Atrodas Lielvārdes Lāčplēša kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Prātiņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Prātiņš dzimis 1895. gada 16. aprīlī Rembates pagastā zemkopja ģimenē. Draudzes skolas izglītība. Miesnieks.
Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas
armijā, dienējis 102. Vjatkas kājnieku pulkā, iedalīts jātnieku izlūku komandā,
vēlāk pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu. Piedalījies
daudzās kaujās, kontuzēts, divreiz ievainots. Sasniedzis podpraporščika pakāpi,
apbalvots ar Jura krusta II, III un IV šķiru. Kritis vācu gūstā, taču izbēdzis.
Pēc lielinieku apvērsuma dienējis Sarkanajā armijā, 1919. gadā iecelts par
Rēzeknes cietuma priekšnieku. Tā paša gada vasarā atbrīvojis ieslodzītos un
pārgājis pāri frontei pie pretlielinieciskajiem spēkiem.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919 gada 3. jūlijā Rīgā, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā kā izlūku komandas priekšnieks piedalījies kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem, paaugstināts par virsnieka vietas izpildītāju. 1920. gadā pie Rēzeknes ievainots.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. novembrī kaujā pie Kalnciema virsseržants Prātiņš “zem stipras ienaidnieka ložmetēju un šauteņu uguns pārcēlās pāri Lielupei, straujā triecienā ieguva ložmetēju un mīnmetēju, kā arī saņēma četrus gūstekņus, tā sekmēdams Kalnciema ieņemšanu”.
Atvaļināts 1921. gada 15. maijā. Jaunsaimnieks Rembates pagasta “Lāčplēšos”. Pagasta ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks.
Sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, iestājies pagasta pašaizsardzības vienībā. Bijis Lielvārdes evaņģēliski luteriskas draudzes vecākais.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis vietējā kopsaimniecībā jeb tā dēvētajā kolhozā. Miris 1974. gada 31. maijā.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 412.
lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru