Atrodas Matīšu Rīgas Otrajos Meža kapos.
Bija apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alfrēds Platais. Pie kapa uzstādīta neregulāras formas pelēka granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts Alfrēda Platā un Nikolaja Buķeļa vārds. Nekādas norādes par Platā apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav.
1994. gada 29. oktobrī Alfrēds Platais pārapbedīts Rīgas Brāļu kapos, tomēr minētā piemiņas plāksne saglabājusies iepriekšējā apbedījuma vietā. Tomēr viņa vārds nav iegravēts nevienā no kopīgajām stēlām, kas uzstādītas pieminot Rīgas I un II Meža kapos apglabātos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.).
Vēsturiska atkāpe. Alfrēds Platais dzimis 1897. gada 13. martā Jēkabmiestā lauku amatnieka ģimenē. 1912. gadā beidzis vietējo tirdzniecības skolu. Grāmatvedis un kalkulators Rīgā.
Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada martā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 1. kājnieku rezerves pulkā Petrogradā, no kura nosūtīts uz 2. Irkutskas praporščiku skolu, ko beidzis 1917. gada augustā, iegūstot praporščika pakāpi, un turpinājis dienestu 5. Sibīrijas strēlnieku rezerves pulkā Ašhabadā. Oktobrī pārcelts uz 243. Samaras kājnieku družīnu Prževaļskā, vēlāk iecelts par pilsētas komandanta adjutantu. 1918. gada aprīlī atvaļināts un atgriezies Latvijā, dzīvojis Jēkabmiestā. 1919. gada aprīlī mobilizēts Sarkanajā armijā, maijā dezertējis.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 4. jūnijā Rīgā leitnanta pakāpē. Dienējis Rīgas Jaunformējamos spēkos, vēlāk – 5. atsevišķajā bataljonā. Septembrī ieskaitīts 8. Daugavpils kājnieku pulkā, novembrī iecelts par rotas komandieri. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 1919.gada 7. novembrī paaugstināts par virsleitnantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 11. novembra naktī, ar kauju atbrīvojot Torņakalnu, “Platais ar savu rotu ielauzās ienaidnieka aizmugurē, strauja trieciena laikā sagūstīja ienaidnieka Pārdaugavas komandantu un tā adjutantu, ieguva smago ložmetēju, 3 zirgus u.c. kara materiālus. Turpinot uzbrukumu Katrīnmuižas virzienā, pie Jelgavas šosejas uzbruka pretinieka kolonnai, piespieda to bēgt un atstāt 3 smagos un vieglo ložmetēju, daudz munīcijas u.c. trofeju”.
Dienestu turpinājis arī pēc Neatkarības kara. 1924. gadā beidzis sakaru virsnieku kursus. 1927. gadā paaugstināts par kapteini. 1930. gadā atkal beidzis virsnieka kursus. No 1936. gada Armijas štāba bataljona rotas komandieris. 1940. gada martā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu un 7. martā iecelts par 7. Siguldas kājnieku pulka bataljona komandieri.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru un Viestura ordeņa IV šķiru. Piešķirta jaunsaimniecība Salas pagasta Ābeļu muižā.
Sākoties komunistiskajai okupācijai un Latvijas armijas likvidācijai, 1940. gada septembrī ieskaitīts Sarkanās armija 24. teritoriālā korpusa 285. strēlnieku pulkā. 1941. gada jūnijā armijas vasaras nometnē Litenē apcietināts, izvests uz PSRS teritoriju un ieslodzīts koncentrācijas nometnē Noriļskā. 1943. gada maijā piespriesti astoņu gadi ieslodzījumā. Pēc atbrīvošanas 1949. gadā atradies nometinājumā Noriļskā. 1956. gadā atgriezies Latvijā, dzīvojis Pļaviņās, kur 1979. gada 6. jūlijā miris.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 402.-403.
lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast.
Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 366.
lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru