Alsviķu pagastā pie Karvas LNK kritušo brāļu kapi

Atrodas Vecā Alūksnes-Apes ceļa malā pie Zušu mājām, uz Dienvidiem no Karvas, jāpagriežas uz Rezaku. GPS 57.478327, 26.83166

Brāļu kapos apbedīti četri 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka 5. rotas kareivji – Jēkabs Sukse, Pēteris Leitlands, Ernests Puķītis un Gustavs Ozols, kas krituši 1919. gada 2. aprīlī pie Zušu mājām. Kā piektais 30. gadu vidū apbedīts Valmieras pulka kareivis Roberts Glāzners, kas pazuda bez vēsts 31.03.19. pie Jaunās muižas. Sākotnēji viņš apbedīts kā nezināms, bet vārds noskaidrots vēlāk un attiecīgi iekalts piemineklī. Savukārt piektais Zušu kaujā kritušais – kareivis Augusts Dzedons (Ziedons) apbedīts Apekalna (Opekalna) kapos (sk.).

Piemineklis atklāts 1937. gada 12. septembrī. Granīta stēla pēc Kara būvniecības pārvaldes arhitekta Vemera Vitanda meta izgatavota Oto Dambekalna akmeņkaltuvē Rīgā. Pieminekli cēlusi Brāļu kapu komitejas (BKK) Karvas nodaļa, kas tā celtniecībai bija savākusi 1850 latus. Iztrūkstošos 350 latus piešķīrusi BKK.

Foto: 19.06.2020., karaviru.kapi

Pieminekļa cokola daļā iekalts teksts:

LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS 1919. G. KRITUŠIE

VALMIERAS PULKA

KAPR. JĒKABS SUKSE KAR. PĒTERIS LEITLANDS

KAR. ERNESTS PUĶĪTIS KAR. GUSTAVS OZOLS

KAR. ROBERTS GLĀZNERS

UZ EŽIŅAS GALVU LIKU, SARGĀJ’ SAVU TĒVU ZEMI

Foto: 19.06.2020., karaviru.kapi

1975. gada rudenī vietējie komunisti pieminekli nopostījuši.

1989. gada 30. martā Alūksnes rajona padome pieņēma lēmumu par pieminekļa atjaunošanu, un 1989. gada 30. aprīlī tā vietā tika uzstādīta pagaidu koka piemiņas zīme latviskas kapa zīmes formā, ko bija darinājis Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF) strādnieks Jānis Jaunzems. Uz tās bija lasāms uzraksts: “Šeit tiks atjaunots Karvas Brāļu kapu piemineklis.” Tolaik tika labiekārtoti arī līdzās esošie Brāļu kapi, kuros uzstādīja baltus koka krustus, ierīkoja celiņus, iestādīja jaunus kociņus un veica citus uzlabojumus.

Foto: 19.06.2020., karaviru.kapi

Darbi pie paša Karvas pieminekļa pēc tam vairākus gadus neturpinājās, līdz 1993. gadā, pateicoties Alūksnes BKK nodaļas vadītāja Ulda Veldres iniciatīvai, tā atjaunošanas process atsākās. Iestāties par monumenta atkārtotas izveides nepieciešamību viņu bija pamudinājis tas, ka pēdējais Latvijā dzīvais LKOK Alberts Ameriks (1899–1997) tika apbalvots tieši par 1919. gada 2. aprīlī notikušo Zušu kauju.

Atjaunoto pieminekli atklāja 1994. gada 11. jūnijā. To izgatavoja Cēsu akmeņkaļi brāļi Aivars, Austris un Auseklis Kerliņi. Tas izmaksāja 1800 latu.

No 2017. gada 7. septembra brāļu kapi iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta (pieminekļa aizsardzības uzskaites numurs 9201).

Pieminekļa pakājē Alūksnes BKK Veldres vadībā, kas 1990. gadā uzsāka ar Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu, uzstādījusi piemiņas plāksni Zušu kaujas dalībniekam LKOK Jānim Goldem (1891–1952), kurš miris komunistu koncentrācijas nometnē Intā, Komi. Tipveida piemiņas plāksne veidota pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču tās virsējā kārta gatavota no balta marmora, bet tajā iekaltais teksts iekrāsots zeltā. Piemiņas plāksnē zem Lāčplēša Kara ordeņa attēlojuma iekalts teksts:

JĀNIS

GOLDE

KAPTEINIS

* 2. nov. 1891.            † 1952. NOBENDĒTS INTĀ

Foto: 19.06.2020., karaviru.kapi

Otra piemiņas plāksne, kas atklāta 1992. gada 23. augustā, uzstādīta pie viena no koka krustiem un veltīta 7. Siguldas kājnieku pulka kaprālim Pēterim Jansonam, kuru 1941. gada 7. jūlijā noslepkavojuši atejošie komunisti. Tajā zem 7. Siguldas kājnieku pulka krūšu nozīmes attēlojuma iekalts teksts:

PĒTERIS

JANSONS

KAPRĀLIS

* 15. apr. 1910.           † 7. jūl. 1941.

Foto: 19.06.2020., karaviru.kapi

1. vēsturiska atkāpe. Igaunijā un igauņu armijas atbrīvotajā Latvijas teritorijā saformētā pirmā Ziemeļlatvijas brigādes vienība – 1. Valmieras kājnieku pulks – uz fronti izgāja 1919. gada 27. martā, un 29. martā pulka komandieris pulkvežleitnants (vēlāk pulkvedis) LKOK Jūlijs Jansons (1880–1937) izdeva pirmo kaujas pavēli par Alūksnes ieņemšanu. Tās pašas dienas vakarā bez saskares ar lieliniekiem pulks iegāja Apē, bet 31. martā tika ieņemta Rezaku muiža, izsitot no tās Padomju Krievijas 49. strēlnieku pulka daļas. Taču jau 1. aprīļa vakarā to nācās atstāt, ieņemot Janzemu-Uķķu-Zušu-Mediņu līniju. Pulka 5. Rota ieņēma Zušus, kur tā nonāca vēlu vakarā stipri nogurusi, un rotas komandieris atļāva karavīriem atpūsties, neparūpējoties par pozīciju iekārtošanu. 2. aprīļa rītā rota tika pakļauta spēcīgam lielinieku uzbrukumam, kuru tā nespēja izturēt. Rota caur Karvu atkāpās uz Api. Kaujā krita pieci karavīri. Rota nespēja no kaujas lauka iznest arī smagi ievainotos, kas krita lielinieku gūstā, tostarp rotas komandieris virsleitnants Muižnieks. 7. aprīlī Valmieras pulkam nācās atstāt arī Api un līdz 17. aprīlim atiet uz Melnupes labā krasta pozīcijām, kurās tas turpināja cīnīties līdz 26. maijam, kad tika atsākts uzbrukums.

Kopumā vāji apbruņotais un nepietiekami apmācītais 1. Valmieras pulks laikā no 1. līdz 14. aprīlim zaudēja sešus kritušus un sešus ievainotus virsniekus, kā arī 22 kritušus instruktorus un kareivjus, 58 bija ievainoti, bet 104 pazuduši.

2. vēsturiskā atkāpe. Jānis Golde dzimis 1891. gada 1. novembrī toreizējā Rūjienas pagastā. Izglītojies draudzes skolā. Zemkopis un galdnieks.

Krievijas armijā iesaukts 1913. gadā, dienējis 110. Kamas kājnieku pulkā. 1914. gada sākumā atvaļināts, bet, sākoties Pirmajam pasaules karam, atkal mobilizēts. Dienējis 32. rezerves brigādē Kauņas cietoksnī. 1915. gada sākumā piedalījies kaujās pret vāciešiem pie Jurburgas un Mariupoles. Vēlāk dienējis 496. Vilkomiras kājnieku pulkā. Cīnījies pie Kauņas cietokšņa un Ķekavas, tad pārvietots uz Rumānijas fronti. Trīsreiz ievainots, pēdējo reizi 1917. gada augustā un pēc tam ierindā vairs nav atgriezies. Paaugstināts līdz podpraporščika pakāpei, apbalvots ar 3 Jura krustiem un medaļu.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 25. februārī un 1. (4.) Valmieras pulka sastāvā piedalījies visās kaujās pret lieliniekiem Vidzemē no Melnupes līdz Daugavai, bet pēc tam pret bermontiešiem un arī cīņās Latgalē. 1920. gada 9. martā paaugstināts par leitnantu.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 2. aprīlī Vidzemē “Melnupes rajonā lielinieku frontē, kad kaujas sākumā tika ievainoti rotas virsnieki, G. uzņēmās komandēšanu un lietpratīgi noturēja pozīcijas. Kad ienaidnieks aplenca rotas aizstāvētās Zušu mājas un uzbruka no visām pusēm, ar kauju izlauzās cauri pretinieka ķēdēm, neatstādams kaujaslaukā trofejas”.

1921. gadā beidzis virsnieku kursus un paaugstināts par virsleitnantu. 1934. gadā piešķirta kapteiņa pakāpe un iecelts par 8. Daugavpils kājnieku pulka rotas komandieri.

Atvaļināts 1937. gada septembrī. Dzīvojis Praviņu pagastā. Otrā pasaules kara sākumā darbojies vietējā pašaizsardzības grupā, vēlāk pārcēlies uz Lēdurgas pagastu, kur nodarbojies ar zemkopību.

1949. gada 30. septembrī apcietināts, ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā. 1950. gada 16. janvārī LPSR IeM karaspēka kara tribunāls saskaņā ar KPFSR Kriminālkodeksa 58. panta 1a daļu par “dzimtenes nodevību” piesprieda Goldem 25 gadus labošanas darbu nometnē. Sodu izcietis koncentrācijas nometnē Komi APSR Kožvinas rajonā, kur 1952. gada 31. oktobrī miris.

Papildināts: 25.02.2021.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 18. lpp.; Ozola, A. Latvijas Brīvības cīņu pieminekļu atjaunošana, 1987.-1998. Gads. Latvijas Arhīvi. 1916, Nr. 3/4, 123.-147.lpp > 137.-138.lpp.; Latvijas Atbrīvošanas kaŗa vēsture. Red: Peniķis, M. 1.sēj., Rīga: Literatūra, 1938. 156-178.lpp.; Valmieras kājnieku pulka vēsture 1919.-1929. Rīga: Valters un Rapa, 1929. 20.-67.lpp.; Austrālijas Latvietis, Nr. 2228, 10.06.1994.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 166. lpp.; Informācijas sistēma "Mantojums".