Atrodas Lapmežciemā autoceļa Jūrmala–Talsi (P 128) malā pie 9. kilometra stabiņa.
Atklāts 2005. gadā pie Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Augusta Muižuļa dzimtajām mājām Tuteņiem. Rupji apstrādātā laukakmens bluķī iestrādāta melna granīta plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERA
PULKVEŽLEITNANTA
AUGUSTA MUIŽUĻA
1893 – 1941
DZIMTAS MĀJAS
“TUTEŅI”
Vēsturiska atkāpe. Augusts Muižulis dzimis 1893. gada 17. jūlijā toreizējā Slokas pagasta Lapmežciema Tuteņos. Beidzis pilsētas skolu un mērnieku kursus un sācis strādāt par mērnieka palīgu Voroņežas zemes ierīcības komisijā.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada novembrī iesaukts Krievijas armijā, beidzis 3. Kijevas praporščiku skolu un nosūtīts uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonu. 1916. gada 3. jūlijā pie Ķekavas ievainots, septembrī atgriezies ierindā. Iecelts par rotas komandieri. 1917. gada janvārī pie Ložmetējkalna kontuzēts. 1917. gada augustā iecelts par rotas komandieri Rezerves latviešu strēlnieku pulkā. Apbalvots ar Staņislava III šķiras, Annas III šķiras, Vladimira IV šķiras ordeņiem un Jura zobenu. Paaugstināts par štabskapitānu.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 13. jūnijā, no 20. jūnija 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka bataljona komandieris. Piedalījies visās kaujās Ziemeļvidzemē, pēc tam Rīgas aizstāvēšanā pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā. Par varonību kaujās pie Līvāniem 1919. gada 1. septembrī paaugstināts par pulkvežleitnantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka “1919. gada 9. oktobrī kaujā pie Torņakalna Muižulis ar savu bataljonu pēc paša ierosmes ieņēma Bauskas šoseju, dzelzceļu un Akmeņu ielu, sedza mūsējo atkāpšanos pāri Daugavai, ar spēcīgu uguni aizturēja vācu triecienus un noturēja tiltu līdz mūsu spēku pāriešanai Daugavas labajā krastā; tikai pēc tam atkāpās kā viens no pēdējiem un steigšus ieņēma pozīcijas Daugavas krastā”.
1920. gada 17. jūnijā pārvietots uz Apsardzības ministriju. Iecelts par Cēsu apriņķa un pilsētas komandantu. Augustā pārvietots tādā pašā amatā uz Jēkabpils apriņķi. 1922. gada aprīlī iecelts par Rīgas kara apriņķa priekšnieka palīgu. 1924. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus. 1929. gada septembrī iecelts par 2. Vidzemes divīzijas štāba administratīvās nodaļas adjutantu. Neatkarības pēdējos gados Aizputes-Kuldīgas kara apriņķa priekšnieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu IV šķiras ordeni. Piešķirta jaunsaimniecība Pļaviņu pagastā, bijis peldu iestādes īpašnieks Bulduros.
1941. gadā komunistiskā okupācijas režīma apcietināts un 29. jūnijā Rīgas Centrālcietumā noslepkavots. Apbedīts Rīgā Meža kapos (sk.).
Papildināts: 31.08.2021.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 360. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru