Smiltenes luterāņu kapos LKOK Jāņa Mekša individuāls apbedījums

Atrodas Smiltenes luterāņu kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Mekšs (Mekše). Uzstādīta kopīga granītā darināta, neregulāras formas piemiņas plāksne. Nekādas norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Foto: 01.11.2018., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Jānis Mekšs (Mekše) dzimis 1890. gada 15. jūlijā Smiltenes pagastā. Pamatskolas izglītība. Zemkopis Smiltenes un Blomes pagastos. 

Pirmā Pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, sākotnēji dienējis Brestļitovskas gvardes pulkā, bet no 1915. gada 15. decembra līdz 1918. gada februārim – latviešu strēlnieku formējumos. Piedalījies kaujās. Apbalvots ar Jura krusta II, III un IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. jūnijā, 2.(5.) Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret landesvēru, bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 21. jūnijā Jaunraunas tuvumā, “kad mūsu daļas bija spiestas atkāpties, [seržants] Mekšs kā vada komandieris stiprā apšaudē palika savā vietā un noturēja pozīcijas, līdz mūsējie bez sevišķiem zaudējumiem bija pārgājuši uz jaunām pozīcijām”. 

Atvaļināts 1920. gada 30. septembrī. Zemkopis toreizējā Bieriņu pagastā, dzīvojis Jelgavā, strādnieks. 30. gadu beigās pārcēlies uz dzīvi Rīgā, strādājis a/s “Vairogs”. 1944. gada rudenī atgriezies Smiltenes pagasta Kaiku mājās, zemkopis. Miris 1948. gada 25. oktobrī. 

Jāņa Mekša vārds iegravēts arī piemiņas plāksnē, kas uzstādīta pie pieminekļa Latvijas Neatkarības karā kritušajiem smilteniešiem, pieminot ar Smiltenes novadu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.).

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 346. lpp.; Cemety.lv.

Valmieras Kocēnu kapos LKOK Pētera Meijera individuāls apbedījums

Atrodas Valmieras Kocēnu kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Meijers. Pie kapa iesarkanā granītā darināta piemiņas plāksne. Nekādas norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Foto: 09.09.2019., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Meijers dzimis 1890. gada 27. aprīlī Limbažos. Zemkopis kādreizējā Bieriņu pagastā. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 63. kājnieku rezerves pulkā. No tā pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kurā dienējis līdz Pirmā pasaules kara beigām. Par nopelniem kaujā pie Ikšķiles 1917. gada augustā apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada septembrī Rīgā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 1. novembrī Rīgas apkārtnē Strēļu māju rajonā dižkareivis Meijers, “būdams pirmais numurs pie ložmetēja, ar dažiem kareivjiem šīs mājas apgāja un mūsējo uzbrukuma laikā ar niknu uguni apturēja ienaidnieka palīgspēku ierašanos. Palika savā vietā līdz kaujas beigām un sekmēja 2 ložmetēju u.c. trofeju ieguvi”. 

Atvaļināts 1920. gada augustā. Dzīvojis Rīgā, strādnieks. Piešķirta jaunsaimniecība Kocēnu pagasta “Ezerkalnos”. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis turpat, strādājis tā dēvētajā vietējā kolhozā (kolektīvajā saimniecībā), kas bija nosaukts lielinieku vadoņa Ļeņina vārdā. Miris 1951. gada 22. februārī. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 345. lpp.; Cemety.lv.