Atrodas
Skrīveros pie Dīvajas ielas (Mucenieku ceļa), kas ved uz “Robežiem”.
Atklāts
2015. gada 25. jūlijā. Piemiņas vietu pēc Skrīveru pensionāru biedrības
ierosinājuma iekārtojusi Skrīveru novada pašvaldība.
Foto: 27.03.2021., Māris Jurciņš
Granīta piemiņas zīmi no
pašvaldības darbinieka Gunta Bokaldera sagādātā laukakmens darinājis Kokneses
akmeņkalis Modris Stiliņš. Piemiņas akmenī iekalts teksts:
PIE ROBEŽU MĀJĀM 1944. GADA
VASARĀ ĢENERĀLIS J. KURELIS
UN KAPTEINIS K. UPELNIEKS
PULCĒJA PATRIOTUS.
KURELIEŠIEM VAJADZĒJA KĻŪT PAR
BRĪVĀS LATVIJAS ARMIJAS KODOLU
Foto: 27.03.2021., Māris Jurciņš
Piemiņas
zīme izgatavota par ziedojumos savāktajiem līdzekļiem.
Vēsturiska
atkāpe. 1944. gada jūlija otrajā pusē Rīgas apriņķa priekšnieks un 5. Rīgas
aizsargu pulka komandieris Veide, izpildot vācu rīkojumu – noorganizēt no vēl
atlikušajiem Rīgas apriņķa aizsargiem pa vienam bataljonam Rīgā, Skrīveros,
Slokā un Dolē, pilnvaroja ģenerāli Jāni Kureli apvienot militārā vienībā 3. un
4.iecirkņa aizsargus, nosaucot šo vienību par “Rīgas aizsargu pulka ģenerāļa
Kureļa grupu”. Ģenerālim Kurelim tika uzdots vācu atkāpšanās gadījumā aizstāvēt
Daugavu starp Pļaviņām un Ķegumu, bet frontes tālākas atvilkšanas gadījumā
organizēt partizānu vienības krievu aizmugurē.
Ģenerālis
Kurelis vienlaikus skaitījās par nacionālās pretestības kustības organizācijas
“Latvijas Centrālā Padome” (LCP) kara komisijas vadītāju, taču faktiskā komisijas
vadība atradās kapteiņa Kriša Upelnieka rokās. Nodibinoties Kureļa grupai,
Upelnieks kļuva par tās štāba priekšnieku un tādējādi arī par faktisko vienības
komandieri. Grupas vadība cerēja uz 1919. gada situācijas atkārtošanos, kas
pavērtu iespēju atjaunot Latvijas neatkarību, un tādējādi jaunformējamā vienība
kļūtu par atjaunotās valsts armijas pamatu.
Jūlija
beigās ģenerālis Kurelis, kapteinis Upelnieks, virsleitnants Jānis Gregors,
seržants Vilnis Pāvulāns, kā arī LCP locekļi Rihards Zande un Pēteris Klibiķis
ieradās Skrīveru pagasta Robežu mājās, kur 1944. gada 28. jūlijā tika uzsākta
Kureļa grupas formēšana. Saskaņā ar plānu līdz 12. augustam bija paredzēts
nokomplektēt 1200 vīru lielu vienību – 12 rotas, tās apvienojot četros
bataljonos. Tika izsūtīti uzsaukumi 26 pagastu valdēm, uzaicinot sapulcināt
visus cīnīties spējīgos vīrus. Tomēr cerētās atsaucības nebija. Augusta vidū
bija saformēts tikai tā sauktais Skrīveru bataljons, ko komandēja
pulkvežleitnants J. Graudiņš, riteņbraucēju vads pie Kureļa štāba un
saimniecības komanda V. Pāvulāna vadībā. Kopumā Skrīveru periodā Kureļa grupā
slēgtās vienībās bija 400 līdz 600 vīru, bet pasīvā grupā (tādi, kas dzīvoja
savās mājās, nevis grupas novietnē) – 800 līdz 1200 vīru.
Septembra
otrajā pusē, vācu spēkiem uzsākot atkāpšanos, Kureļa grupai bija jāizšķiras vai
iesaistīties aktīvā kaujas darbībā. 18. septembrī grupas štāba un virsnieku
apspriedē nolēma frontes cīņās neiesaistīties un uzsākt atkāpšanos. 19.
septembrī tika uzsākta mantu un ieroču krājumu pārvešana, bet naktī no 22. uz
23. septembri visas grupas atiešana caur Rīgu uz Kurzemi.
Avoti:
Logs: Latvijas Pašvaldību savienības
izdevums. Nr. 9/10 (243/244), 2015. gada septembris/oktobris, 31.lpp.; Latvju enciklopēdija. Red: Švābe, A.
Stokholma: Apgāds Trīs zvaigznes, 1950–1951. 1107.-1112. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru