Atrodas Alūksnes ezera krastā Pleskavas ielas (Kolberģa ceļa) malā. GPS 57.424385, 27.077333
7. Siguldas kājnieku pulka kritušo karavīru pieminekļa komiteja 1922. gada 24. janvārī oficiālajā laikrakstā “Valdības Vēstnesis” izsludināja pieminekļa metu konkursu. Konkursa noteikumi paredzēja, ka piemineklim jābūt pēc iespējas vienkāršākam, darinātam no granīta vai Latvijas radzes akmens. Komiteja pauda vēlmi, lai pieminekļa priekšējo fasādi rotātu bareljefs ar kādu nacionālu motīvu, bet uz pārējām skaldnēm atrastos piemiņas plāksnes ar kritušo vārdiem. Komisija arī vēlējās, lai pieminekļa virsotne būtu pielāgota svētuguns iekuršanai kritušo piemiņas dienā.
Kā metu pēdējā iesniegšanas diena bija noteikts 1. marts. Par trim labākajiem projektiem bija paredzētas arī naudas balvas, pirmo godalgu nosakot 5000 rubļu, otro – 3500 rubļu, bet trešo 1500 rubļu apmērā.
Piemineklis tika atklāts 1923. gada 20. jūnijā – pulka gadasvētkos. Astoņus metrus augstais granīta obelisks būvēts pēc tēlnieka Jūlija Miesnieka meta. Akmens darbus veicis vietējais akmeņkalis J. Stilbe. Atklāšanas brīdī piemineklis vēl nebija pabeigts galīgajā veidolā, un vēlāk obelisks tika paaugstināts par septiņām bloku kārtām, bet tā vidusdaļā uzstādīts cilnis ar vairogu, kurā iekalts ugunskrusts, un zobens.
Pieminekļa cokola daļas priekšpusē iekalts teksts:
PAR LATVIJU
KRITUŠIEM
7. SIGULDAS K. P.
KARAVĪRIEM
1919 – 1920
Savukārt cokola aizmugurē lasāms teksts:
LABĀK MANU
GALVU ŅĒMA,
NEKĀ MŪSU
TĒVU ZEMI!
Abās pusēs piemineklim izvietoti divi altāri, kuros ik gadu 22. jūnijā – Varoņu piemiņas dienā – tika iedegta uguns, pieminot Neatkarības kara laikā kritušos 68 pulka karavīrus – piecus virsniekus un 63 instruktorus un kareivjus.
Piemineklis celts par pulka līdzekļiem.
1931. gada 31. augustā atklāta pie obeliska piestiprināta balta marmora plāksne, kurā iekalts zeltā iekrāsots teksts:
KRITUŠOS VAROŅUS GODINA 7. VALKAS AIZSARGU PULKS
30. VIII 1931. G.
Pirmajā komunistiskās okupācijas gadā (1940/41.), kad kādreizējā 7. Siguldas pulka novietne līdz ar tajā esošā pieminekļa teritoriju nonāca PSRS okupācijas karaspēka valdījumā, tika aizvākta aizsargu uzstādītā piemiņas plāksne, bet pats piemineklis tika nojaukts atkārtotās okupācijas laikā 1953. gadā.
Sākoties Atmodai, 1989. gada rudenī tika sakopta nopostītā pieminekļa apkārtne, kas tolaik vēl atradās PSRS okupācijas karaspēka daļas teritorijā, no pārējās apkaimes nošķirta ar augstu žogu. Pieminekļa kādreizējā atrašanās vietā 11. novembrī tika atklāta pagaidu granīta piemiņas zīme, kurā iekalts teksts:
ŠAJĀ VIETĀ
TIKS ATJAUNOTS
7. SIGULDAS
KĀJNIEKU PULKA
PIEMINEKLIS
11. XI 1989.
Interesanti, ka lielākā daļa pieminekļa kalna un apkārtnes sakopšanas darbu, kas ilga no 24. oktobra līdz 10. novembrim, tika paveikta ar okupācijas karaspēka karavīru rokām, jo Brāļu kapu komitejas Alūksnes nodaļas priekšsēdētājam Uldim Veldrem izdevās pārliecināt pilsētā dislocētās kara daļas komandieri Valēriju Bondarenko piešķirt kā darbaspēku savus padotos.
1992. gadā arhitekts Teodors Nigulis izstrādāja pieminekļa atjaunošanas tehnisko projektu, taču līdzekļu trūkuma dēļ tas tā arī palika nerealizēts. 2002. gadā Kultūrkapitāla fonds piešķīra 1100 latu projekta atkārtotai izstrādei, taču Alūksnes pilsētas dome Niguļa pārstrādāto projektu apstiprināja tikai 2006. gada nogalē. Tikmēr starplaikā paredzamās izmaksas bija vēl vairāk pieaugušas, un darbu uzsākšana atkal ievilkās.
Atjaunotais piemineklis tika atklāts tikai 2009. gada 16. oktobrī.
Atšķirībā no pieminekļa oriģināla tagad uz obeliska pulka krūšu nozīmes vietā ir krusts.
Ciļņus kalis tēlnieks Ainārs Zelčs.
Atjaunotajam piemineklim tika izmantota gan daļa no 22 oriģinālā obeliska blokiem, kas tika atrasti Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas teritorijā, gan jaunizgatavoti bloki, kam nepieciešamos akmeņus dāvinājis vietējais grants, smilts un akmens ieguves uzņēmums “LAVE”.
Atjaunošanas darbus veicis būvuzņēmums SIA PMG un vietējais celtniecības remontdarbu uzņēmums SIA “Valdis”.
Saskaņā ar Alūksnes pilsētas domes Ministru kabinetā iesniegto tāmi pieminekļa atjaunošanas un tā apkārtnes labiekārtošanas kopējās izmaksas sasniedza 141 597 latus, un 2008. gada 22. septembrī valdība atbalstīja 38 404 latu liela līdzfinansējuma piešķiršanu atjaunošanas darbiem no budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļiem. Aizsardzības ministrijas finansējums tika izmantots projekta pirmās kārtas īstenošanai – paša pieminekļa izgatavošanai un uzstādīšanai, kam Alūksnes pilsētas dome no savas puses atvēlēja 10 500 latu lielu līdzfinansējumu. Projekta otro kārtu – pieminekļa apkārtnes labiekārtošanu – Alūksnes pilsētas dome lēma īstenot pakāpeniski izvērtējot pilsētas nākamo gadu budžeta iespējas, 2009.gadā šim nolūkam atvēlot 9800 latu.
2017. gada vasarā veica uz pieminekli vedošo kāpņu atjaunošanu. Atjaunojot kāpnes, papildus sākotnējiem diviem kāpņu posmiem izbūvēja vēl trešo. Tika ierīkots arī dekoratīvais apgaismojums. Šo darbu veikšanai 1917. gada 23. maijā valdība lēma piešķirt no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem vēl 34 053 eiro.
2019. gada 20.jūnijā 7. Siguldas kājnieku pulka simtgades pasākumu ietvaros pieminekļa kalna pakājē tika atklāta pulka pieminekļa piemiņas vieta, kuru veido 14 granīta bloki, kas, iespējams, ir daļa no atrastajiem vecā pieminekļa fragmentiem.
Uz tiem uzstādīta pulēta melna granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts ar Neatkarības karā kritušo un bez vēsts pazudušo pulka karavīru vārdiem:
7. SIGULDAS KĀJNIEKU PULKAM – 100
1919.20.VI – 2019.20.VI
LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ KRITUŠAJIEM UN BEZ VĒSTS PAZUDUŠAJIEM
7. SIGULDAS KĀJNIEKU PULKA VARONĪGAJIEM KARAVĪRIEM.
Virsnieki
vlt. Dzirkals Roberts, vlt. Grīnbergs Pauls, vlt. Grundbergs Pauls, vlt. Jodikaitis Aleksandrs, vlt. Kasmars Andrejs, vlt. Ozoliņš Pēters, vlt. Ozols, lt. Amberģis Otto,
lt. Blūmbergs Vilis, lt. Miglavs Jānis, lt. Viško
Instruktori
vsrž. Kalējs Pauls, srž. Evalons Gotlībs, srž. Kleins Voldemārs, srž. Lundroksons Eduards, kpr. Vītiņš Jānis, kpr. Zine Augusts.
Kareivji
dkar. Paucers Ādolfs, Āboliņš Kārlis, Ābols Alfreds, Apriks Fricis, Apsīts Jānis, Belinskis Bernhards, Bergs Eduards, Beidemans Zamuels, Blaše Jānis, Brikmanis Ādams,
Buke Jānis, Bušmans Pēters, Caune Fridrihs, Cilinskis Bernhards, Danemans Fricis, Dāvids Augusts, Dreimans Augusts, Dzenis Hermans, Eglīts Augusts,
Gabrenieks Miķelis, Gailītis Kārlis, Galvenieks Miķelis, Ģerkans Jūlijs, Gersels Juliuss, Giltners Gothards, Gražanskis Arvīds, Gross Jēkabs, Haits Maksis,
Janelsiņš Jānis, Jargans Juliuss, Jaunslavietis Arnolds, Jurševskis Hermans, Kalniņš Juliuss, Kalva Jānis, Kampars Jēkabs, Kangars Jēkabs, Kaucis Kārlis,
Kebers Voldemārs, Keble Jānis, Kerbers Voldemārs, Kopmans Eduards, Krauklis Jānis, Krauklīts Jānis, Kruels Peters, Kukurītis Roberts, Kulmanis Nikolajs, Kurkazens Donats,
Ķirsis Augusts, Lakstīgala Edgars, Lange Edgars, Lauze Eduards, Lepiks Voldemārs, Malsriks Kārlis, Martinsons Jānis, Miezis Ādolfs, Miezis Pēters, Millers Mārtiņš, Mirošinovs Jānis,
Morits Pēters, Neija Jānis, Okdalders Pēters, Pavārs Arvīds, Pavasars Arvīds, Pētersons Ādolfs, Petrovs Jānis, Piksons Pēters, Poķis Jānis, Puļķis Augusts,
Pureps Aleks, Puzers Aleksandrs, Ratnieks Alfreds, Rūdolfs Kārlis, Ruks Kārlis, Sapraša Artūrs[,] Saulīts Kārlis, Sēne Augusts, Siliņš Juliuss, Skrastiņš Voldemārs,
Skulrans Nikolajs, Smalkais Jānis, Sprenge Pauls, Stabāns Rūdolfs, Staģis Jānis, Špenks Pauls, Tauciņš Jānis, Tauriņš Jānis Ferdinands, Trēziņš Augusts (Jānis),
Valters Jānis, Vasīlijs Artūrs, Veske Kārlis, Vītolnieks Emīls, Zaķis Krišjānis, Zilkalns Juris Voldemārs, Zupa-Zups Jānis, Zviedris Jānis, Žagars Augusts.
Pazuduši bez vēsts
Virsnieki
vlt. Ripinskis Pēters, lt. Blaus Kārlis, lt. Ritovs Volfs
Instruktori un kareivji
srž. Muhins Pauls, dkar. Vilciņš Jānis, Ābels Jānis, Aleksejs Kārlis, Āriņš Jānis, Asers Bernhards, Ašmans Kārlis, Berķis Viktors, Bērziņš Eduards, Bērziņš Pēters, Birgers Eižens,
Freimanis Ādolfs, Gerbšbušs Ilja, Gibets Miķelis, Grašāns Arvīds, Grišjans Kārlis, Issajevs Vasīlijs[,] Jakobsons-Zaps (Zāmelis), Jēkabsons Jānis, Kalniņš Aleksandrs,
Kaņeps Ernests, Kārkliņš Artūrs, Karlsons Johans, Kauliņš Kārlis (Frickārlis), Kolpakovs Gurijs, Krieviņš Pēters, Krumgailis Jānis, Krins Pēters, Liepkalns Vilhelms,
Limbens Hermans, Linde Juliuss, Ludzuveits Herberts, Lūss Aleksandrs, Majorāns Kārlis, Maksimovs Stepans, Meiers Aleksandrs, Meiers Augusts, Mise Alfreds,
Mucenieks Voldemārs, Mulariks Ludvigs, Mundrais Mārtiņš, Ošnieks Vilis, Ozols Indriķis, Papēdis Vīlips, Pekšans Kārlis, Pētersons Fricis, Pūķis Augusts, Reinbušs Antons,
Reinebušs Pēters, Rists Kristaps, Rubīns Meiers, Saldūksnis Jānis, Saulis Jānis, Silamiķelis Gotfrīds, Sīpols Eduards, Skujenieks Jēkabs, Stojašs Zanders, Strazdiņš Jānis,
Stucis Osvalds, Šeisums Ernests, Šlisels (Šlisers) Jānis, Štrauhs Oskars, Telupa Jānis, Tenisons Jānis, Trike Vilis, Verners Emīls, Vītolnieks Ernests, Zāģeris Augusts,
Zeifelds Reinholds, Ziemelis Eduards.
MĒS IESIM TUR, KUR TĒVU ZEME SAUKS
JŪSU STIPRAIS GARS VIENMĒR IERINDĀ AR MUMS
1. piezīme. Beidemaņa uzvārds patiesībā, domājams, ir Blīdemanis.
2. piezīme. Grīnbergs un Grundbergs, domājams, ir viena persona, kas kļūdaini minēta divkārt. Par kādu virsleitnantu Grundbergu nekādu datu nav. Ziņas ir tikai par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri virsleitnantu Grīnbergu (sk.).
3. piezīme. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Gotlībs Evalons (Evelons) patiesībā nav kritis, bet tikai smagi ievainots. Lai gan izdevumā “Pieminat viņus” Evalons minēts starp kritušajiem cīņās pret bermontiešiem (23. lpp., nr. 122), viņš nodzīvoja līdz 1966. gadam un apbedīts Gulbenes vecajos kapos (sk.).
4. piezīme. Ādolfa Paucera patiesais uzvārds, domājams, ir Pauzers, kā
norādīts pulka kritušo karavīru sarakstā.
5. piezīme. Kebers un Kerbers, domājams, ir viena persona, kas kļūdaini minēta divkārt.
6. piezīme. Krauklis un Krauklīts, domājams, ir viena persona, kas kļūdaini
minēta divkārt.
7. piezīme. Domājams, ka Sprenge un Špenks ir viena persona, kas kļūdaini minēta divkārt.
8. piezīme. Tauciņš patiesībā ir Lizuma pagasta Velēnas Gaujas kapos apbedītais Jānis Ferdinands Tauriņš (sk.), kas kļūdaini minēts divkārt.
9. piezīme. Piemiņas plāksnē Kārlis Ašmanis, Eižens Birgers, Jānis Šlisels un Augusts Zāģeris norādīti kā bez vēsts pazuduši, lai gan pulka sarakstos minēti kā krituši.
10. piezīme. Savukārt pulka kritušo sarakstā esošie Jānis Bormanis, Jānis Liepa, Valentīns Zeiferts un Roberts Zibens piemiņas plāksnē vispār nav minēti.
11. piezīme. Piemiņas plāksnē nav minēts arī Ādolfs Eišins un Jānis
Krišjānis, kuru vārdi nav arī pulka kritušo sarakstos, taču minēti citos
avotos.
Piemiņas plāksnes kreisajā augšējā stūrī iegravēts Nacionālo bruņoto spēku kādreizējā Mobilo strēlnieku bataljona nozīmes atveidojums, labējā augšējā stūrī – Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas krūšu nozīmes atveidojums, bet labējā apakšējā – 7. Siguldas kājnieku pulka 1934. gada parauga krūšu nozīmes atveidojums.
Piemiņas vieta iekārtota par Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas personāla saziedotajiem līdzekļiem.
Papildināts: 26.07.2023.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai:
Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS,
1999. 18.-19. lpp.; Likerts, V. Brīvības un kritušo pieminekļi 1920.–1938.
Rīga: Autora izdevums. 1938, 103. lpp.; Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920:
Enciklopēdija. Red: Pētersone, I. Rīga: Preses nams, 1999. 259.lpp.; Valdības
Vēstnesis, Nr. 19, 24.01.1922.; Latvijas Kareivis, Nr. 194,
01.09.1931.; Latvijas Vēstnesis, Nr. 79, 28.05.2002.; Austrālijas
Latvietis, Nr. 2826, 13.12.2006.; Latvijas Vēstnesis, Nr. 148,
24.09.2008.; Alūksniešiem.lv, 14.08.2009.; Malienas Ziņas,
04.11.2016.; Piemiņas vaiņags Latvijas kritušiem varoņiem. I daļa. Sast.
Prande, A. Rīga: Brāļu kapu komiteja, 1926. 44. lpp.; Pieminat viņus…:
Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem
mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas
virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru