Pededzes pagastā LKOK Otto un Pauļa Palmu individuāls apbedījums

Atrodas Pededzes pagasta Kalnapededzes Akmeņdruvu māju kapos. GPS 57.504527, 27.359476

Apbedīti 1919. gada 18. novembrī pie Vareļiem kaujā ar bermontiešiem kritušais Otto Palms un nāvīgi ievainotais Paulis Palms. Abi Karaskolas kadeti krita, sedzot savu biedru atkāpšanos no Vareļu mājām (sk.). Abi pēc nāves apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni.

1933. gada 18. jūnijā pie viņu kapa atklāts 2,5 metrus augsts granīta obelisks, ko pēc paša meta darinājis Alūksnes akmeņkalis J. Stilbe. Pieminekļa uzstādīšanu organizējuši vietējie aizsargi, un tajā iekalts teksts:

ATGRIEZT NEVARAM,

AIZMIRST NESPĒJAM TO,

KO ZAUDĒJĀM.

Foto: 07.08.2010., Arno Liepiņš

Pieminekļa cokolā iekalts teksts:

PAULIS PALMS

dz. 29. aug. 1900. g.

miris no ievainojuma kaujā

30. nov. 1919. g.

OTTO PALMS

dz. 30. aug. 1900. g.

kritis kaujā 18. nov. 1919. g.

1933.

Otrā pusē iekalts teksts, kas ietver Kara skolas devīzi:

PER ASPERA AD ASTRA

KADETIEM

OTTO un PAULIM

PALMIEM

KRITUŠIEM PAR LATVIJU

18. NOVEMBRĪ 1919.

L.K.S.B.

VIRSNIEKU APVIENĪBA.

Foto: 07.08.2010., Arno Liepiņš

Piemineklis celts par ziedojumos un izrīkojumos savāktajiem līdzekļiem. Līdzekļus ziedojušas arī vietējās sabiedriskās organizācijas.

Komunistiskās okupācijas laikā pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā apbedījums tika apgānīts un kritušo mirstīgās atliekas izraktas, pārvestas uz Kūdupes kapiem un apraktas to pārpurvotajā malā.

Sākoties Atmodai, 1989. gada 8. novembrī uz Akmeņdruvām atveda atpakaļ pieminekli, bet 17. novembra naktī notika abu kritušo un viņu vecāku apgānīto pīšļu pārapbedīšana.

1990. gada 18. novembrī pie abām kritušo kapu kopiņām atklātas piemiņas plāksnes, ko uzstādījusi Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas togad uzsāka ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas plāksnes veidotas pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču tās virsējā kārta (25x40x3 cm) gatavota no balta marmora, bet tajā iekaltais teksts iekrāsots zeltā. Piemiņas plāksnēs zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma attiecīgi lasāms: 

OTTO
PALMS
KADETS
*30.aug.1900. †18.nov.1919. 

Foto: 07.08.2010., Arno Liepiņš

un 

PAULIS
PALMS
KADETS
*29.aug.1900. †30.nov.1919.

Foto: 07.08.2010., Arno Liepiņš

1. Vēsturiskā atkāpe. Otto Palms dzimis 1900. gada 30. augustā Pededzes pagasta Akmeņdruvās lauksaimnieka ģimenē. Beidzis komercskolas kursu.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 10. jūnijā Alūksnē, ieskaitīts Ziemeļlatvijas brigādes papildu bataljonā. 1919. gada rudenī iestājies jaunformējamā kājnieku karaskolā. Kopā ar citiem kadetiem piedalījies cīņās pret bermontiešiem pie Rīgas un Zemgalē.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. novembrī kaujā pie Vareļu mājām Iecavas upes krastā, “kad, bermontiešu pārspēkam uzbrūkot, mūsējiem draudēja pilnīgs ielenkums. P. kopā ar 4 kadetiem [to starpā arī ar savu brālēnu Pauli Palmu) tika nosūtīts uz labo spārnu segt atkāpšanos, pašaizliedzīgi veica šo uzdevumu – ar nemitīgu uguni aizturēja pretinieku, kamēr vads atkāpās uz jauno pozīciju, bet šajā kaujā pats krita. Pārvests no karalauka un apbedīts Pededzes pagasta Akmeņdruvu kapsētā.

2. vēsturiskā atkāpe. Paulis Palms dzimis 1900. gada 29. augustā Pededzes pagasta Akmeņdruvās lauksaimnieka ģimenē. Beidzis pilnu ģimnāzijas kursu.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 10. jūnijā Alūksnē, ieskaitīts Ziemeļlatvijas brigādes papildu bataljonā. 1919. gada rudenī iestājies jaunformējamā kājnieku karaskolā. Kopā ar citiem kadetiem piedalījies cīņās pret bermontiešiem pie Rīgas un Zemgalē.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. novembrī pie Vareļu mājām Iecavas upes krastā Paulis Palms kopā ar vēl četriem kadetiem, tostarp savu brālēnu Otto Palmu, “sedza mūsu spēku atkāpšanos. Būdams ievainots, turpināja ienaidnieka apšaudi, līdz tika otrreiz smagi ievainots”. No šiem ievainojumiem 1919. gada 30. novembrī Paulis Palms Jelgavas slimnīcā mira. Pēc nāves pārvests apbedīšanai Akmeņdruvu kapos.

Papildināts: 23.09.2023.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 22.-23. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 388. lpp.; Malienas Ziņas, Nr. 420, 13.07.1933.