Atrodas Raunas kapos.
Apglabāts 1941. gada 3.jūlijā sadursmē ar lieliniekiem pie Vārnu mājām kritušais Jānis Dreiže. Par apbedījuma stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Nacionālie partizāni, kas pēc karadarbības sākuma starp nacistisko Vāciju un PSRS vietējā aizsargu komandiera Krūmiņa vadībā bija sākuši pulcēties Raunas apkārtnes mežos, 3. jūlija rītā saņēma ziņas, ka sarkanarmiešu daļas un vietējie kolaboracionisti Raunu ir pametuši. Partizāni, kuriem bija pievienojušies arī daži no 24. teritoriālā korpusa dezertējušie karavīri, nolēma doties uz pilsētu, taču saņēma ziņas, ka Raunā atkal iebraukusi kāda sarkanarmijas kolonna. Tajā pašā laikā tika saņemta vēsts, ka lielinieki kravas automašīnā devušies uz Krūmiņa apsaimniekotajām Vārnām, kur tobrīd atradās viņa sieva un bērns.
Partizāni sadalījās divās grupās. Tika nolemts, ka pirmā grupa piecu vai sešu ar šautenēm bruņoto vīru sastāvā dosies tiešā uzbrukumā Vārnās esošajiem lieliniekiem, kamēr pārējie partizāni, kas bija bruņoti vienīgi ar pistolēm, ierīkos slēpni nogriežot sarkanajiem atkāpšanās ceļu.
Tomēr šis plāns nebija veiksmīgs, jo otrā partizānu grupa pirms iecerēto pozīciju sasniegšanas uzdūrās lielinieku postenim, kas atklāja uguni, piespiežot partizānu atiet.
Tikmēr pirmā partizānu grupa uzsāka apšaudi ar pretinieku, taču partizānu skaits un bruņojums izrādījās nepietiekams, lai pievarētu skaitliski lielāko lielinieku vienību, kuras rīcībā bija arī patšautene.
Lielinieki sāka partizānus apiet un tie bija spiesti meklēt patvērumu mežā. Sadursmē krita aizsargs un skautu vadītājs Jānis Dreiže.
Tuvinieki, baidoties no lieliniekiem, kas joprojām atradās Raunas apkārtnē, kritušo sākotnēji apglabāja piemājas ābeļdārzā, un tikai pēc vācu armijas ienākšanas J. Dreiže 8. jūlijā tika pārapbedīts Raunas kapos.
Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada
vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 109. lpp.; Tālavietis, Nr. 5, 26.07.1941.; Tālavietis,
Nr. 7, 31.07.1941.; Cēsu Vēstis, Nr. 6, 08.08.1941.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru