Atrodas
Bauskā pilskalna apstādījumos. GPS 56.403404, 24.175361
Doma
par pieminekļa celšanu Pirmajā pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanās karā
kritušajiem Bauskas apriņķa pilsoņiem izskanēja jau 1923. gada 15. novembrī
Latvijas proklamēšanas piektajai gadadienai veltītajā valsts un pašvaldības
iestāžu un sabiedrisko organizāciju pārstāvju apspriedē, kad arī ievēlēta
pieminekļa celtniecības komiteja, kuras vadība uzticēta toreizējam Bauskas
pilsētas galvam Jurim Varenajam un apriņķa priekšniekam Krišam Grēberam.
1926.
gada 27. novembrī nolēma izsludināt pieminekļa metu konkursu, paredzot divus
labākos projektus premēt attiecīgi ar 100 un 50 latus lielu godalgu. 1927. gada
5. maijā, izvērtējot 16 iesūtītos pieminekļa metus, tika nolemts pirmo godalgu
nepiešķirt, bet otro godalgu saņēma E. Kuraua firmas projekts, kas vienbalsīgi
tika atzīts par labāko. Pieminekļa celtniecības komitejas izraudzīto metu
apstiprināja arī Pieminekļu valde, un 1928. gada 5. jūlijā tā īstenošanu
uzticēja vietējā akmeņkaļa J. Sieriņa darbnīcai.
Vēl
1927. gada 21. janvārī kā piemērotākā vieta pieminekļa celtniecībai tika
izraudzīti pilskalna apstādījumi, kam piekrita arī pilsētas valde. Drīz pēc tam
pieņemts lēmums pie iecerētā pieminekļa pārapbedīt četrus pilsētas kapos
apglabātos karavīrus, kas krituši 1919. gada novembrī kaujās par pilsētas atbrīvošanu
no bermontiešiem.
Pārapbedīšana
veikta 1928. gadā. Jaunceļamā pieminekļa pakājē guldīts Bauskas apriņķa
komandantūra kareivis Alberts Uziņš, 3. Jelgavas kājnieku pulka kareivis Jānis
(Ivans) Rimlins, miris no ievainojumiem 1919. gada 1. decembrī, 4. Valmieras
kājnieku pulka 3. rotas kaprālis Juris (Georgs) Hāzenfūss, kritis 1919. gada
17. novembrī pie Kuivu un Tupiņu mājām un kāds 1919. gada 17. novembrī kritis
nezināms Latvijas armijas kareivis. Tā paša gada 28. jūlijā likts pieminekļa
pamatakmens, zem tā guldot kapsulu ar pergamenta loksni, kurā minēti kritušo un
pieminekļa cēlāju vārdi, kā arī izklāstīta līdzšinējā pieminekļa celšanas
vēsture. Pats Brāļu kapu komitejas Bauskas nodaļas celtais piemineklis atklāts
1929. gada 20. oktobrī.
Gaiši
pelēkā Somijas granītā veidotā pieminekļa priekšpusē iekalts teksts:
PAR
LATVIJAS
BRĪVĪBU
KRITUŠIEM
1915 – 1920
Aizmugurē
iekaltas dzejnieka Viļa Plūdoņa rindas:
TIK TAS
IR LIELS,
KAS SPĒJ
PRIEKŠ CITIEM
MIRT.
KAM AUSIS DZIRDĒT,
TAS LAI DZIRD!
Cokola
pamatnē priekšpusē un aizmugurē iekalti pieminekļa pakājē pārapbedīto kritušo
vārdi - JURIS HASENFUSS, ALBERTS UŽIŅŠ, JĀNIS RIMLINS UN VIENS NEZINĀMS
KARAVĪRS.
Savukārt
sānos iekalts pieminekļa celšanas gadskaitlis – 1929.
Pieminekļa
apkārtnes labiekārtošanas un apzaļumošanas projektu saskaņā ar Rīgas dārzu
inspektora Andreja Zeidaka norādījumiem izstrādāja arhitekts Lazdiņš.
Pieminekļa
celtniecība izmaksāja 6000 latu, kas pamatā tika segti ar ziedojumos un
izrīkojumos savāktajiem līdzekļiem, bet 1000 latu BKK Bauskas nodaļai piešķīra
Kultūras fonds.
Pagājušā
gadsimta trīsdesmito gadu otrajā pusē radās iecere uz pieminekļa uzstādīt
senlatviešu karotāja–Lāčplēša bronzas skulptūru, kuras metu izstrādāja tēlnieks
Kārlis Jansons. To bija paredzēts atklāt 1941. gada 1. jūlijā, taču ieceres
īstenošanu pārtrauca komunistiskā okupācija.
Pie
šīs ieceres atgriezās pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad pēc tēva meta
skulptūru bronzā veidoja Kārļa Jansona dēls tēlnieks Andrejs Jansons. Tā tika
atklāta 1992. gada 18. novembrī.
Avoti:
Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo
karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu
piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 31. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 42, 22.02.1927.; Pēdējā Brīdī, Nr. 168, 29.07.1928.; Bauskas Vēstnesis, Nr. 31, 03.08.1928.; Bauskas Vēstnesis, Nr. 32, 10.08.1928.; Valdības Vēstnesis, Nr. 24, 30.01.1929.; Latvijas Kareivis, Nr. 103, 09.05.1929.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru