Atrodas Suntažu kapos.
Apbedīts pie Ruikaskalna mājām 1941. gada 4. jūlijā sadursmē ar atejošās sarkanās armijas vienību kritušais Sidgundas nacionālo partizānu grupas cīnītājs un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ervīns Freimanis.
E. Freimaņa vārds iekalts arī Lestenes brāļu kapu (sk.) sienā.
Piezīme. Kaujā pie Ruikaskalna krita arī Mālpils nacionālo partizānu grupas cīnītāji Eduards Ploriņš, Pēteris Purviņš un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Runiks. Viņi apbedīti Mālpils kapos (sk.).
Vēsturiska atkāpe. Ervīns Freimanis dzimis 1892. gada 17. februārī (LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā kā dzimšanas datums minēts 6. marts) Mālpils pagastā lauksaimnieka ģimenē. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis, arī mašīnists.
1913. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 14. Sibīrijas strēlnieku pulkā Čitā. Pirmā pasaules kara laikā piedalījies kaujās Varšavas frontē. 1914. gada decembrī pie Lodzas ievainots, kritis vācu gūstā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 11. oktobrī Siguldā, ieskaitīts 9. Rēzeknes kājnieku pulkā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā. Paaugstināts par kaprāli.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 5. novembrī kaujā pie Priedaines stacijas “laikā, kad mūsējie bija spiesti atkāpties, F., būdams ložmetējnieks, par spīti apšaudei palika savā vietā, ļāva vāciešiem tuvoties un atklāja labi mērķētu uguni, tā izraisīdams apjukumu un sagādādams lielus zaudējumus, kā rezultātā mūsējie spēja sakārtoties un noturēt pozīcijas”.
Atvaļināts 1920. g. 1. maijā. Jaunsaimnieks Sidgundas pagasta Pilskalnos.
Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 98. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 156.-157. lpp.; Tēvija, Nr. 8, 09.07.1941.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru