Bebru pagasta Zutēnu kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna un LKOK Andreja Ūberga individuāls apbedījums

Atrodas Bebru pagasta Zutēnu (arī Zuteņu jeb Jaunajos) kapos. 

Apglabāts 1941. gada vasarā pie Bebru pagastnama kritušais nacionālais partizāns un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Andrejs Ūbergs. 

Vēsturiska atkāpe. Andrejs Ūbergs dzimis 1888. gada 13. novembrī Bebru pagastā Iršu kolonijā. 

1910. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 26. Sibīrijas strēlnieku pulkā Irkutskā, vēlāk Liepājā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada vasarā iesaukts atkārtoti, iedalīts 87. Neišlotes kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Austrumprūsijā un pie Varšavas, vēlāk pie Lodzas, kur kritis gūstā. Apbalvots ar diviem Jura krustiem. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 14. jūnijā Pļaviņās, ieskaitīts 4. Valmieras kājnieku pulkā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem, Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 1920. gada aprīlī paaugstināts par virsseržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gadā naktī uz 14. novembri Zemgalē “Birzgales muižas ieņemšanā ārkārtīgi niknā ienaidnieka ložmetēju ugunī [dižkareivis] Ūbergs pirmais ielauzās muižā, apšāva ložmetēju apkalpes un ieguva 4 ložmetējus kaujas gatavībā”. 

Atvaļināts 1920. gada oktobrī. Dzīvojis Bebru pagasta Kalniešos, kur ierīkojis tējnīcu. Sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, 1941. gada vasarā pievienojies nacionālajiem partizāniem un sadursmē pie Bebru pagastnama kritis. Precīzs nāves datums nav skaidrs. Vēsturnieks Elmārs Pelkaus raksta, ka tas varētu būt noticis jau 25. jūnijā, bet rakstā par lielinieku zvērībām Rīgas apriņķī, kas publicēts 1941. gada 30. jūlijā laikrakstā “Tēvija” minēts 3. jūlijs. Savukārt piemiņas akmenī, kas uzstādīts sadursmes vietā, kā A. Ūberga nāves datums norādīts 1. jūlijs. 

Viņa vārds iekalts arī piemiņas akmenī komunistiskā terora upuriem pie Bebru pamatskolas, kuras internāta ēkā savulaik atradās pagastnams (sk.). 

Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 105. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 531. lpp.; Tēvija, Nr. 26, 30.07.1941.; Koknese Novada Vēstis, Nr. 40 (317), 12.04.2013.