Ilūkstē piemiņas stēlas ar Ilūkstes apriņķi saistītajiem LKOK

Atrodas Ilūkstē Brīvības ielā pie novada kultūras centra.

Atklātas 2018. gada 11. novembrī. Granīta piemiņas stēlas tapušas Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros. Projekta iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs. Stēlas darinātas pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta.

Trīs stēlās iekalts teksts ar to 35 LKOK vārdiem, kas saistīti ar kādreizējo Ilūkstes apriņķi.

Avots: Ilūkstes Novada Vēstis, Nr. 11, 06.12.1918.

Matīšu kapos piemiņas stēla ar pagastu saistītajiem LKOK

Atrodas Matīšu kapos pie ieejas.

Atklāta 2018. gada 4. augustā. Granīta piemiņas stēla tapusi Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros. Projekta iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs. Stēla darināta pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta.

Foto: 03.08.2018, Aivars Vilnis

Stēlā iekalts teksts ar to 15 LKOK vārdiem, kas saistīti ar Matīšiem, kā arī ar kaimiņos esošajiem Vilzēnu un Braslavas pagastiem, kurus savulaik apvienoja Matīšu baznīcas draudze:

PAR LATVIJU

1918 – 1920

LĀČPLĒŠA

KARA ORDEŅA KAVALIERI

KAPTEINIS

JŪLIUSS BŪMANIS

1886 – 1961

KAPTEINIS

JĒKABS ELSIS

1890 – 1917

KAPTEINIS

PĒTERIS KREIŠMANIS

1888 – 1965

VIRSLEITNANTS

PAULIS GRĪNBERGS

1888 – 1919

VIRSLEITNANTS

KĀRLIS TIESNIEKS

1893 – 1953

LEITNANTS

KĀRLIS ĀBELE

1896 – 1961

LEITNANTS

JĀNIS KREIŠAMANIS–KVELDE

1873 – 1954

VIRSSERŽANTS

JĀNIS APSĪTE

1894 – 1976

VIRSSERŽANTS

ROBERTS DREIMENIS

1897 – 1952

KAPRĀLIS

JĀNIS OLIŅŠ

1895 – 1974

DIŽKAREIVIS

ARNOLDS JEKALIS

1895 – 1962

DIŽKAREIVIS

NIKOLAJS PLĀNIS DZELME

1899 – 1981

DIŽKAREIVIS

JĀNIS VAGARS

1894 – 1976

KAREIVIS

HERMANIS ALKSNIS

1898 – 1919

KAREIVIS

KĀRLIS GRĪNBERGS

1884 – 1958

Stēlas izgatavošanu un uzstādīšanu finansējis Valmieras novada fonds (1700 latu), Burtnieku novada pašvaldība (nepilns 1000 latu) un Aizsardzības ministrija, kā arī privāti ziedotāji.

Papildināts: 03.07.2020.

Avoti: Burtnieku Novada Vēstis, Nr. 8 (136), 16.08.2018.

Bauskā piemiņas stēlas ar novadu saistītajiem LKOK

Atrodas Bauskā pilskalna apstādījumos blakus Brīvības piemineklim (sk.). 

Atklātas 2018. gada 11. novembrī. Granīta piemiņas stēlas tapušas Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros. Projekta iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs. Stēlas darinātas pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta. 

Foto: 04.07.2020., karaviru.kapi

Trijās Stēlās iekalts teksts ar to 29 LKOK vārdiem, kas saistīti ar Bauskas novadu. 

Foto: 04.07.2020., karaviru.kapi

Pirmajā stēlā no kreisās puses iekalts teksts ar desmit ordeņa kavalieru vārdiem: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920 

LĀCPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
BAUSKAS NOVADĀ 

PULKVEDIS – LEITNANTS
JĀNIS BIRZNIEKS
1897–1942 

PULKVEDIS – LEITNANTS
JĀNIS KLIPSONS
1893–1942 

KAPTEINIS
JĀNIS FREIMANIS
1894–1944 

VIRSLEITNANTS
LEONS KRAFTS
1897–1963 

VIRSLEITNANTS
JURIS KRISTIŅŠ
1890–1965 

SERŽANTS
JĀNIS DRUNKA
1890–1950 

SERŽANTS
FRĪDRIHS CERNTS
1898–1944 

KAPRĀLIS
JĀNIS KUBILIS
1892–1967 

KAPRĀLIS
JURIS OZOLIŅŠ
1893–1944 

KAREIVIS
PĒTERIS BUĶIS
1896–1976 

Foto: 04.07.2020., karaviru.kapi

Otrajā stēlā iegravēts teksts ar deviņu ordeņa kavalieru vārdiem: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920 

LĀCPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
BAUSKAS NOVADĀ 

ĢENERĀLIS
KRIŠJĀNIS BERĶIS
1884–1947 

PULKVEDIS
KĀRLIS BERĶIS
1883 

KAPTEINIS
VLADEMĀRS ĒRMANIS
1889–1941 

VIRSLEITNANTS
OROMĀRS OZOLIŅŠ
1898–1984 

VIRSLEITNANTS
KRIŠJĀNIS JURIS KODIS
1890–1938 

SERŽANTS
VILIS ROBERTS RAGOVSKIS
1895–1975 

SERŽANTS
TEODORS BALTALKSNIS
1889–1946 

SERŽANTS
VALDEMĀRS STRAUTNIEKS
1892–1941 

KAREIVIS
ANDREJS BEZDELĪGA
1898 

Foto: 04.07.2020., karaviru.kapi

Trešajā stēlā iegravēts teksts ar desmit ordeņa kavalieru vārdiem: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920 

LĀCPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
BAUSKAS NOVADĀ 

PULKVEDIS
RŪDOLFS CEPLĪTIS
1895–1941 

PULKVEDIS – LEITNANTS
JĒKABS VĀRĒNS
1898–1942 

KAPTEINIS
JĀNIS LUDDE
1892–1960 

VIRSLEITNANTS
TĀLIVALDIS LEPSE
1896–1941 

PORUČIKS
AUGUSTS GOŽEVICS
1894–1916 

SERŽANTS
VILIS KALNIŅŠ
1894 

KAPRĀLIS
ROBERTS ĶĪSELIS
1890–1952 

KAPRĀLIS
JĒKABS KUPENS
1898–1944 

DIŽKAREIVIS
ANDREJS KRAULIS
1889–1945 

KAREIVIS
JĀNIS NERETS
1897–1967 

Foto: 04.07.2020., karaviru.kapi

Katras piemiņas zīmes aizmugurē iekalts teksts: 

LATVIJAS
BRĪVĪBAS CĪŅU VAROŅIEM
LATVIJAS SIMTGADĒ 

Foto: 04.07.2020., karaviru.kapi

Papildināts: 12.04.2025. 

Avots: Bauskas Dzīve, 12.11.2018.

Aizputē piemiņas stēlas ar novadu saistītajiem LKOK

Atrodas Aizputē Misiņkalna parkā.

Atklātas 2018. gada 11. novembrī. Granīta piemiņas stēlas tapušas Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros. Projekta iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs. Stēlas darinātas pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta.

Lēmumu par divu stēlu uzstādīšanu Aizputes novada dome pieņēma 2018. gada 30 maijā, taču, lai izraudzītu to atrašanās vietu, jūnijā tika rīkota aizputnieku aptauja. 132 aptaujas dalībnieki izteicās par stēlu uzstādīšanu Misiņkalna parkā, kamēr 106 deva priekšroku Atmodas ielai, bet 94 – Skolas ielai.

Aizputē dzimuši pieci Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, Aizputes pagastā seši, pa trīs LKOK - Kazdangā, Cīravā, Apriķos, bet Dzērvē un Kalvenē – pa diviem. Tādējādi Stēlās iekalts teksts ar 24 Aizputes novadā dzimušo LKOK vārdiem.

Avoti: aizputesnovads.lv, 28.06.2018.; liepajnieki.lv, 08.11.2018.

Kalupes pagasta Baltaču kapos piemineklis LKOK Broņislavam Šaršūnam

Atrodas Kalupes pagasta Baltaču kapos.

1997. gadā atklāts piemineklis komunistu koncentrācijas nometnē noslepkavotajam Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Broņislavam Šaršūnam. Pieminekļa granīta pamatnē, kurā iestiprināts dzeloņstiepļu vainaga ieskauts krusts, blakus Lāčplēša Kara ordeņa attēlojumam iekalts teksts:

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

BROŅISLAVS ŠARŠUNS

(dzim. 1896 – nomocīts Sibīrijā 1943)

dēls HENRIKS

(dzim. 1928 – bez vēsts pazudis karā)

Vēsturiska atkāpe: Broņislavs Šaršūns dzimis 1896. gada 4. janvārī Kalupes pagastā. Guvis mājas izglītību. Zemkopis.

Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 3. Kaukāza kājnieku pulkā. Apbalvots ar Jura krusta IV šķiru.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 15. oktobrī. Piedalījies Latgales atbrīvošanas cīņās.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada naktī uz 13. jūniju Latgalē izlūkgājiena laikā Ignalijas muižas rajonā “kritiskā brīdī [kareivis] Š. atklāja pa ienaidnieku iznīcinošu uguni, pēc tam kā viens no pirmajiem metās triecienā pretinieka postenim, kā rezultātā tas bēga, atstādams mūsu rokās smago ložmetēju, 6 šautenes, munīciju, turklāt mūsējiem izdevās saņemt 4 gūstekņus un iegūt vērtīgas ziņas”.

Atvaļināts 1921. gada 15. martā. Zemkopis savā jaunsaimniecībā Kalupes muižā.

Komunistiskās okupācijas pirmajā gadā apcietināts un 1941. gada 31. maijā Daugavpils apriņķa tiesa Šaršūnam piesprieda 10 gadus ieslodzījumā, izvests uz PSRS teritoriju. Miris 1943. gada 21. janvārī Kraslaga koncentrācijas nometnē.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 499.-500. lpp.; Latgales dati (latgalesdati.du.lv).

Aizputes Misiņkalna kapos LKOK Miķeļa Pilskalna individuāls apbedījums

Atrodas Aizputes Misiņkalna kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Miķelis Nikolajs Pilskalns.

Vēsturiska atkāpe. Miķelis Nikolajs Pilskalns dzimis 1893. gada 23. septembrī Kazdangas pagastā. Pilsētas skolas izglītība. Zemkopis.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada rudenī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 21. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās pie Varšavas. 1915. gada jūnijā smagi ievainots. Pēc izveseļošanās tā paša gada rudenī pārcelts uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu, paaugstināts par feldfēbeli. Par nopelniem cīņās pie Smārdes un Ložmetējkalna apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru. Paaugstināts par apakšpraporščiku. 1917. gada augustā kaujā ievainots un evakuēts uz Pleskavu, kur vēlāk kritis vācu gūstā.

Latvijas armijā iestājies 1919. gada 12. martā Aizputē, iecelts par vada pārzini Liepājas jaunformējamos spēkos. Pēc Rīgas atbrīvošanas no lieliniekiem kopā ar latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes 2. Cēsu bataljonu (vēlāko 2. Ventspils kājnieku pulku) nosūtīts uz Latgales fronti. 1919. gada 27. augustā pie Rūsiņu sādžas ievainots. Par nopelniem šajā kaujā paaugstināts par leitnantu. Pēc izveseļošanās turpinājis piedalīties Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 4. aprīlī Latgalē laikā, kad mūsu sardzes vadu Ameļinas muižā ielenca ienaidnieka bataljons, Pilskalns “vada priekšgalā devās straujā prettriecienā un, veikli manevrēdams, piespieda pretinieku ar zaudējumiem atkāpties”.

Atvaļināts 1922. gada 9. septembrī, iestājies darbā Daugavpils prefektūrā. 1927. gadā pārgājis dzelzceļa dienestā. Vēlāk pieņemts par vecāko sedlinieku 2. Ventspils kājnieku pulkā. 1930. gadā pārcēlies uz Liepāju, strādājis tramvaju elektrības centrālē.

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis Aizputē, darbu vadītājs vietējā kūdras fabrikā. Miris 1968. gada 15. martā.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 399. lpp.

Aizputes Misiņkalna kapos LKOK Friča Cinovska individuāls apbedījums

Atrodas Aizputes Misiņkalna kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Fricis Cinovskis.

Vēsturiska atkāpe. Fricis Cinovskis dzimis 1887. gada novembrī Aizputē. Darbojies piensaimniecībā.

Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 26. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru.

Latvijas armijā iestājies 1919. gada janvārī, Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona (vēlāk brigādes) Cēsu rotas sastāvā piedalījies Kurzemes un Rīgas atbrīvošanā no lieliniekiem.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 24. martā starp Kalnciema tiltu un salu Lielupē apakšvirsnieks Cinovskis “ienaidnieka ugunī pirmais forsēja upi un ar savas patšautenes uguni palīdzēja pārējiem šķērsot upi, atsist pretinieka pretuzbrukumu un pēc tam ieņemt Kalnciemu un Ložmetējkalnu”.

Piedalījies kaujās līdz Neatkarības kara beigām, pēc tam palicis virsdienestā. Dienējis 8. Daugavpils un 12. Bauskas kājnieku pulkā. Sasniedzis virsleitnanta pakāpi. 

1934. gada 20. februārī atvaļināts. Dzīvojis Lažas pagasta Lagzdās, nodarbojies ar zemkopību. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. Visu mūžu dzīvojis savā saimniecībā. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā kolhoznieks. Miris 1971. gada 2. jūlijā. 

Friča Cinovska vārds iegravēts arī vienā no Aizputē uzstādītajām stēlām kādreizējā Aizputes novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.), kā arī vienā no Liepājas Lāčplēša dārzā uzstādītajām stēlām, kas veltītas ar pilsētu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). 

Papildināts: 09.11.2024.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 117. lpp.