Atrodas Aizputes Misiņkalna kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Miķelis Nikolajs
Pilskalns.
Vēsturiska atkāpe. Miķelis Nikolajs Pilskalns dzimis
1893. gada 23. septembrī Kazdangas pagastā. Pilsētas skolas izglītība.
Zemkopis.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada rudenī
iesaukts Krievijas armijā, dienējis 21. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Piedalījies
kaujās pie Varšavas. 1915. gada jūnijā smagi ievainots. Pēc izveseļošanās tā
paša gada rudenī pārcelts uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu,
paaugstināts par feldfēbeli. Par nopelniem cīņās pie Smārdes un Ložmetējkalna
apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru. Paaugstināts par apakšpraporščiku.
1917. gada augustā kaujā ievainots un evakuēts uz Pleskavu, kur vēlāk kritis
vācu gūstā.
Latvijas armijā iestājies 1919. gada 12. martā Aizputē,
iecelts par vada pārzini Liepājas jaunformējamos spēkos. Pēc Rīgas atbrīvošanas
no lieliniekiem kopā ar latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes 2. Cēsu bataljonu
(vēlāko 2. Ventspils kājnieku pulku) nosūtīts uz Latgales fronti. 1919. gada
27. augustā pie Rūsiņu sādžas ievainots. Par nopelniem šajā kaujā paaugstināts
par leitnantu. Pēc izveseļošanās turpinājis piedalīties Latgales atbrīvošanā no
lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka
1920. gada 4. aprīlī Latgalē laikā, kad mūsu sardzes vadu Ameļinas muižā
ielenca ienaidnieka bataljons, Pilskalns “vada priekšgalā devās straujā
prettriecienā un, veikli manevrēdams, piespieda pretinieku ar zaudējumiem
atkāpties”.
Atvaļināts 1922. gada 9. septembrī, iestājies darbā
Daugavpils prefektūrā. 1927. gadā pārgājis dzelzceļa dienestā. Vēlāk pieņemts
par vecāko sedlinieku 2. Ventspils kājnieku pulkā. 1930. gadā pārcēlies uz
Liepāju, strādājis tramvaju elektrības centrālē.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis
Aizputē, darbu vadītājs vietējā kūdras fabrikā. Miris 1968. gada 15. martā.
Avots: Lāčplēša
Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa
sēta, 1995. 399. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru