Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos.
Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Miķelsons. Uzstādīta pelēkā granītā darināta kopīga piemiņas plāksne. Norāžu par Kārļa Miķelsona apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. Viņa vārds nav iegravēts arī nevienā no kopīgajām stēlām, kas uzstādītas pieminot Rīgas I un II Meža kapos apglabātos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). Tajā pašā laikā Kārļa Miķelsona vārds ir iegravēts vienā no stēlām, kas uzstādītas Ogrē novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).
Vēsturiska atkāpe. Kārlis Miķelsons dzimis 1891. gada 17. maijā (kapa plāksnē kā dzimšanas datums norādīts 15. maijs) Suntažu pagasta “Mazgrotēs”. Beidzis Ņižņijnovgorodas reālskolu, pēc tam studējis inženierzinātnes Maskavas politehniskajā institūtā.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iestājies Krievijas armijā, 1916. gada maijā beidzis Mihaila krasta artilērijas skolu. Piedalījies kaujās Polijā un Galīcijā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 9. augustā Rīgā. 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 15. oktobrī uzbrukumā Bolderājai leitnants Miķelsons “ar rotai piekomandētajiem ložmetējiem izvirzījās ienaidnieka spārnā pie dzelzstilta un apklusināja pretinieka bateriju, kura apšaudīja pāreju, ieguva lielgabalu”.
Atvaļināts 1920. gada 27. oktobrī. Skolotājs Rīgas 1. pamatskolā, vēlāk Rīgas 48. pamatskolā. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā Rīgas 47. pamatskolas skolotājs. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1962. gada 23. augustā.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 352.
lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru