Lapmežciemā piemiņas akmens LKOK Augustam Muižulim

Atrodas Lapmežciemā autoceļa Jūrmala–Talsi (P 128) malā pie 9. kilometra stabiņa. 

Atklāts 2005. gadā pie Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Augusta Muižuļa dzimtajām mājām Tuteņiem. Rupji apstrādātā laukakmens bluķī iestrādāta melna granīta plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts: 

LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERA
PULKVEŽLEITNANTA
AUGUSTA MUIŽUĻA
1893 – 1941
DZIMTAS MĀJAS
“TUTEŅI” 

Vēsturiska atkāpe. Augusts Muižulis dzimis 1893. gada 17. jūlijā toreizējā Slokas pagasta Lapmežciema Tuteņos. Beidzis pilsētas skolu un mērnieku kursus un sācis strādāt par mērnieka palīgu Voroņežas zemes ierīcības komisijā. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada novembrī iesaukts Krievijas armijā un ieskaitīts 97. rezerves bataljonā, 1915. gada novembrī beidzis 3. Kijevas praporščiku skolu, iegūstot praporščika pakāpi, un nosūtīts uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk – pulku). 1916. gada 3. jūlijā pie Ķekavas ievainots. Augustā paaugstināts par podporučiku, septembrī atgriezies ierindā. Iecelts par rotas komandieri. 1917. gada janvārī pie Ložmetējkalna kontuzēts. 1917. gada jūnijā piešķirta poručika pakāpe un augustā iecelts par rotas komandieri Rezerves latviešu strēlnieku pulkā. Oktobrī paaugstināts par štābkapitānu. Apbalvots ar Staņislava III šķiras, Annas III šķiras, Vladimira IV šķiras ordeņiem un Jura zobenu. 1918. gada februārī atvaļināts. 

Apmeties pie vecākiem, bet rudenī atkal devies uz Krieviju un oktobrī iestājies Sarkanās armijas dienestā Smoļenskas paukošanas skolā. 1919. gadā ieskaitīts Padomju Latvijas strēlnieku divīzijā, no kuras dezertējis. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 13. jūnijā kapteiņa pakāpē, no 20. jūnija 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka bataljona komandieris. Piedalījies kaujās Ziemeļvidzemē pret lieliniekiem, pēc tam Rīgas aizstāvēšanā pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā. Par varonību kaujās pie Līvāniem 1919. gada 1. septembrī paaugstināts par pulkvežleitnantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka “1919. gada 9. oktobrī kaujā pie Torņakalna Muižulis ar savu bataljonu pēc paša ierosmes ieņēma Bauskas šoseju, dzelzceļu un Akmeņu ielu, sedza mūsējo atkāpšanos pāri Daugavai, ar spēcīgu uguni aizturēja vācu triecienus un noturēja tiltu līdz mūsu spēku pāriešanai Daugavas labajā krastā; tikai pēc tam atkāpās kā viens no pēdējiem un steigšus ieņēma pozīcijas Daugavas krastā”. 

1920. gada 17. jūnijā pārvietots uz Apsardzības ministriju. Iecelts par Cēsu apriņķa apsardzības priekšnieku un pilsētas komandantu. Augustā iecelta par Jaunjelgavas-Ilūkstes apriņķa apsardzības priekšnieku. 1922. gada aprīlī iecelts par Rīgas kara apriņķa priekšnieka palīgu. 1924. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus. 1929. gada septembrī iecelts par 2. Vidzemes divīzijas štāba administratīvās nodaļas adjutantu. No 1935. gada Aizputes-Kuldīgas kara apriņķa priekšnieks, bet no 1939. gada – Tukuma-Kuldīgas kara apriņķa priekšnieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru, Viestura ordeņa III šķiru ar šķēpiem un Aizsargu nopelnu krustu. Piešķirta jaunsaimniecība Pļaviņu pagastā, bijis peldu iestādes īpašnieks Bulduros. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai un Latvijas armijas likvidācijai, 1940. gada oktobrī atvaļināts. Dzīvojis dzimtajās mājās. Sākoties nacistiskās Vācijas un PSRS karam, 1941. gada 24. jūnijā apcietināts un 29. jūnijā Rīgas Centrālcietumā noslepkavots.

Augusts Muižulis apbedīts Rīgas Meža kapos Balto krustu sektorā (sk.). Viņa vārds minēts arī vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.), kā arī vienā no stēlām, kas uzstādītas Slokā Jūrmalā dzimušajiem ordeņa kavalieriem (sk.). Slokas stēlā kā Muižuļa dienesta pakāpe norādīta leitnants. Savukārt uz piemiņas zīmes Meža kapos acīmredzami kļūdaini minēts, ka viņš ir pulkvedis. 

Papildināts: 19.10.2025.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 360. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 337. lpp.