Atrodas Rīgas Biķernieku (Biķeru) kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Pļaviņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Pēteris Pļaviņš dzimis 1896. gada 29. februārī Krustpils pagastā zemkopja ģimenē.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gada brīvprātīgi iestājies 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā, piedalījies daudzās kaujās, sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 15. jūnijā Pļaviņās, 4. Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 29. janvārī Latgalē pie Pikovas sādžas virsseržants Pļaviņš “ar savu vadu atsita 100 cilvēku lielas lielinieku nodaļas uzbrukumu, nodarīdams tai smagus zaudējumus un saņemdams gūstekņus. Kad ienaidnieks ielenca sādžu no visām pusēm, ar saviem kareivjiem izlauzās cauri pretinieka ķēdēm, neatstājot nekādu kara laupījumu, un pievienojās savai rotai.”
Atvaļināts 1921. gada 10. martā. Jaunsaimnieks Kursīšu pagasta “Kaktiņos”, vēlāk dzīvojis Pļaviņās. 30. gados pārcēlies uz Jelgavu, dzelzceļnieks.
Nacistiskās okupācijas laikā cietumsargs Jelgavas cietumā. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis Rīgā, pēc tam pārcēlies uz Madonas rajonu.
No 1946. gada jūnija līdz 1947. gada septembrī nacionālais partizāns. Tad apcietināts. 1949. gada 8. jūnijā PSRS IeTK karaspēka kara tribunāls, pamatojoties un Krievijas Federācijas krimināllikuma 58. panta 1 daļas a) punktu par “dzimtenes nodevību” piesprieda Pļaviņam 25 gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. 1956. gada maijā ieslodzījuma termiņš samazināts uz septiņiem gadiem un tā paša gada jūnijā Pļaviņš atbrīvots, atgriezies Latvijā. Dzīvojis Rīgā, strādnieks velotrekā. Mūža nogalē dzīvojis pansionātā Rīgā. Miris 1976. gada 30. jūlijā Rīgā. LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā, domājams, kļūdaini apgalvots, ka apbedīts Rīgas Matīsa kapu Pāvila draudzes nodalījumā.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 407.
lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru