Atrodas Lazdukalna pagasta Garosilu kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Aleksandrs Lācis. Ziņu par apbedījuma pašreizējo stāvokli pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Aleksandrs Lācis dzimis 1895. gada 2. septembrī toreizējā Domopoles (tagad Bērzpils) pagastā. Beidzis sešgadīgo reālskolu.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada decembrī iesaukts Krievijas armijā, dienējis gvardes jātnieku pulkā, piedalījies kaujās pret vāciešiem Kauņas, Daugavpils un Rīgas frontē. Apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru, kā arī ar Jura medaļu. 1917. gadā paaugstināts par praporščiku. Tā paša gada beigās dienestu atstājis.
Latvijas armijā iestājies 1919. gada 15. aprīlī, Latgales partizānu pulka rindās piedalījies kaujās pret lieliniekiem Latgalē. Sākotnēji komandējis paša saformēto pulka eskadronu, bet pēc tam iecelts par 2. rotas komandieri. Ticis divkārt ievainots.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 10. janvārī leitnants Lācis “kopā ar 21 kareivi straujā triecienā ieņēma Kārsavas miestu, kā rezultātā ienaidniekam nācās atkāpties arī no Kārsavas stacijas, kurā mūsu spēki ieguva 4 lokomotīves, 114 vagonus, telefona un telegrāfa aparātus u.c. trofejas. Kaujas rezultātā ienaidnieks bija spiests zaudēt izdevīgas pozīcijas, turklāt tika pārtraukta satiksme starp Pitalovas un Rēzeknes grupām”. Savukārt 1920. gada 13. martā Lācis kopā ar izlūku grupu devās reidā ienaidnieka aizmugurē un “izsita to no Novaja Postrikas un Aņikinas sādžām, kurās saņēma 13 gūstekņus un ieguva Maksima sistēmas ložmetēju”.
Atvaļināts 1922. gadā, dzīvojis Rugāju pagastā, nodarbojies ar lauksaimniecību. Traģiski gājis bojā 1928. gada 18. martā.
A. Lāča vārds minēts arī Bērzpilī uzstādītajā piemiņas akmenī, kas veltīts ar pagastu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 290.
lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 67, 22.03.1922.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru