krustu un Annas ordeņa IV šķiru. Demobilizēts 1918. gada 1. janvārī Valkā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 18. decembrī Rīgā, Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona virsnieku (vēlāk Neatkarības) rotas sastāvā piedalījies visās kaujās pret lieliniekiem Kurzemē, Zemgalē un pie Rīgas.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. marta kaujā pie Bataru mājām (sk.), “kad rota bija cietusi lielus zaudējumus un pirmais vads sāka apjukumā atkāpties, [virsleitnants] Preiss zem ienaidnieka viesuļuguns apturēja un sakārtoja vadu un pats tā priekšgalā devās triecienā. Mūsējiem izdevās ienaidnieku sakaut, saņemt gūstekņus un iegūt trofejas”, bet 25. martā “kopā ar dažiem izlūkiem sakāva lielinieku lauksardzi pie Ķemeriem, kam sekoja Ķemeru galīga ieņemšana”. Savukārt 30. martā izlūkgājienā no Slokas pāri Lielupei pie Spuņģu mājām Preiss “uzdūrās skaitliski lielākai kolonnai, ar attapīgu rīcību sacēla lieliniekos paniku, piespieda tos bēgt, tad izturēja 3 pretuzbrukumus, radīja ienaidniekam lielus zaudējumus, kā rezultātā tika izjaukts lielinieku plāns ieņemt Sloku”.
Pēc Rīgas atbrīvošanas iecelts par Daugavgrīvas komandantu, pēc tam pārcelts uz Armijas štāba izlūkošanas nodaļu. Bermontiešu avantūras laikā organizēja triecienrotu, kas tika iedalīta 5. Cēsu kājnieku pulkā, un piedalījās ienaidnieka sakaušanā, sevišķi izceldamies 10. un 11. novembrī Ķekavas rajonā, kā arī no 16. līdz 19. novembrim pie Iecavas upes dzelzceļa tilta un 20. novembrī pie Katrīnmuižas, kur ticis ievainots kājā. Par nopelniem šajās kaujās paaugstināts par kapteini. No slimnīcas atgriezies 1920. gada februārī un piedalījies Latgales atbrīvošanas cīņās.
Tā paša gada jūlijā veselības pasliktināšanās dēļ spiests vairākkārt ārstēties slimnīcā un slimības dēļ atvaļināts 1921. gada 13. maijā.
Miris ar tuberkulozi 1922. gada 29. maijā. Piederīgajiem piešķirta jaunsaimniecība Vecbebros.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.:
Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 414. lpp.; Koknese Novada Vēstis, Nr.
80 (367), 15.01.2016.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru