Alūksnes luterāņu baznīcā piemiņas plāksne 1. PK un LNK kritušajiem draudzes locekļiem

Atrodas Alūksnes luterāņu baznīcā. 

Atklāta 1935. gada 22. septembrī. Piemiņas plāksni, uz kuras bronzas cilnis – vainags, pēc arhitekta Paula Kampes meta baltā marmorā izgatavojusi E. Kuraua firma Rīgā. Tā izmaksājusi 700 latu. Piemiņas plāksnē iekalts zeltā iekrāsots teksts: 

LATVIJAS ATBRĪVOŠANĀS CĪŅĀS
UN PASAULES KARĀ KRITUŠIEM
ALŪKSNES DRAUDZES LOCEKĻIEM 

SARGI, DIEVS, TĒVIJU. VIENOTI SPĒKI LAI SAISTĀS
TAISNĪBĀ SVĒTĀ PAR MANTOTO BRĪVĪBU STĀT
PIEMIŅĀ DZĪVĀ LAI KRITUŠIE VAROŅI MOSTAS
GARA SPĒKU UN UZVARU APLIECINĀT 

TIE SAVU DZĪVĪBU NAV MĪLĒJUŠI LĪDZ NĀVEI
JĀŅA P. GR. 12, 11 

PATEICĪBĀ ALŪKSNES DRAUDZE
1935. G. 22. SEPTEMBRĪ

Foto: 19.06.1920., karaviru.kapi

Kritušo vārdi plāksnē nav iekalti, taču apkopoti īpašā albumā, pievienojot viņu fotogrāfijas un īsus biogrāfiskos datus. Albums tika novietots baznīcā zem piemiņas plāksnes. Kritušo draudzes locekļu vārdi, kā arī to nāves datums un apstākļi 1935. gada 26. septembrī publicēti laikrakstā “Malienas Ziņas”. Tomēr albumā norādītie vārdi un laikrakstā publicētais saraksts pilnībā nesakrīt. 

“Malienas Ziņās” publicētajā sarakstā ir sekojoši vārdi, kas nav atrodami albumā: 

1) Augusts Kalniņš no Alūksnes, kritis 1918. gada maijā pie Mogiļevas;

2) Jānis Liepiņš no Alsviķu pagasta, dienējis krievu daļās, kritis gūstā 1916. gadā, ziņu par turpmāko likteni nav;

3) Sīpols Augusts, miris 1920. gada 8. aprīlī Poltavas guberņā. 

Savukārt albumā ir minēts Georgs Bošmaks (skatīt zemāk), kura vārds nav atrodams avīzē. 

Albums šobrīd atrodas draudzes kancelejā Pils ielā 15. Tajā apkopoti dati par 128 kritušajiem, tostarp par 27 Latvijas Neatkarības karā un 101 Pirmajā pasaules karā kritušajiem. Starp viņiem ir vismaz 24 draudzes locekļi, kas krituši cīnoties latviešu strēlnieku vienībās, tai skaitā divi, kas gājuši bojā Krievijas pilsoņu karā.

Foto: 19.06.1920., karaviru.kapi

Latvijas Neatkarības karā kritušie: 

1) Pauls Palms, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kara skolas kadets, miris 1919. gada 30. novembrī Kelkavas slimnīvā no ievainojuma, kas gūts 18. novembrī pie Vareļiem, apglabāts Pededzes pagasta Kalnapededzes Akmeņdruvu māju kapos (sk.);

2) Palms Oto, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kara skolas kadets, kritis 18. novembrī pie Vareļiem, apglabāts Pededzes pagasta Kalnapededzes Akmeņdruvu māju kapos (sk.);

3) Otto Abakoks, 6. Rīgas kājnieku pulka kareivis, miris no ievainojuma 1919. gada 15. oktobrī Rīgas Sarkanā krusta lazaretē, apglabāts Rīgas Brāļu kapos;

4) Kārlis Aumalis, 6. Rīgas kājnieku pulka kareivis, kritis 1919. gada 10. novembrī pie Torņakalna, apglabāts Rīgas Brāļu kapos;

5) Jānis Apse, 1. Igaunijas jātnieku pulka kareivis, kritis 1919. gada 29. martā durkļu cīņā toreizējā Bejas pagasta Bundzenē;

6) Alfreds Bindulis, miris 1920. gada 20. februārī no ievainojuma, kas gūts pie Liepājas, sīkāku ziņu nav;

7) Jānis Bērziņš, miris 1919. gada 27. decembrī Viļakas (?) slimnīcā, sīkāku ziņu nav;

8) Brikmanis (Britmann-Brikmanis) Ādolfs (Ādams), 7. Siguldas pulka kareivis, kritis 16. oktobrī pie Rīgas;

9) Augusts Dāvids, 7. Siguldas kājnieku pulka kareivis, miris no ievainojuma 1919. gada 27. oktobrī Rīgas Kara slimnīcā;

10) Roberts Dobelnieks, 7. Siguldas kājnieku pulka kareivis, miris no ievainojuma 1920. gada 5. aprīlī Rīgas Kara slimnīcā;

11) Alfreds Grunte, 3. Jelgavas kājnieku pulka kareivis, kritis 5. oktobrī pie Līvāniem (albumā norādītais nāves datums 5. novembris, domājams, ir kļūdains);

12) Arvids Gražanskis, 7. Siguldas kājnieku pulka kareivis, miris 1919. gada 22. oktobrī Liepājas lazaretē no ievainojuma, kas gūts tajā pašā dienā pie Gribiņas, apglabāts Liepājas Ziemeļu kapos ārpus brāļu kapu nodalījuma (sk.);

13) Augusts Gaurilka, 5. Cēsu kājnieku pulka kareivis, minisris no ievainojumiem 1919. gada 5. decembrī Cēsu slimnīcā;

14) Otto Gābliķis, 1919. gadā pazudis bez vēsts, iespējams, kritis vācu gūstā, sīkāku ziņu nav;

15) Johans Gražanskis, 1. Igaunijas jātnieku pulka kareivis, kritis 1919. gada 29. martā toreizējā Bejas pagasta Bundzenē;

16) Jūlijs Jargans, 7. Siguldas kājnieku pulka kareivis, domājams, 1919. gada 20. novembrī miris no ievainojuma, kas gūts 14. novembrī pie Liepājas;

17) Arnolds Jaunslavietis, 7. Siguldas kājnieku pulka kareivis, kritis 1919. gada 11. novembrī pie Rīgas, apglabāts Rīgas Brāļu kapos;

18) Aleksandrs Jemšiks, 5.(2.) Cēsu kājnieku pulka kareivis, albumā norādīts, ka kritis 1919. gada 2. jūlijā pie Lodes, kas ir neiespējami, nav arī starp kritušajiem, kuru vārdi bija iekalti piemineklī pulka novietnē Rīgā (sk.);

19) Teodors Kalls-Kolls, 6. Rīgas kājnieku pulka kareivis, kritis 1919. gada 18. novembrī Ozolnieku-Skuju skolas rajonā, apbedīts Cenu kapos (sk.);

20) Augusts Lesiņš, 6. Rīgas kājnieku pulka kareivis, miris 1919. gada 17. decembrī Jelgavas slimnīcā no ievainojuma;

21) Aleksandrs (citviet Voldemārs) Lepiks, 7. Siguldas kājnieku pulka kareivis, kritis 1919. gada 4. novembrī Rīgā pie cementfabrikas;

22) Vīgants Mālkalns, 4. Valmieras kājnieku pulka kareivis, kritis 1920. gada 21. augustā Latgalē pie Kārsavas;

23) Eduards Mūriņš, 2.(5.) Cēsu kājnieku pulka kareivis, miris 1919. gada 10. jūnijā, no ievainojuma, kas gūts pie Cēsīm;

24) Arvids Pelēcis, 8. Daugavpils kājnieku pulka kareivis, miris 1920. gada 5. janvārī no ievainojuma;

25) Rūdolfs Skomba, Latvijas Kara slimnīcas kareivis, miris no ievainojuma/kritis 1919. gada 145. novembrī, apglabāts Rīgas Brāļu kapos;

26) Alfreds Zunte, 5. Cēsu kājnieku pulka kareivis, miris no ievainojuma 1919. gada 18. augustā Rīgas Kara slimnīcā, apglabāts Rīgas Brāļu kapos;

27) Arnolds Zemītis-Zaķis, 5. Cēsu kājnieku pulka kareivis, kritis 1919. gada 21. novembrī pie Katriņmuižas. 

Pirmajā pasaules karā kritušie: 

28) Ernests Abakoks Jņa dēls, dzimis 1889. gada 2. aprīlī, 29. Čerņigovas kājnieku pulka virsseržants, kritis 1914. gada oktobrī pie Varšavas;

29) Otto Augstkallietis Sīmaņa dēls no Mālupes pagasta, dzimis 1893. gada 5. augustā, kareivis, kritis 1916. gadā;

30) Konstantīns Teodors Baidekalns Sīmaņa dēls no Ziemera pagasta Isakiem, dzimis 1891. gada 30. martā, 15. Sibīrijas strēlnieku pulka kareivis, miris no ievainojuma 1914. gada 16. oktobrī pie Varšavas;

31) Georgs Bērziņš Otto dēls no Mālupes pagasta, dzimis 1891. gada 26. jūnijā, 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka podporučiks, miris no ievainojuma 1917. gada 26. septembrī Cēsu slimnīcā, apglabāts Alūksnes kapos;

32) Johans Bite Sīmaņa dēls, no Mārkalnes pagasta Salakām, dzimis 1896. gada 17. novembrī, 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka strēlnieks, pazudis bez vēsts 1916. gada 20. decembrī;

33) Aleksandrs Bluķis Spriča dēls no Mārkalnes pagasta Blekteskalna, dzimis 1892. gada 14. augustā, apakšvisrsnieks kādā no Krievijas armijas kavalērijas pulkiem, kritis 1915. gada 2. augustā;

34) Jānis Beņģelis Pētera dēls no Kalnapededzes muižas, dzimis 1893. gada 16. jūnijā, kareivis, karojis Kaukāza frontē, miris no ievainojuma 1916. gada janvārī Kijivā;

35) Saša (Aleksandrs) Boja Georga dēls no Mārkalnes pagasta Salakām dzimis 1896. gada 1. augustā, 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka 8. rotas strēlnieks, kritis 1916. gada 25. decembrī;

36) Alberts Briednieks-Briediņš Jāņa dēls no Bejs pagasta Druvniekiem, dzimis 1897. gada 24. martā, 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka strēlnieks, kritis 1916. gada 23. decembrī Tīreļpurvā, apglabāts Rīgas Brāļu kapos (Albumā ierakstīts divas reizes, atkārtotajā ierakstā minēts kā Alberts Briediņš, dzimšanas datums norādīts pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila – 11. marts.);

37) Jūlius (Jūlijs) Blūms Jāņa dēls no Bejas pagasta Mikalkām, dzimis 1892. gada 10. oktobrī, 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka ložmetēju komandas strēlnieks, 1917. gada augustā Rīgas atstāšanas laikā kritis vācu gūstā, miris no ievainojuma Ziemeļfrancijā;

38) Ernests Būde Jāņa dēls no Annas pagasta Būdupes, dzimis 1896. gada 21. jūnijā, acīmredzami kļūdaini norādīts, ka jaunākais apakšvirsnieks “8. Daugavpils latviešu strēlnieku pulkā”, pazudis bez vēsts, laiks nav norādīts, citu ziņu pagaidām nav;

39) Jānis Bērziņš Reiņa dēls, dzimis 1887. gada jūnijā, 95. Krasnojarskas pulka kareivis, kritis 1914. gada 15. augustā;

40) Georgs Bošmaks Jāņa dēls no Balvu pagasta Aizezeriem, dzimis 1890. gada 8. janvārī, kareivis, miris no ievainojuma 1916. gada 19. februārī Grodņas kara slimnīcā;

41) Jūlius Bauers Jāņa dēls, Preobraženskas leibgvardes pulka kareivis, miris no ievainojuma 1915. gada februārī pie Varšavas;

42) Andrejs Beņģelis Pētera dēls no Liepnas pagasta, dzimis 1877. gada 27. augustā, kareivis, pazudis bez vēsts 1917. gadā Podoļskas guberņā;

43) Aleksandrs Baltais Jēkaba dēls no Mālupes pagasta Sebežniekiem, dzimis 1886. gada 19. februārī, 87. Neišlotes kājnieku pulka kareivis, kritis 1914. gada 13. novembrī pie Lodzas;

44) Saša (Aleksandrs) Čerbikavs Jēkaba dēls, dzimis 1894. gada 28. martā, 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka strēlnieks (albumā, domājams, kļūdaini norādīts pulka numurs – 6.), kritis 1916. gada 28. decembrī;

45) Voldemārs Caune Otto dēls no Liepnas pagasta Risavas, kareivis, kritis 1915. gada 15. decembrī;

46) Jūlius Driķis Pētera dēls no Mārkalnes pagasta Liepusalas, dzimis 1881. gada 15. decembrī, domājams Keksholmas (albumā – Kemsguruskajas) leibgvardes pulka kareivis, kritis 1915. gada 1. jūnijā Karpatos;

47) Otto Dreimanis Jāņa dēls no Bejas pagasta Lejajiem, dzimis 1889. gada 28. augustā, 316. Hvalinskas kājnieku pulka kareivis, kritis 1916. gada 8. augustā Karpatos;

48) Arvids Deguns Jēkaba dēls, dzimis 1893. gada 11. februārī, kareivis, kritis 1916. gadā, sīkāku ziņu nav;

49) Jūlijs Eglītis Jāņa dēls no Trapenes pagasta, dzimis 1889. gada 25. janvārī, 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka strēlnieks, kritis 1917. gada augustā pie Ķekavas;

50) Alfreds Egle Jura dēls no Bejas pagasta, dzimis 1894. gada 11. novembrī, kareivis, kritis 1916. gada 1. jūlijā, sīkāku ziņu nav;

51) Eduards Gailītis Jāņa dēls, dzimis 1885. gada 26. oktobrī, apakšvirsnieks, kritis 1914. gada 18. augustā Austrumprūsijā;

52) Johans (Jānis) Alfreds (Alberts) Teodors Grīnbergs Otto dēls no Mālupes pagasta, dzimis 1892. gada 24. aprīlī, štābkapteinis, 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka 8. rotas komandieris, kritis Ziemassvētku kaujās 1916. gada 23. decembrī Tīreļpurvā, apglabāts Rīgas Brāļu kapos;

53) Otto Gābliķis Andreja dēls no Mālupes pagasta, dzimis 1884. gada 26. novembrī, 95. Krasnojarskas kājnieku pulka kareivis, kritis 1914. gada 20. augustā Austrumprūsijā;

54) Otto Glāznieks Andreja dēls no Alūksnes, 1889. gada 4. aprīlī, 32. Kremenčugas kājnieku pulka kareivis, kritis 1915. gada jūlijā pie Varšavas;

55) Pēteris Jaunslavietis Aleksandra dēls no Ziemera pagasta, dzimis 1891. gada 14. decembrī 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks, miris no slimības 1916. gada 6. jūlijā Tērbatā;

56) Rūdolfs Jaunzems Jēkaba dēls no Mārkalnes pagasta Jaunzemiem, dzimis 1885. gada 8. oktobrī, 244. Krasnostavskas kājnieku pulka kareivis, 1914. gada septembrī kritis vācu gūstā, turpmāku ziņu nav;

57) Andrejs Jaunzems Jāņa dēls no Mārkalnes pagasta, dzimis 1878. gada 19. maijā, 438. Ohtas kājnieku pulka kareivis, miris pēc kontūzijas 1915. gada septembrī Maskavā;

58) Jānis Jurjāns Otto dēls no Annas pagasta, dzimis 1894. gada 14. augustā, albumā norādīts, ka dienējis latviešu strēlnieku vienībās, taču kritis 1915. gadā pie Daugavpils, kas nav iespējams, citu ziņu nav;

59) Jūlius Iesaliņš Sīmaņa dēls, dzimis 1882. gada 24. februārī, kareivis, albumā norādīts, ka dienējis 24. Družinas pulkā, taču šādas vienības nav, kritis 1916. gada septembrī Pripetes purvos;

60) Aleksandrs Indriksons, dzimis 1875. 14. jūlijā, 199. Kronštates kājnieku pulka pulkvedis, miris no ievainojuma 1916. gada 10. oktobrī Miškolcā (?) toreizējās Austroungārijas teritorijā;

61) Augusts Jakobsons Reiņa dēls, dzimis 1915. gada 5. oktobrī, 115. Vjazmas kājnieku pulka kareivis, kritis 1915. gada 5. oktobrī Polijā;

62) Bruno Kalnkambars Jāņa dēls no Jaunlaicenes pagasta, dzimis 1893. gada 20. jūlijā, Turkestānas kājnieku pulka (pulka numurs nav zināms) kareivis, kritis 1916. gada 9. jūnijā Kaukāza frontē;

63) Ādolfs Kļaviņš Jāņa dēls, dzimis 1896. gada 10. novembrī, Maskavas leibgvardes pulka kareivis, pazudis bez vēsts 1916. gadā Rīgas frontē;

64) Jēkabs Kraucis Kārļa dēls no Rīgas, dzimis 1886. gada 7. decembrī, 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka strēlnieks, kritis 1917. gada 12. janvārī Tīreļpurvā;

65) Alfreds Ķūders Eduarda dēls no Pededzes pagasta Kūdupes, dzimis 1896. gada 20. februārī, Preobraženskas leibgvardes pulka kareivis, miris no ievainojuma 1916. gada 21. jūlijā Koveļā;

66) Jūlijs Kromuls Jēkaba dēls no Mālupes pagasta, dzimis 1886. gada 11. janvārī, 95. Krasnojarskas kājnieku pulka feldfēbelis, kritis 1914. gada 9. decembrī Polijā;

67) Eugens (Eižens) Kalls-Kolls (Kols) Jāņa dēls no Mārkalnes pagasta Vilkupurva, dzimis 1894. gada 30. martā, 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka strēlnieks, kritis 1916. gada 24. decembrī Tīreļpurvā;

68) Otto Kārklis Jāņa dēls no Mārkalnes pagasta Jaunzemu mājām, dzimis 1889. gada 10. maijā, 95. Krasnojarskas kājnieku pulka jefreitors, kritis 1915. gada 14. februārī Polijā;

69) Hans Kruus no Alūksnes pagasta, dzimis 1887. gada 7. martā, Preobraženskas leibgvardes pulka kareivis, kritis 1915. gada 20. augustā pie Viļņas;

70) Otto Kadils no Liepnas pagasta, dzimis 1891. gada 4. decembrī, kareivis krievu vienībās; kritis 1916. gada 15. jūnijā pie Koveļas;

71) Elmars Kalniņš Jāņa dēls, dzimis 1892. gada 27. februārī, 15. Sibīrijas strēlnieku pulka kareivis, kritis 1914. gada 6. oktobrī pie Varšavas;

72) Alfreds Kalniņš-Ķemers no Alūksnes, dzimis 1889. gada 5. jūnijā, kareivis, dienējsi krievu vienībās, kritis 1916. gada 23. augustā Karpatos;

73) Rūdolfs Teodors Ķelle Jēkaba dēls no Apes, dzimis 1893. gada 10. jūlijā, leitnants, kritis 1916. gada 18. aprīlī pie Daugavpils (albumā norādīts ka dienējis 1. strēlnieku pulkā, nav skaidrs kādā);

74) Jānis Kimuls no Alsviķu pagasta, dzimis 1894. gada 25. martā, kareivis, dienējis krievu vienībās, kritis 1916. gada 11. septembrī Galīcijā;

75) Jūlijs Kļavs-Kļaviņš Kārļa no Ziemera pagasta Griguļiem, dzimis 1896. gada 30. novembrī, praporščiks, pazudis bez vēsts 1917. gada rudenī pie Rīgas, sīkāku ziņu nav;

76) Alfreds Lācis Jēkaba dēls no Bejas pagasta, dzimis 1897. gada 26. oktobrī, 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka strēlnieks, miris no ievainojuma 1916. gada decembrī toreizējās Petrogradas I slimnīcā;

77) Jānis Lācis Andreja dēls no Kalnamuižas, dzimis 1885. gada 21. septembrī, 312. Vasiļkovas pulka kareivismiris no ievainojuma Rīgā;

78) Otto Libers Jēkaba dēls no Alūksnes, dzimis 1886. gada 20. septembrī, kareivis, dienējies krievu vienībās, kritis 1915. gada 6. februārī Polijā;

79) Julius Lidacs Pētera dēls no Alūksnes, dzimis 1895. gada 28. martā, kareivis, dienējis krievu vienībās, kritis 1917. gada 10. jūlijā;

80) Ernests Milliņš Jura dēls no Rīgas, dzimis 1888. gada 6. maijā, 116. malojaroslavskas pulka apakšvirsnieks, 1915. gada 28. februārī Mazūrijas ezerainē;

81) Ādolfs Mednis Jura dēls no Mārkalnes pagasta Kļavusalas, 95. Krasnojarskas kājnieku pulka kareivis, miris pēc kontūzijas 1916. gada 10. janvārī savās mājās Kļavusalā;

82) Rūdolfs Morus no Mārkalnes pagasta Šūpalām, dzimis 1882. gada 20. aprīlī, dienējis krievu daļās, kritis 1915. gadā Austroungārijas frontē;

83) Otto Meiers Andreja dēls no Ziemera pagasta, dzimis 1891. gada 21. augustā, 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka seržants, kritis Krievijas pilsoņu karā;

84) Jūlijs Mikalovskis no Bejas pagasta Lielvārdiem, dzimis 1894. gada 24. aprīlī, 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka strēlnieks, albumā minēts, ka kritis 1917. gada 12. janvārī pie Nāves salas, kas nav iespējams, viņa vārds nav arī Jāņa Hartmaņa sastādītajā to latviešu strēlnieku sarakstā, kas krituši Nāves salā);

85) Eduards Mikalovskis Jēkaba dēls no Bejas pagasta, dzimis 1897. gada 19. decembrī, 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka strēlnieks, kritis 1917. gada 12. janvārī Ložmetējkalnā;

86) Ernests Ozoliņš Jāņa dēls no Bejas pagasta, dzimis 1896. gada 6. augustā, dienējis krievu daļās, pazudis bez vēsts 1915. gadā;

87) Ferdinands Ozols Jura dēls no Bejas pagasta Ortuškiem, dzimis 1878. gada 19. septembrī, 95. Krasnojarskas pulka kareivis, pazudis bez vēsts 1915. gada jūlijā;

88) Jūlijs Ozoliņš Andreja dēls, dzimis 1892. gada 14. janvārī, 120. Serpuhovas kājnieku pulka kareivis, kritis 1914. gada 29. augustā Austrumprūsijā;

89) Jānis Purītis Reinholda dēls no Annas pagasta, dzimis 1897. gada 24. jūlijā, 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka strēlnieks, miris no ievainojuma 1917. gada 15. janvārī Rīgā, apglabāts Rīgas Brāļu kapos;

90) Otto Pods Andreja dēls, dzimis 1888. gada 24. februārī, 18. sapieru bataljona vecākais appakšvirsnieks, kritis 1914. gada 24. septembrī;

91) Kārlis Puks Pētera dēls no Alūksnes pagasta, dzimis 1886. gada 22. novembrī, kareivis, dienējis krievu daļās, kritis 1917. gada 21. martā;

92) Elmārs Plešs Reča dēls no Annas pagasta Svariem, dzimis 1885. gada 3. jūlijā, 271. Krasnoseļskas pulka kareivis, pazudis bez vēsts 1915. gada aprīlī pie Tilzītes;

93) Jānis Pelēcis Reiņa dēls no Mālupes pagasta, dzimis 1890. gada 7. janvārī, 171 rezerves bataljona kareivis, kritis 1916. gada janvārī Nāves salā;

94) Jānis Priedītis Pētera dēls no Alsviķu pagasta, dzimis 1891. gada 28. martā, kareivis, dienējis krievu daļās, miris no ievainojuma 1915. gadā Karpatos;

95) Eduards Puriņš Pētera dēls, dzimis 1896. gada 25. februārī, latviešu strēlnieks, kritis 1917. gadā 25. februārī pie Ložmetējkalna;

96) Augusts Roziņš no Alsviķu pagasta, dzimis 1887. gada 8. martā, kareivis, dienējis krievu daļās, kritis 1916. gada 6. martā Austroungārijas frontē;

97) Pēteris Radziņš no Alūksnes pagasta Lejasšķiņķiem, dzimis 1871. gada 21. aprīlī, domājams, 271. Krasnoseļskas kājnieku pulka kareivis (albumā, šķiet, kļūdaini kā pulka numurs norādīts 26.), kritis 1914. gada 22. decembrī;

98) Ādolfs Roziņš Andreja dēls, dzimis 1896. gada 18. martā, domājams, 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka strēlnieks (albumā acīmredzami kļūdaini minēts 7. Siguldas kājnieku pulks), kritis 1916. gada 25. decembrī Tīreļpurvā;

99) Jūlius Rūsis Jāņa dēls no Alsviķu pagasta Grietaniem, dzimis 1892. gada 16. janvārī, kareivis, domājams, dienējis krievu daļās, pazudis bez vēsts 1915. gadā;

100) Eižens Rutkis no Mārkalnes pagasta, dzimis 1894. gada 1. jūlijā, kareivis, dienējis krievu daļās, albumā acīmredzami kļūdaini norādīts, ka kritis 1914. gada 20. jūnijā pie Varšavas;

101) Augusts Stilve-Spilva no Mālupes pagasta, dzimis 1881. gada 21. novembrī, 271. Krasnoseļskas kājnieku pulka vecākais apakšvirsnieks, kritis 1914. gada 9. decembrī pie Varšavas;

102) Pētris Skaliņš, dzimis 1896. gada 18. jūnijā, kareivis, dienējis krievu daļās, kritis 1916. gada 18. jūlijā pie Koveļas;

103) Roberts Siļķens Reiņa dēls no Mārkalnes pagasta, dzimis 1898. gada 1. februārī, 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka strēlnieks, kritis 1917. gada jūlijā pie Ložmetējkalna;

104) Jānis Eduards Šnuka Antona dēls, dzimis 1894. gada 24. decembrī, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka štābkapteinis, miris 1923. gada 5. janvārī Rīgā Aleksandra Augstumu iestādē no 1917. gadā gūtās kontūzijas komplikācijām, apbedīts Rīgas brāļu kapos;

105) Teodors Stalažs Kārļa dēls no Bejas pagasta Dekšņiem, dzimis 1892. gada 10. jūnijā, vecākais apakšvirsnieks, dienējis krievu daļās (albumā, šķiet, norādīta neesoša vienība), 1916. gada 25. jūlijā Karpatos;

106) Antons Stilve Jura dēls, dzimis 1895. gada 2. aprīlī, 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka leitnants, 1918. gada 2. jūnijā Maskavā nošāvuši lielinieki;

107) Aleksandrs Sīpols Jēkaba dēls no Alūksnes pagasta, dzimis 1891. gada 9. februārī, kareivis, dienējis krievu daļās, kritis 1914. gada 14. jūlijā Rumānijā;

108) Otto Sīpols Andreja dēls no Alūksnes, dzimis 1875. gada 1. septembrī, kareivis, dienējis krievu daļās, albumā norādīts, ka kritis 1915. gada 29. februārī pie Mariupoles (acīmredzami kļūda, jo 1915. bija tā dēvētais īsais gads);

109) Aleksis Siļķens Reiņa dēls no Mārkalnes pagasta, dzimis 1894. gada 4. septembrī, 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks, miris no ievainojuma 1916. gada 18. jūnijā Tīreļpurvā;

110) Kārlis Šēpers Kārļa dēls no Alsviķu pagasta, dzimis 1894. gada 23. februārī, kareivis, dienējis krievu daļās, kritis gūstā 1915. gada 20. maijā pie Šauļiem, ziņu par turpmāko likteni nav;

111) Alfreds Stalažs Kārļa dēls no Bejas pagasta Degšņiem, dzimis 1890. gada 23. novembrī, 145. Novočerkaskas kājnieku pulka kareivis, pazudis bez vēsts 1915. gada 27. oktobrī Karpatos;

112) Georgs Slapjis Pētera dēls no Alūksnes pagasta, dzimis 1881. gada 16. janvārī, latviešu strēlnieks, kritis pie Ložmetējkalna, albumā acīmredzami kļūdaini apgalvots, ka tas noticis 1915. gada janvārī vai februārī, kas ir neiespējami;

113) Artūrs Stora Kārļa dēls no Alsviķu pagasta, dzimis 1897. gada 7. aprīlī, 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka strēlnieks, kritis 1916. gada 23. decembrī pie Ložmetējkalna;

114) Jānis Serdans Jāņa dēls no Annas pagasta Kunciem, dzimis 1891. gada 18. februārī, domājams, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka strēlnieks, miris no ievainojuma 1917. gada 7. oktobrī toreizējā Petrogradā;

115) Elmārs Stebers Jāņa dēls no Annas pagasta Svariem, dzimis 1891. gada 13. oktobrī, domājams 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks (albumā acīmredzami kļūdaini norādīts 6. Rīgas kājnieku pulka kareivis), kritis 1916. gada 25. augustā Rīgas frontē;

116) Jānis Taurmans Andreja dēls, dzimis 1897.gada 8. augustā, 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka strēlnieks, kritis 1916. gada 25. decembrī Ložmetējkalnā;

117) Augusts Visters, dzimis 1895. gada 5. oktobrī, 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks, kritis 1916. gada 10. jūnijā pie Ložmetējkalna;

118) Reinis Vīksne Jura dēls no Bejas pagasta, dzimis 1974. gada 2. janvārī, 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka strēlnieks, miris no ievainojuma 1917. gada 18. aprīlī toreizējā Petrogradā;

119) Otto Vīksne Jāņa dēls no Annas pagasta, dzimis 1870. gada 10. septembrī, kareivis, dienējis krievu daļas, kritis 1915. gada 15. aprīlī Polijā;

120) Otto Žagars Pētera dēls no Annas pagasta, dzimis 1887. gada 3. jūlijā; Preobraženskas leibgavardes pulka kareivis, kritis 1915. gada 15. martā;

121) Eduards Zimza Andreja dēls no Mālupes pagasta, dzimis 1892. gada 27. decembrī, Preobraženskas leibgavardes pulka kareivis, kritis 1915. gada 20. augustā Rīgas frontē;

122) Rūdolfs Ziņģis Andreja dēls no Mālupes pagasta, dzimis 1891. gada 25. maijā, kareivis, dienējis krievu daļās, kritis 1914. gada 8. novembrī pie Varšavas;

123) Augusts Zvejnieks Otto dēls no Bejas pagasta, dzimis 1897. gada 5. janvārī, domājams 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka strēlnieks (albumā acīmredzami kļūdaini minēts 5. Cēsu kājnieku pulks), kritis 1916. gada 25. decembrī pie Ložmetējkalna;

124) Otto Zābaks Andreja dēls no Mālupes pagasta, dzimis 1878. gada 26. maijā, 87. Neišlotes kājnieku pulka seržants, kritis 1914. gada 25. novembrī pie Lodzas;

125) Oskars Zemītis-Zaķis Jēkaba dēls no Alsviķu pagasta, dzimis 1898. gada 17. janvārī, kareivis, kritis 1917. gadā pie Rīgas, sīkāku ziņu nav;

126) Otto (Atis) Zābaks Reiņa dēls no Bejas pagasta, dzimis 1897. gada 31. maijā, 2. Rīgas Latviešu strēlnieku pulka strēlnieks, kritis 1917. gada 17. janvārī pie Ložmetējkalna, apglabāts Rīgas Brāļu kapos;

127) Jūlius Žagariņš Jāņa dēls, dzimis 1887. gada 12. augustā, kareivis, dienējis krievu daļās, kritis 1914. gada 5. decembrī;

128) Arturs Ērenfrīds-Erfrīds, dzimis 1898. gada 30. martā, 3. Kurzemes strēlnieku pulka instruktors, kritis 1916. gada 23. decembrī tīreļpurvā. 

Albumā fiksēto informāciju snieguši kritušo tuvinieki, un tāpēc tā bieži ir neprecīza, nepilnīga vai kļūdaina. Iespēju robežās šie dati precizēti un papildināti, balstoties uz citiem avotiem. 

Papildināts: 15.07.2022. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 19. lpp.; Latvijas Kareivis, 18.09.1935.; Malienas Ziņas, 26.09.1935.; Hartmanis, J. Latviešu strēlnieku saraksts 1915–1917.