Jaunsaules Sila luterāņu kapos LKOK Jāņa Nereta individuāls apbedījums

Atrodas Jaunsaules Sila luterāņu (Vecajos) kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Nerets. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Nerets dzimis 1897. gada 2. jūlijā toreizējā Jaunsaules pagastā zemkopja ģimenē. Pagastskolas izglītība. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 25. jūnijā Grenctālē, 3. Jelgavas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās Latgales frontē. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 2. novembrī Latgalē pie Jadvigovas sādžas kareivis Nerets “šķērsoja Daugavu un atņēma lieliniekiem ložmetēju, vezumu ar diviem zirgiem, telefona aparātus un atgādāja trofejas līdz savējiem”. 

Atvaļināts 1921. gada 18. martā. Jaunsaimnieks kādreizējā Jaunsaules pagasta Paulīnes muižas “Lāčplēšos”. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis tā dēvētajā vietējā kolhozā (kolektīvajā saimniecībā). Mūža nogalē pensionārs. Miris 1967. gada 21. februārī. 

Jāņa Nereta vārds ir iegravēts vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Bauskā ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 366. lpp.

Bēnes pagasta Krūškalnes kapos LKOK Alfrēda Neilanda individuāls apbedījums

Atrodas Bēnes pagasta Krūškalnes kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alfrēds Neilands. Pie kapa uzstādīta kopīga piemiņas plāksne, taču norāžu par Alfrēda Neilanda apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Foto: 04.06.2019., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Alfrēds Neilands dzimis 1893. gada 16. martā Bēnes pagastā zemkopja ģimenē. Beidzis pagastskolu. 

Krievijas armijā dienējis Amūras divīzijā. Līdz Pirmā pasaules kara beigām piedalījies daudzās kaujās, galvenokārt Rumānijas frontē. 

1919. gada 1. jūnijā brīvprātīgi iestājies tobrīd frontē esošajā Latgales atsevišķajā eskadronā. Vēlāk piedalījies kaujās arī pret bermontiešiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 19. novembrī eskadrona uzbrukuma laikā ienaidnieka aizmugurē Džūkstē seržants Neilands “kopā ar vēl vienu jātnieku, neskatoties uz draudošām briesmām, pielavījās ienaidnieka ložmetējam, apšāva tā apkalpi un no iegūtā ieroča atklāja uguni pa ienaidnieku, tā dodams iespēju pārējai vienībai ieņemt Džūksti”. 

Atvaļināts 1921. gada janvārī. Jaunsaimnieks Bēnes pagasta “Celmos”. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis Elejas pagasta “Ziediņos”. Miris 1965. gada 25. oktobrī (Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biogrāfiskajā vārdnīcā, iespējams, kļūdaini kā nāves datums norādīts 24. oktobris). 

Alfrēds Neilanda vārds ir iegravēts piemiņas stēlā, kas uzstādīta Aucē ar kādreizējo novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 365. lpp.; Cemety.lv.

Liepājas Centrālkapos LKOK Friča Neifelda individuāls apbedījums

Atrodas Liepājas Centrālkapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Fricis Neifelds. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.  

Vēsturiska atkāpe. Fricis Neifelds dzimis 1889. gada 28. septembrī toreizējā Bātas (tagad Vaiņodes) pagastā. Kalējs. 

1911. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 16. Mingrelijas grenadieru pulkā. Pirmā pasaules kara laikā piedalījies kaujās Austrumprūsijā, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 1. aprīlī Liepājā, iedalīts ložmetēju rotā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā cīnījies pret bermontiešiem un lieliniekiem. 1920. gadā paaugstināts par virsseržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1919. gada 10. novembrī kaujā pie Skultes muižas Rīgas apkaimē, “kad mūsu ķēde klajā laukā iekļuva spēcīgā apšaudē, [seržants] Neifelds uzstādīja ložmetēju un ar labi mērķētu uguni apklusināja pretinieka ložmetējus, kā rezultātā rota varēja bez sevišķiem zaudējumiem ieņemt Skultes muižu”. 

Atvaļināts 1920. gada oktobrī. Jaunsaimnieks un kalējs Nīgrandes pagasta “Jaunlaukos”. Miris 1942. gada janvārī. 

Friča Neifelda vārds iegravēts arī vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Liepājas Lāčplēša dārzā, godinot ar pilsētu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 364.-365. lpp.

Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Jāņa Jura Naruševica individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Juris Naruševics. Pie kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne, kurā iegravēts teksts: 

JĀNIS NARUŠEVICS
30. III 1898. – 24. IX 1969. 

Foto: 13.06.2019., Cemety.lv

Norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav, tomēr Jāņa Jura Naruševica vārds minēts vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.), kā arī Ikšķilē uzstādītajā stēlā novadā dzimušajiem ordeņa kavalieriem (sk.). 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Juris Naruševics dzimis 1898. gada 30. martā Ikšķiles pagastā. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis un dārznieks. 

Pirmā pasaules kara laikā kā brīvprātīgais dienējis 4. Vidzemes un 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkos. Piedalījies daudzās kaujās, vairākkārt ievainots. Sasniedzis jaunākā apakšvirsnieka pakāpi, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 8. oktobrī Rīgā, 6. Rīgas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem līdz pat Neatkarības kara beigām. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 9. jūnijā Latgalē kareivis Naruševics “kopā ar 15 izlūkiem izsita spēkos daudz stiprāku pretinieku no nocietinātās Kreņevas sādžas un atsita vairākus spēcīgus pretuzbrukumus”. 

Atvaļināts 1921. gada 31. maijā kaprāļa pakāpē. Jaunsaimnieks Krimuldas pagasta “Birzēs”, pagasta aizsargu nodaļas dalībnieks. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1946. gadā apcietināts, notiesāts uz 10 gadiem koncentrācijas nometnē. No ieslodzījuma atgriezies 1955. gadā, strādājis tā sauktajā kolhozā (kolektīvajā saimniecībā). Vēlāk pārcēlies uz dzīvi Rīgā, strādnieks veikalā, pēc tam kompresorists “Juglas manufaktūrā”. Miris 1969. gada 24. septembrī. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 363.-364. lpp.; Cemety.lv.

Rīgas Otrajos Meža kapos LKOK Reinholda Muškes individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Otrajos Meža kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Reinholds Muške. Pie kapa uzstādīta balta marmora piemiņas plāksne, kurā iegravēts teksts: 

REINHOLDS
MUŠKE
† 1926 VII 

Foto: 15.09.2014., Cemety.lv

Norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav, tomēr Reinholda Muškes vārds minēts vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.), kā arī Smiltenes kapos uzstādītajā piemiņas plāksnē ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). 

Vēsturiska atkāpe. Reinholds Muške dzimis 1893. gada 13. novembrī Smiltenē. Mācījies Rīgas biržas komercskolā, izglītību turpinājis Rīgas Politehniskajā institūtā, kur beidzis četrus kursus. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi. 1918. gada decembrī bija iniciators atsevišķas studentu rotas dibināšanai (sk.). No rotas dibināšanas dienas – 20. decembra – skaitās Pagaidu valdības bruņoto spēku dienestā. Latviešu atsevišķās (studentu) rotas sastāvā piedalījies Kurzemes atbrīvošanas kaujās pret lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. martā Studentu rotai bija uzdots šķērsot Ventu pie Lēnes muižas, lai ieņemtu lielinieku pozīcijas pie Jaunmuižas. “Tā kā mūsu spēki darbojās plašā rajonā, bet sakari starp rotām pārtrūka, [kareivis] Muške brīvprātīgi pieteicās tos atjaunot un zem nāvējošas ienaidnieka uguns to arī izdarīja, tā dodams citiem iespēju sekmīgi saskaņot uzbrukumu”. 

1919. gada aprīlī pārcelts uz Liepāju ministru prezidenta rīcībā par tulku. Par kauju nopelniem paaugstināts par leitnantu. 

Atvaļināts 1920. gada 31. augustā. Strādājis par vecāko sevišķu uzdevumu ierēdni Valsts kancelejā, bijis laikraksta “Brīvā Zeme” līdzstrādnieks. Miris 1926. gada 24. jūlijā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 360.-361. lpp.; Brīvā Zeme, Nr. 163, 27.07.1926.; Cemety.lv.

Rūjienas Bērtuļa kapos LKOK Alfrēda Murīša individuāls apbedījums

Atrodas Rūjienas Bērtuļa kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alfrēds Murītis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Alfrēds Murītis dzimis 1899. gada 2. augustā toreizējā Arakstes (tagadējā Lodes) pagasta “Brukās” lauksaimnieka ģimenē. Zemkopis. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 26. februārī Ķirbēnos. 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka sastāvā cīnījies pret lieliniekiem no Apes līdz Daugavai, pēc tam piedalījies kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā. Paaugstināts par seržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 12. novembrī Birzgales pagasta Lindes muižas rajonā kareivis Murītis “kopā ar 20 kareivjiem pirmais pārcēlās uz Daugavas kreiso krastu, ieņēma pozīcijas un ar stipru uguni sacēla uzbrūkošā pretinieka rindās apjukumu, tā dodams iespēju mūsu karaspēkam forsēt Daugavu un uzsākt ienaidnieka vajāšanu Zemgalē”. 

Atvaļināts 1921. gada 28. februārī. Lauksaimnieks Naukšēnu pagasta “Kalnaintēs”. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1945. gada 25. janvārī arestēts. 1946. gada 14. decembrī PSRS IeTK Sevišķā apspriede piesprieda Murītim piecu gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Atradies ieslodzījumā Tagillagā Kušvas pilsētā. 1950. gadā atgriezies Latvijā, dzīvojis toreizējā Valmieras rajona Vilpūkas ciemā, būvstrādnieks Valmieras Starpkolhozu celtniecības organizācijā. Vēlāk dzīvojis Rūjienā, namdaris Rūjienas pienotavā. Miris 1984. gada 14. novembrī. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 360.-361. lpp.

Mazsalacas kapos LKOK Eižena Muižnieka individuāls apbedījums

Atrodas Mazsalacas kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Eižens Muižnieks. Pie viņa kapa uzstādīta granītā darināta piemiņas plāksne, kurā blakus krusta zīmei iekalts teksts: 

SKOLOTĀJS
EIŽENS MUIŽNIEKS
DZ. 1890. 18. NOV. MIR. 1939. 6. AUG. 

Foto: 16.09.2020., Cemety.lv

Norāžu par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Vēsturiska atkāpe. Eižens Muižnieks dzimis 1890. gada 18. novembrī Mazsalacas pagastā. Beidzis Valmieras skolotāju semināru. Skolotājs Mazsalacas pagasta Līču un Pantenes skolās. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā. Par kauju nopelniem apbalvots ar Jura krusta IV šķiru, kritis vācu gūstā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 10. februārī. 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās ar lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 28. aprīlī izlūkgājienā Valmieras Kokmuižas un Dīķeru kapsētas virzienā kareivis Muižnieks, “neskatoties uz draudošajām briesmām, drosmīgi veica uzdevumu un atnesa priekšniecībai noteiktas, precīzas ziņas par ienaidnieka spēkiem, tā veicinot mūsu karaspēka turpmāko darbību”. 

Atvaļināts 1920. gada 29. janvārī. Skolotājs, skolas pārzinis Skaņkalnes pagasta Skulberģu skolā. Aktīvi darbojies aizsargu organizācijā, pagasta valdē, mazpulku vadībā un Mazsalacas skolotāju biedrībā. Miris 1939. gada 6. augustā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 359. lpp.; Cemety.lv.

Kaplavas pareizticīgo kapos LKOK Jāzepa Mizera individuāls apbedījums

Atrodas Kaplavas pareizticīgo kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jāzeps Mizers. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jāzeps Mizers dzimis 1891. gada 3. decembrī Salienas pagastā, baltkrievs. Zemkopis. 

1913. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 25. Sibīrijas strēlnieku pulkā Irkutskā. Pirmā pasaules kara laikā piedalījies kaujās pret vāciešiem Polijā, Rīgas frontē. Apbalvots ar divām Jura medaļām, Jura krusta II, III un IV šķiru, sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 21. novembrī Jēkabpilī, 1. Liepājas kājnieku pulka sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 9. maijā seržants Mizers, “vadīdams izlūku nodaļu ienaidnieka aizmugurē aiz Zilupes Grišinas sādžas rajonā, spēcīgā ložmetēju un šauteņu ugunī pirmais devās triecienā un ieguva ložmetēju, no kura apšaudīja pretinieku un piespieda to bēgt, atstājot kaujaslaukā lielgabalu bateriju pilnā sastāvā”. 

Atvaļināts 1920. gada 20. decembrī. Jaunsaimnieks Kaplavas pagasta “Apsīšos”. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis tā dēvētajā vietējā kolhozā (kolektīvajā saimniecībā). Mūža nogalē dzīvojis dēla ģimenē Daugavpilī. Miris 1979. gadā. 

Jāzepa Mizera vārds iegravēts vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Ilūkstē, godinot ar kādreizējo novadu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 356.-357. lpp.

Liepājas Ziemeļu kapos LKOK Ērmaņa Minkas individuāls apbedījums

Atrodas Liepājā Kalpaka ielā 87 Ziemeļu (Eļļas) kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ērmanis Minka. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Ērmanis Minka dzimis 1891. gada 8. janvārī Purmsātu pagastā. Pagastskolas izglītība. Laukstrādnieks Priekules pagastā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 10. martā, dienējis Liepājas kara ostas komandantūrā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. novembrī Liepājā kaujā pie Redāna forta, “kad bermontieši fortu ielenca un tā komandieris leitnants Radziņš tika nonāvēts, [kareivis] Minka enerģiski aizturēja atkāpjošos kareivjus, sakārtoja tos un veda uzbrukumā, atsita ienaidnieku, kas pameta kaujaslaukā savus kritušos un ievainotos, kā arī 2 ložmetējus”. 

Atvaļināts 1920. gada 23. decembrī. Jaunsaimnieks Priekules pagasta “Lāčplēšos”. No 1925. gada līdz 1926. gadam 15. Liepājas aizsargu pulka 3. bataljona adjutants. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis Vērgales pagasta “Medniekos”, strādājis tā dēvētajā vietējā kolhozā (kolektīvajā saimniecībā). Mūža nogalē pensionārs. Miris 1968. gada 21. aprīlī Liepājā. 

Ērmaņa Minkas vārds iegravēts arī vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Liepājas Lāčplēša dārzā, godinot ar pilsētu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 355. lpp.

Allažu kapos LKOK Kārļa Miķelsona individuāls apbedījums

Atrodas Allažu kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Miķelsons. Uzstādīta pelēkā granītā darināta kopīga piemiņas plāksne, kurā zem Kārļa Miķelsona vārda iegravēta norāde par viņa apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni. 

Foto: 23.09.2022., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Miķelsons dzimis 1887. gada 19. janvārī Allažos. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis. 

1909. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 8. artilērijas brigādē toreizējā Varšavas guberņā. Sasniedzis seržanta pakāpi, 1912. gadā atvaļināts. Sākoties Pirmajam pasaules karam, iesaukts atkārtoti. Dienējis Kauņas cietoksnī, pēc tam līdz 1918. gadam – 12. armijas korpusa 1. brigādē. Piedalījies Daugavas krastu aizstāvēšanā no Kokneses līdz Jumpravmuižai, lielākā kaujā pie Daugavpils. Kara beigās pārcelts uz Austrijas fronti. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 27. maijā Rīgā, Kurzemes artilērijas pulka sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem Latgales frontē, ievainots. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 30. janvārī Latgalē Šķaunes pagastā pie Šķauņu sādžas seržants Miķelsons, “atrazdamies priekšējā novērošanas punktā un būdams ievainots, apšaudīja tuvu pienākušo pretinieku un palika savā vietā līdz lielinieku atsišanai”. 

Atvaļināts 1921. gadā. Jaunsaimnieks Allažu pagasta “Muižniekos”. Vēlāk iestājies dzelzceļa dienestā, dzīvojis Gulbenē. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā līdz mūža beigām dzīvojis Allažos. Miris 1963. gada 7. augustā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 353. lpp.; Cemety.lv.

Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Kārļa Miķelsona individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Miķelsons. Uzstādīta pelēkā granītā darināta kopīga piemiņas plāksne. Norāžu par Kārļa Miķelsona apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. Viņa vārds nav iegravēts arī nevienā no kopīgajām stēlām, kas uzstādītas pieminot Rīgas I un II Meža kapos apglabātos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). Tajā pašā laikā Kārļa Miķelsona vārds ir iegravēts vienā no stēlām, kas uzstādītas Ogrē novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Miķelsons dzimis 1891. gada 17. maijā (kapa plāksnē kā dzimšanas datums norādīts 15. maijs) Suntažu pagasta “Mazgrotēs”. Beidzis Ņižņijnovgorodas reālskolu, pēc tam studējis inženierzinātnes Maskavas politehniskajā institūtā. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iestājies Krievijas armijā, 1916. gada maijā beidzis Mihaila krasta artilērijas skolu. Piedalījies kaujās Polijā un Galīcijā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 9. augustā Rīgā. 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 15. oktobrī uzbrukumā Bolderājai leitnants Miķelsons “ar rotai piekomandētajiem ložmetējiem izvirzījās ienaidnieka spārnā pie dzelzstilta un apklusināja pretinieka bateriju, kura apšaudīja pāreju, ieguva lielgabalu”. 

Atvaļināts 1920. gada 27. oktobrī. Skolotājs Rīgas 1. pamatskolā, vēlāk Rīgas 48. pamatskolā. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā Rīgas 47. pamatskolas skolotājs. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1962. gada 23. augustā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 352. lpp.; Cemety.lv.

Valmieras Pilsētas kapos LKOK Ādama Meža individuāls apbedījums

Atrodas Valmieras Pilsētas (Centra) kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ādams Mežs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Ādams Mežs dzimis 1882. gada 13. aprīlī. Rencēnu pagastā. Vidējā izglītība. Zemkopis toreizējā Skulberģu (tagad Skaņkalnes) pagastā. 

No 1905. līdz 1909. gadam dienējis 165. Maskavas kājnieku pulkā. Pirmā pasaules kara laikā iesaukts atkārtoti, dienējis 285. Mecenskas kājnieku pulkā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 20. februārī. 1.(4.) Valmieras pulka sastāvā piedalījies kaujās Ziemeļvidzemē pret lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 27. aprīlī Ķoņu pagastā leitnants Mežs “kopā ar četriem kareivjiem izveda no kaujaslauka tur palikušos munīcijas vezumus, tika no visām pusēm ielenkts, taču izlauzās cauri pretinieka rindām, neatstādams tiem kara laupījumu”. 

1919. gada jūnijā iecelts par Limbažu pilsētas komandanta palīgu. No 1919. gada 20. oktobra līdz 1920. gada 1. februārim dienējis 8. Daugavpils kājnieku pulkā. No 1920. gada februāra līdz 1922. gadam 2. robežapsardzes pulka adjutants. 

Atvaļināts 1922. gada 1. aprīlī. Piešķirta jaunsaimniecība Rencēnu pagasta Vāles pusmuižā. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gada novembrī izbēdzis no draudošā aresta, dzīvojis nelegāli līdz 1941. gada jūnija beigām, tad atgriezies savā saimniecībā. Atsākoties komunistiskajai okupācijā, izvairīdamies no represijām, dzīvojis Stalbes pagastā. 

1951. gadā apcietināts. Tā dēvētās LPSR IeTK karaspēka kara tribunāls 1952. gada 22. augustā piesprieda Mežam 25 gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Atbrīvots 1956. gada 17. maijā no “Angarlaga”. Atgriezies Latvijā. Dzīvojis meitas ģimenē Burtnieku pagastā. Miris 1960. gada 22. decembrī. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 349. lpp.

Auces Sniķerkalna kapos LKOK Marta Menteļa individuāls apbedījums

Atrodas Auces Sniķerkalna kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Marts Mentelis. Pie kapa uzstādīts tautiskā stilā darināts koka krusts, kurā iegrebts teksts: 

Lāčplēša ord. kav.
Marts Mentelis 

Foto: 16.09.2016., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Marts Mentelis dzimis 1894. gada 7. decembrī Zvārdes pagastā. Izglītojies Liepājas komercskolā, 1914. gadā iestājies Maskavas komercinstitūta Ekonomikas nodaļā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, bijis spiests izglītību pārtraukt. 

No 1916. gada janvāra līdz maijam mācījies Pāvila karaskolā Petrogradā, iedalīts 274. rezerves pulkā Taganrogā. Jūnijā pēc paša lūguma pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku bataljonu, decembrī pēc paša iniciatīvas ieradies 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. Par nopelniem 1917. gada 12. janvāra kaujā pie Ložmetējkalna apbalvots ar Annas ordeņa IV šķiru. Tā paša gada augustā pārcelts uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku un piedalījies pēdējās kaujās Rīgas frontē, augustā pie Ikšķiles kritis vācu gūstā un Latvijā atgriezies 1918. gada decembrī. 

1918. gada 14. decembrī brīvprātīgi iestājies Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, dienējis Virsnieku rezerves (vēlāk Neatkarības) rotā. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 10. maijā “zem spēcīgas ienaidnieka ložmetēju uguns Kurzemē pie Butnaru mājām [virsleitnants] Mentelis ar vieglo ložmetēju aizvirzījās lielinieku labajā spārnā un no turienes atklāja pēkšņu, labi mērķētu uguni, tā atvieglodams Butnaru un stipri nocietinātās Ducmaņa skolas ieņemšanu. Pēc šo pozīciju zaudēšanas pretinieks bija spiests atstāt Saldu”. 

Par nopelniem kaujā pie Slokas 1919. gada 15. aprīlī paaugstināts par kapteini. Pēc Neatkarības rotas izvēršanas par bataljonu iecelts par tā adjutantu un palicis šajā amatā arī pēc bataljona pārformēšanas par 1. Liepājas kājnieku pulku. 1919. gada septembrī iecelts par 1. Kurzemes divīzijas štāba administratīvās daļas adjutantu, 1921. gadā – par operatīvās daļas adjutantu. Ilgāku laiku izpildījis divīzijas štāba priekšnieka pienākumus. 

Atvaļināts 1924. gada maijā. Zemkopis Vecauces Putnu mājās, aizsargu rotas komandieris. Mūža pēdējos gados darbojies kādā kredītiestādē Liepājā. 1926. gada 28. jūlijā Liepājā izdarījis pašnāvību. 

Marta Menteļa vārds iegravēts stēlā, kas uzstādīta Aucē, pieminot ar kādreizējo novadu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 348. lpp.; Latvis, Nr. 1443, 01.08.1926.; Cemety.lv.

Līgo pagasta Ušuru kapos LKOK Kārļa Melzoba individuāls apbedījums

Atrodas Līgo pagasta Ušuru kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Melzobs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Melzobs dzimis 1893. gada 25. februārī Vecgulbenē, Draudzes skolas izglītība. Telefona līniju mehāniķis, elektromontieris. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis Baltijas jūras flotē. Beidzis jūras artilērijas mācību nodaļu, ieskaitīts uz karakuģa “Poltava”. Piedalījies jūras kaujās, apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru, Annas medaļu, vecākais unteroficieris. 1919. gada sākumā īsu laiku mobilizēts Sarkanajā armijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 2. jūnijā Jaungulbenē, 6. Rīgas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem, paaugstināts par virsseržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 4. novembrī Rīgas rajonā pie Dammes muižas, “kad intensīva artilērijas uguns sagrāva mūsu telefona sakaru līnijas, Melzobs sakarus atjaunoja, tā būtiski atvieglojot Dammes muižas un Anniņmuižas ieņemšanu”. 

Atvaļināts 1921. gadā. Jaunsaimnieks Jaungulbenes pagasta “Abraviešos”. Miris 1962. gada 17. augustā Jaungulbenē. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 347. lpp.

Rugāju pagasta Stāmeres kapos LKOK Staņislava Meļņa individuāls apbedījums

Atrodas Rugāju pagasta Stāmeres kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Staņislavs Melnis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Staņislavs Melnis dzimis 1890. gada 2. oktobrī Rugāju pagastā. Zemkopis. 

1911. gadā iesaukts Krievijas armijā, Pirmā pasaules kara sākumā iedalīts 31. Sibīrijas strēlnieku pulkā. 1917. gada sākumā pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulku, augustā tā rindās piedalījies kaujās pie Rīgas. Apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 1. jūnijā, Latgales partizānu pulka sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 9. janvārī Latgalē pie Jorsovas sādžas seržants Melnis “spēcīgā ugunī devās uz šo sādžu izlūkos un atgriezās ar precīzām ziņām par ienaidnieka spēku izvietojumu, tā lielā mērā sekmēdams sādžas ieņemšanu”. 

Atvaļināts 1920. gada 5. augustā. Dzīvojis Rugāju pagasta Medņu sādžā. No 1931. gada jaunākais uzraugs Rīgas Centrālcietumā. Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gadā no darba atlaists. 1941. gada novembrī atgriezies Rugāju pagasta “Upeslīčos”, amatnieks. Miris 1947. gadā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 347. lpp.

Smiltenes luterāņu kapos LKOK Jāņa Mekša individuāls apbedījums

Atrodas Smiltenes luterāņu kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Mekšs (Mekše). Uzstādīta kopīga granītā darināta, neregulāras formas piemiņas plāksne. Nekādas norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Foto: 01.11.2018., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Jānis Mekšs (Mekše) dzimis 1890. gada 15. jūlijā Smiltenes pagastā. Pamatskolas izglītība. Zemkopis Smiltenes un Blomes pagastos. 

Pirmā Pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, sākotnēji dienējis Brestļitovskas gvardes pulkā, bet no 1915. gada 15. decembra līdz 1918. gada februārim – latviešu strēlnieku formējumos. Piedalījies kaujās. Apbalvots ar Jura krusta II, III un IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. jūnijā, 2.(5.) Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret landesvēru, bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 21. jūnijā Jaunraunas tuvumā, “kad mūsu daļas bija spiestas atkāpties, [seržants] Mekšs kā vada komandieris stiprā apšaudē palika savā vietā un noturēja pozīcijas, līdz mūsējie bez sevišķiem zaudējumiem bija pārgājuši uz jaunām pozīcijām”. 

Atvaļināts 1920. gada 30. septembrī. Zemkopis toreizējā Bieriņu pagastā, dzīvojis Jelgavā, strādnieks. 30. gadu beigās pārcēlies uz dzīvi Rīgā, strādājis a/s “Vairogs”. 1944. gada rudenī atgriezies Smiltenes pagasta Kaiku mājās, zemkopis. Miris 1948. gada 25. oktobrī. 

Jāņa Mekša vārds iegravēts arī piemiņas plāksnē, kas uzstādīta pie pieminekļa Latvijas Neatkarības karā kritušajiem smilteniešiem, pieminot ar Smiltenes novadu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.).

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 346. lpp.; Cemety.lv.

Valmieras Kocēnu kapos LKOK Pētera Meijera individuāls apbedījums

Atrodas Valmieras Kocēnu kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Meijers. Pie kapa iesarkanā granītā darināta piemiņas plāksne. Nekādas norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Foto: 09.09.2019., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Meijers dzimis 1890. gada 27. aprīlī Limbažos. Zemkopis kādreizējā Bieriņu pagastā. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 63. kājnieku rezerves pulkā. No tā pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kurā dienējis līdz Pirmā pasaules kara beigām. Par nopelniem kaujā pie Ikšķiles 1917. gada augustā apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada septembrī Rīgā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 1. novembrī Rīgas apkārtnē Strēļu māju rajonā dižkareivis Meijers, “būdams pirmais numurs pie ložmetēja, ar dažiem kareivjiem šīs mājas apgāja un mūsējo uzbrukuma laikā ar niknu uguni apturēja ienaidnieka palīgspēku ierašanos. Palika savā vietā līdz kaujas beigām un sekmēja 2 ložmetēju u.c. trofeju ieguvi”. 

Atvaļināts 1920. gada augustā. Dzīvojis Rīgā, strādnieks. Piešķirta jaunsaimniecība Kocēnu pagasta “Ezerkalnos”. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis turpat, strādājis tā dēvētajā vietējā kolhozā (kolektīvajā saimniecībā), kas bija nosaukts lielinieku vadoņa Ļeņina vārdā. Miris 1951. gada 22. februārī. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 345. lpp.; Cemety.lv.