Ķemeru kapos LKOK Matīsa Pētersona individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Ķemeru kapos Ventspils šosejas 38,5. kilometrā. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Matīss Pētersons. 1997. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. 

Vēsturiska atkāpe. Matīss Pētersons dzimis 1900. gada 13. decembrī Vecpils pagastā. Laukstrādnieks. Pagastskolas izglītība. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 16. februārī Liepājā. Neatkarības bataljona, pēc tam 1. Liepājas kājnieku pulka rindās piedalījies cīņās pret lieliniekiem un bermontiešiem, paaugstināts par dižkareivi. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 5. aprīlī uz Slokas-Asaru ceļa Pētersons “ar ložmetēju devās ienaidnieka aizmugurē un ar labi mērķētu uguni piespieda lieliniekus atkāpties, radot tiem smagus zaudējumus”. Savukārt 1920. gada 11. janvārī Latgalē pie Jaunrikavas muižas “ar smago ložmetēju apšaudīja ienaidnieku no spārna un piespieda to atstāt muižu, kuru mūsējie ieņēma bez zaudējumiem”. 

Pēc Neatkarības kara paaugstināts par kaprāli, ložmetēju instruktors. 

Atvaļināts 1922. gada 20. martā. Nodarbojies ar zemkopību Smārdes pagastā. 1924. gadā iestājies dzelzceļa dienestā, pārmijnieks Ķemeru stacijā, piešķirts apbūves gabals Ķemeros. Miris 1941. gada 31. maijā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 396.-397. lpp.

Ķemeru kapos LKOK Jāņa Lagzdiņa individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Ķemeru kapos Ventspils šosejas 38,5. kilometrā. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Lagzdiņš. 1997. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Lagzdiņš dzimis 1899. gada 19. martā Pūres pagastā. Izglītojies pilsētas skolā, dzīvojis Tukumā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 14. jūnijā, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 17. janvārī Latgalē Meikšānu ciema rajonā seržants Lagzdiņš “kopā ar 2 kareivjiem triecienā iznīcināja lielinieku posteni, tā dodams mūsējiem iespēju sagūstīt ienaidnieka rotu pilnā sastāvā”. 

Atvaļināts 1921. gada 1. decembrī. Dzīvojis Ķemeros, mežsargs, Ķemeru pilsētas valdes loceklis. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis kolhozā Slampes pagastā. Miris 1974. gada 28. augustā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 293. lpp.

Slokas kapos LKOK Jēkaba Ulmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Slokas kapos Varoņu ielā 9. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jēkabs Ulmanis. 1995. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. 

Vēsturiska atkāpe. Jēkabs Ulmanis dzimis 1895. gada 13. februārī toreizējā Lielvircavas pagastā. Pamatskolas izglītība. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada sākumā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 177. kājnieku pulkā. Beidzis mācību komandu un kopā ar 142. Zveņigorodas kājnieku pulku nosūtīts uz fronti, piedalījies kaujās. 1916. gada novembrī pārcelts uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku. Sasniedzis kaprāļa pakāpi, apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru. 

1917. gada 20. augustā pie Ikšķiles kritis vācu gūstā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 1. jūnijā Bolderājas-Daugavgrīvas komandantūrā, pēc tam pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku, piedalījies kaujās pie Rīgas un Kurzemē pret bermontiešiem, pēc tam Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 20. janvārī Latgalē uzbrukumā Uškānu un Stradu sādžām, “kad mūsu rota spēcīgā apšaudē apstājās, U. ar savu nodaļu apgāja ienaidnieku no spārna un ar labi mērķētu uguni izraisīja apjukumu, tā sekmēdams tālāko triecienu”. 

Atvaļināts 1921. gada 27. aprīlī. Dzīvojis Slokā, pastnieks, vēlāk tai pašā darbā Tukuma sakaru nodaļā. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1973. gada 8. janvārī Jūrmalā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 533. lpp.

Slokas kapos LKOK Anša Štrauhmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Slokas kapos Varoņu ielā 9. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ansis Štrauhmanis. 1995. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. 

Vēsturiska atkāpe. Ansis Štrauhmanis dzimis 1896. gada 10. oktobrī Ozolnieku pagastā. Pagastskolas izglītība. Dzīvojis Slokā, strādnieks. 

Sākoties pasaules karam, 1915. gada augustā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). Beidzis mācību komandu. Piedalījies kaujās pie Slokas, Nāves salā, pie Ķekavas un Ziemassvētku kaujās, kur ievainots. Apbalvots ar Jura krusta IV šķiru, paaugstināts. Pēc izveseļošanās turpinājis dienestu Rezerves latviešu strēlnieku pulkā, no kura atvaļināts. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 11. augustā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem, kā arī citās 9. Rēzeknes kājnieku pulka kaujās. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 15. oktobrī. Seržants Štrauhmanis “kopā ar savu nodaļu pie Bolderājas forsēja Daugavu un spēcīgā ugunī uzbruka vāciešiem, saņēma gūstekņus, ieguva ložmetēju u.c. trofejas”. 

Atvaļināts 1921. gada 16. martā. Dzīvojis Slokā, maiznieks. Piešķirts apbūves gabals Slokas pilsētā. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis Slokas patērētāju biedrībā par maiznieku. Miris 1956. gada 23. aprīlī Jūrmalā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 510. lpp.

Slokas kapos LKOK Jāņa Baloža individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Slokas kapos Varoņu ielā 9. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Balodis. 1995. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Balodis dzimis 1896. gada 15. maijā Slokā. Strādnieks. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada augustā brīvprātīgi iestājis Krievijas armijā, dienējis 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). 1916. gada jūlijā pie Ķekavas ievainots, ilgāku laiku ārstējies. Vēlāk atgriezies pulkā. 1917. gadā, Krievijas armijai atstājot Rīgu, kritis vācu gūstā. 1919. gada sākumā mobilizēts Sarkanajā armijā, atkal sagūstīts. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 17. novembrī, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1920. gada 6. janvārī Latgalē kaujā pie Zabolodovkas sādžas ienaidnieka pārspēka uzbrukuma laikā kareivis Balodis “kopā ar dažiem kareivjiem, neskatoties uz spēcīgo uguni, straujā pretuzbrukumā piespieda pretinieku bēgt, tā dodams iespēju rotai noturēt ciemu”. 

Atvaļināts 1921. gada 7. martā. Jaunsaimnieks toreizējā Slokas pagasta Līkumciema “Dirbās”. Miris nelaimes gadījumā 1931. gada 21. februārī. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 56. lpp.

Lielupes kapos LKOK Jēkaba Amoliņa individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Lielupes kapos Paula Stradiņa ielā 9. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jēkabs Amoliņš. Uz kapa neregulāras formas granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: 

AMOLIŅI
TĒLNIEKS     SKOLOTĀJA
JĒKABS         ANNA
1894 – 1934    1893 – 1967

1997. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa pa labi no tuvinieku uzstādītās piemiņas zīmes uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. Tajā iekalts teksts:

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS

JĒKABS AMOLIŅŠ
1894 – 1934

Vēsturiska atkāpe. Jēkabs Amoliņš dzimis 1894. gada 10. augustā Bulduros. Pamatskolas izglītība. 

1915. gada decembrī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 18. Sibīrijas strēlnieku pulkā, bet no 1916. gada 20. augusta 2. Rīgas latv. strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). Tā paša gada 21. decembrī no pulka 1. maršrotas pārcelts uz pulka 2. maršrotu un no tās piekomandēts sapieru komandai, piedalījies Ziemassvētku kaujās un pie Ložmetējkalna kontuzēts. 1917. gada 12. oktobrī nosūtīts trīs mēnešu ilgā veselības uzlabošanas atvaļinājumā. Dienestā nav atgriezies. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gadā no 8. līdz 11. novembrim Bulduros Amoliņš “kā privātpersona (kareivis savvaļnieks) stājās krituša [9. Rēzeknes kājnieku pulka] karavīra vietā un, labi pazīdams vietējos apstākļus, ar savu darbību būtiski palīdzēja satriekt ienaidnieku”. 

Pēc tam brīvprātīgi palicis dienestā. 1920. gada 20. aprīlī vājās veselības dēļ pārcelts uz Kara muzeju. Atvaļināts 1921. gada 14. februārī. 

Pēc Neatkarības kara beigām iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, kuras Lietišķās tēlniecības meistardarbnīcu beidza 1934. gadā. Miris tā paša gada 2. novembrī Rīgas Kara slimnīcā.

Papildināts: 01.12.2020.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 39. lpp.; Hartmanis, J. Latviešu strēlnieku saraksts 1915–1917.; Lāčplēsis, Nr. 2, 1934. gada novembris, 49. lpp.; Jūrmalas Vārds, Nr. 43, 10.11.1934.

Vecdubultu kapos LKOK Augusta Pleča individuāls apbedījums

Atrodas Jūrmalā Vecdubultu kapos Slokas ielā 54. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Augusts Plecis. 1998. gadā Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa uz kapa uzstādījusi tipveida granīta piemiņas plāksni, kas pēc arhitektes Anitas Naudišas meta izgatavota uzņēmuma “Akmens – 1” darbnīcā Slokā. Tajā iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
AUGUSTS PLECIS
1893 – 1983 

Vēsturiska atkāpe. Augusts Plecis dzimis 1893. gada 13. janvārī Dubultos namsaimnieka ģimenē. Elementārskolas izglītība. Šoferis, mehāniķis. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, iedalīts papildu autobataljonā Petrogradā. Paaugstināts par vecāko apakšvirsnieku. 1918. gadā pārcelts uz bruņukuģi "Poltava" par mašīnistu. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 11. augustā Rīgā, iedalīts 8. Daugavpils kājnieku pulkā, septembrī pārcelts uz 1. bruņotā diviziona autonodaļu par mehāniķi. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas. 1920. gadā ieskaitīts Bruņuautomobiļu divizionā par montieri mehāniķi. Piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 21. maijā Latgalē sadursmē pie Boļšaja Meļņica sādžas, kad bruņuautomobilis “Kurzemnieks” ielūza tiltā un aizsprostoja ceļu bruņuautomobilim “Staburadze”, virsseržants Plecis “spēcīgā artilērijas ugunī saveda ceļu kārtībā, tā glābdams “Staburadzi” no draudošām briesmām”. 

Atvaļināts 1921. gada 31. janvārī. Atslēdznieks mehāniķis Rīgas Jūrmalā, Dubultos. Piešķirts apbūves gabals Inčukalnā. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā remontatslēdznieks laivu uzņēmumā “Dzintars”. Miris 1983. gada 25. jūnijā.

Papildināts: 30.11.2020.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 403.-404. lpp.