Atrodas Liepājā Karaostā Krasta ielas galā.
Atklāta 1994. gada 7. decembrī. Izveidota pēc vēstures entuziasta Riharda Rubīna ierosmes. Piemiņas zīme sastāvēja no laukakmens, pie kura piestiprināts dzelzs krusts. Zem krusta šķērskoka no dzelzs burtiem veidots uzraksts: KURELIEŠI. Savukārt zem šī uzraksta piestiprināta melna granīta plāksne, kurā iekalti astoņu vāciešu nošauto Kureļa grupas štāba virsnieku vārdi:
LIEPIŅŠ PULKVEDIS
UPELNIEKS KAPTEINIS
MUCENIEKS KAPTEINIS
GREGORS VIRSLEITN.
PRIKALS VIRSLEITN.
RASA VIRSLEITN.
FILIPSONS LEITNANTS
VALTERS AIZSARGS
2012. gada janvāra vētrā piemiņas akmens ieskalots jūrā. 2013. gada oktobrī piemiņas vieta iekārtota no jauna. Tā atkārtoti atklāta tā paša gada 9. decembrī.
Atjaunoto piemiņas vietu pēc mākslinieka Raimonda Kalniņa meta iekārtojis vietējais akmeņkaļu uzņēmums “Granītakmens”. Tā sastāv no deviņiem laukakmeņiem, kas puslokā izvietoti ap simbolisku ugunskuru. Pie centrālā, lielākā laukakmens piestiprināts metāla krusts, kuram blakus dzels burtiem veidots vertikāls uzraksts:
8 KURELIEŠI
Centrālajam laukakmenim katrā pusē novietoti pa četriem mazākiem laukakmeņiem. Katrā no tiek iekalts viena nošautā kurelieša vārds.
Piemiņas vietas atjaunošanu finansējis pašvaldības uzņēmums “Komunālā pārvalde”, tam atvēlot 3965,17 latus.
2024. gada februāra beigās atklājās, ka nezināmi vandāļi norāvuši no piemiņas vietas centrālā akmens metālu krustu.
Vēsturiska atkāpe. Pēc Kureļa grupas likvidēšanas arestētie virsnieki – kapteinis Kristaps Upelnieks, pulkvedis Pēteris Liepiņš, pulkvežleitnants Eduards Graudiņš, kapteinis Jūlijs Mucenieks, virsleitnanti Jānis Gregors, Jānis Rasa un Teodors Prikulis (Prikals), leitnants A. Ankravs, kā arī darbvedis Kārlis Valters un grupas saimniecības priekšnieks Vilnis Pāvulāns – 14. novembrī tika aizvesti uz Talsiem, bet no turienes pēc nopratināšanas viņus 19. novembrī pārveda uz Liepāju. Tajā pašā dienā Liepājas Karaostas cietumā notika vācu karatiesas sēde, kurā arestētajiem inkriminēja sakaru uzturēšanu ar anglosakšiem un sacelšanās gatavošanu. Visiem apsūdzētajiem piesprieda nāvessodu. Pēc kara tiesas sprieduma pulkvedi P. Liepiņu, kapteini K. Upelnieku, kapteini J. Mucenieku, virsleitnantus J. Gregoru, J. Rasu un T. Prikuli, kā arī leitnantu Filipsonu no Rubeņa bataljona un darbvedi K. Valteru 20. novembrī nošāva. Pulkvežleitnantu E. Graudiņu, leitnantu A. Ankravu un V. Pāvulānu apžēloja un nosūtīja uz Štuthovas koncentrācijas nometni.
Papildināts: 16.03.2024.
Avoti: Neiburgs, U. “Grēka un ienaida liesmās”: Latvijas Otrā pasaules kara stāsti. Rīga: Latvijas mediji, 2018. 306.-307. lpp.; Biezais, H. Kurelieši: Nacionālās pretestības liecinieki. Itaka: Mežābele, 1991. 55.-65. lpp.; Diena, Nr. 287, 09.12.1994.; liepajniekiem.lv, 14.09.2013.; irLiepāja, 28.10.2013.; liepajniekiem.lv, 08.11.2013.; LSM.LV, 09.12.2013., LETA, 29.02.2024.; liepājniekiem.lv, 29.02.2024.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru