otrdiena, 2021. gada 24. augusts

Bērzes kapos 1941. gadā kritušo nacionālo partizānu apbedījumi

Atrodas Bērzes kapos. 

Apbedīti 1941. gada 2. jūlijā kaujā pie “Baložu” mājām kritušie Paulis Albats un Andrejs Birznieks. Par apbedījumu stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jau 23. jūnijā, tas ir, nākamajā dienā pēc karadarbības sākuma starp nacistisko Vāciju un PSRS, Līvbērzes pagastā izveidojās nacionālo partizānu grupa Latvijas armijas kapteiņa Paula Švarcberga vadībā. Lai gan sākotnēji tās sastāvā bija tikai astoņi vīri, tie visi bija bruņoti ar ieročiem, ko bija izdevies paglābt no lielinieku konfiskācijas. Pēc Jelgavas krišanas, kad partizāni sāka uzstāties atklāti, viņu rindas strauji pieauga. Vienības štābs tika ierīkots partizānu ieņemtajā Līvbērzes pagastnamā. No 29. jūnija partizāni sāka iesaistīties aktīvā kaujas darbībā ar atejošajiem sarkanarmiešiem. Kā trofejas partizāni ieguva trīs bojātus tankus, trīs smagos ložmetējus, divas patšautenes un citus ieročus, tādējādi ievērojami uzlabojot savu bruņojumu. 

1. jūlijā tika saņemtas ziņas, ka pa Tukuma-Jelgavas šoseju no Džūkstes pagasta Līvbērzei tuvojas liela sarkanarmijas kolonna. Sākotnēji partizāni ieņēma pozīcijas pie Līvbērzes stacijas un pagastnama, kā arī ziņoja par lielinieku tuvošanos Jelgavā esošajām vācu militārajām iestādēm, kas apsolīja papildspēkus. Taču vācu apsolītajai palīdzībai kavējoties, partizāni atkāpās līdz “Baložu” mājām. 2. jūlijā pie Baložiem sākās partizānu kauja ar vairākus simtus vīru lielu sarkanarmiešu kolonnu. Partizānu rindās bija apmēram 20 vīru, kam piebiedrojās arī pieci no Jelgavas atsūtītie vācu riteņbraucēji. Kaujā tika izmantots arī viens no partizānu iegūtajiem tankiem, ko bija izdevies salabot. 

Taču kaujas gaitā apklusa divi lietusgāzē izmirkušie ložmetēji, un pievakarē partizāniem, lai izvairītos no ielenkuma, nācās atkāpties Brakšķu stacijas virzienā. Vienlaikus kapteinis Švarcbergs nosūtīja izlūkos partizānu Pauli Albatu ar uzdevumu uzņemt sakarus ar vācu galvenajiem spēkiem. Taču šis mēģinājums bija neveiksmīgs, jo Albats krita. Tajā pašā vietā pēc tam krita arī Andrejs Birznieks, kas bija nosūtīts uzmeklēt pazudušo Albatu. 

Partizāniem naktī beidzot izdevās nodibināt sakarus ar Brakšķu rajonā esošajiem vācu spēkiem, un nākamajās dienās tie kopā ar vāciešiem piedalījās sarkanarmiešu kolonnas iznīcināšanā. Šīs operācijas laikā apmēram 300 lielinieki tika sagūstīti. 

Abu kritušo partizānu vārdi iekalti arī Lestenes brāļu kapu (sk.) sienā.

Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 63. lpp.; Nacionālā Zemgale, Nr. 7, 07.07.1941.; Tēvija, Nr. 8, 09.07.1941.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru