Matīšu kapos LKOK Jāņa Apsīša individuāls apbedījums

Atrodas Matīšu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Apsītis. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Apsītis dzimis 1894. gada 27. maijā toreizējā Bauņu pagastā. Pagastskolas izglītība. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis Petrogradā ostas apsardzē. No 1916. gada septembra dienējis 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk – pulkā). Piedalījies Ziemassvētku kaujās. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 5. augustā, paaugstināts par virsseržantu, piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1919. gada 4. novembrī pie Zolitūdes Apsītis “brīvprātīgi devās izlūkos, sagūstīja bermontieti un ieguva 2 ložmetējus, tā sekmēdams ienaidnieka uzbrukuma atsišanu”. 

Pēc Neatkarības kara jaunsaimnieks Bauņu pagasta Jaunzemniekos. Turpat dzīvojis arī komunistiskās okupācijas laikā, strādājis vietējā kolhozā. Miris 1976. gada 19. septembrī. 

Jāņa Apsīša vārds iegravēts arī Matīšu kapos uzstādītajā stēlā, kas veltīta ar pagastu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). Stēlā viņa uzvārds transkribēts kā “Apsīte”.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 46. lpp.

Drabešu pagastā Āraišu vecajos kapos LKOK Pētera Apiņa individuāls apbedījums

Atrodas Drabešu pagastā Āraišu vecajos kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Apinis. 

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Apinis dzimis 1894. gada 10. decembrī toreizējā Sāvienas pagasta Muižniekos zemkopja ģimenē. Beidzis Jēkabpils pilsētas skolu. Zemkopis. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 175. rezerves bataljonā. 1916. gada janvārī beidzis Oranienbaumas praporščiku skolu, ieskaitīts 55. Sibīrijas strēlnieku pulkā, piedalījies kaujās Rīgas frontē. No 1916. gada septembra dienējis Rumānijas frontē, kaujā pie Černovciem ievainots. 1917. gada septembrī pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku. 1918. gada sākumā devies uz Krieviju, līdz 1919. gada maijam dienējis Sarkanajā armijā. Apbalvots ar Annas ordeņa IV šķiru. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 4. jūnijā, Vidzemes artilērijas pulka sastāva baterijas komandieris piedalījies Cēsu kaujās, vēlāk 1919. gada vasarā cīnījies pret lieliniekiem pie Atašienes, Līvāniem un Jersikas, tad piedalījies kaujās pret bermontiešiem no Jaunjelgavas līdz Palangai. 1920. gada sākumā pārcelts uz Latgales fronti Zilupes rajonā, vēlāk pie Kārsavas. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. jūnijā virsleitnants Apinis “ar sekmīgu savas baterijas uguni lielā mērā veicinājis Skangaļu muižas ieņemšanu Cēsu rajonā, tā piespiežot landesvēru uzsākt atkāpšanos, turklāt mūsu rokās krita baterija, 9 ložmetēji u.c. trofejas”. Savukārt 1919. gada 21. novembrī Rundāles muižas rajonā Apinis “ar savu artilērijas vadu, atrazdamies spēcīgā ložmetēju un šauteņu apšaudē, ar labi mērķētu uguni vairākkārt apklusināja skaita ziņā daudz pārāku ienaidnieka artilēriju, sekmēja Strautiņu māju ieņemšanu Rundāles apkaimē, kur tika iegūti 5 ložmetēji, arī zirgi u.c. trofejas”, bet 22. novembrī “lielā mērā veicināja Lakāju kroga ieņemšanu bez zaudējumiem mūsu pusei, turklāt tika iegūts lādiņu vagons u.c. trofejas”. 

1921. gadā paaugstināts par kapteini, 20. maijā atvaļināts. No 1922. gada saimniecības pārzinis Bērzaines Valsts vidusskolā, vēlāk piensaimnieks Majoros. Piešķirta jaunsaimniecība Sāvienas pagasta Muižniekos. Dzīvojis Majoros, kur nomājis pienotavu. Organizācijas “Leģionāri” laikraksta “Jaunā Diena” atbildīgais redaktors. 1933. gada aprīlī arestēts par pretvalstiskas kustības organizēšanu, piespriests mēnesi ilgs cietumsods. 1934. gada maijā arestēts atkārtoti. Pēc atbrīvošanas dzīvojis Ļaudonā, vēlāk pārcēlies uz Rīgu. Laikā no 1936. līdz 1940. gadam strādnieks Rīgas elektropiederumu rūpnīcā. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gada jūlijā iesaistījies dzejnieka, advokāta un sabiedriskā darbinieka Ata Ķeniņa organizētajā Demokrātiskajā blokā. Nacistiskās okupācijas laikā žurnāla “Laikmets” redakcijas saimniecības vadītājs. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā no 1945. gada līdz 1946. gadam militārās mācības pasniedzējs Priekuļu lauksaimniecības skolā. No 1949. gada strādājis Vaives pagastā vietējā kolhoza grāmatvedībā, vēlāk biškopis, mūža nogalē pensionārs. Miris 1968. gada 19. aprīlī Vaives ciemā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 45. lpp.; timenote.info/lv.

Liepājā Centrālkapos LKOK Alfrēda Apelona individuāls apbedījums

Atrodas Liepājā Centrālkapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alfrēds Apelons. Uz kapa uzstādīta tipveida melna granīta piemiņas plāksne, kurā blakus Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumam iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS 

ALFRĒDS APELONS
1896 – 1973 

Vēsturiska atkāpe. Alfrēds Apelons dzimis 1896. gada 12. septembrī Olainē. Draudzes skolas izglītība. Strādnieks Liepājā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 17. martā Liepājā sardzes rotā. Vēlāk dienējis 4. atsevišķajā bataljonā, kopā ar to ieskaitīts 8. Daugavpils kājnieku pulkā, piedalījies pirmajās kaujās pret bermontiešiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 9. oktobrī kaujā Olaines rajonā kareivis Apelons, “pildīdams ziņneša pienākumus, nesa pavēli uz priekšējām līnijām. Tika smagi ievainots, taču, neskatoties uz to un spēcīgo apšaudi, nogādāja pavēli pēc piederības”. 

1920. gada beigās pārcelts uz Latgales atsevišķo eskadronu. 1921. gada 20. novembrī atvaļināts. Dzīvojis Liepājā, dzelzceļa strādnieks. Turpinājis darbu arī atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1973. gada 18. janvārī. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 43. lpp.; Cemety.lv.

Tumes pagasta Gailīšu kapos LKOK Jāņa Ansona individuāls apbedījums

Atrodas Tumes pagasta Gailīšu (Gaiļu) kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Ansons. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Ansons dzimis 1895. gada 18. februārī Rīgā. Maiznieks. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis 99. Ivangorodas kājnieku pulkā, 1916. gadā Rumānijā kontuzēts. Vēlāk pārcelts uz 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulku, paaugstināts par vecāko apakšvirsnieku. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 8. maijā Slokā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka naktī uz 1919. gada 11. novembri Rīgā seržants Ansons “pēc savas ierosmes devās izlūkgājienā ienaidnieka aizmugurē, pie Tīriņmuižas apšaudīja pretinieku, radīja sajukumu tā rindās, kas būtiski sekmēja mūsu uzvaru”. 

Atvaļināts 1921. gada 15. maijā. Jaunsaimnieks Smārdes pagasta “Vidniekos”. Miris 1942. gada 12. augustā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 41. lpp.; timenote.info/lv.

Ludzas kapos piemiņas akmens LNK kritušajiem

Atrodas Ludzas kapos Krišjāņa Barona ielā 103. GPS 56.545724, 27.738156 

Atklāts 2020. gada 11. novembrī. Saskaņā ar Ludzas Novadpētniecības muzeja datiem pilsētas kapos apbedīti pieci Latvijas Vācu zemessardzes karavīri. Piemiņas zīmi no tuvējā apkārtne atrasta laukakmens veidojis Mindaugas Griņovs. Pie rupji apstrādātā granīta bluķa piestiprināta pulēta granīta plāksne, kurā blakus Latvijas Vācu zemessargu (vēlāk 13. Tukuma kājnieku pulka) krūšu nozīmes atveidojumam iekalts teksts: 

LATVIJAS BRĪVĪBAS CĪŅĀS
KRITUŠO PIEMIŅAI
1918 – 1920 

Piemiņas akmens uzstādīts sadarbojoties Ludzas novada pašvaldībai un Zemessardzes 32. kājnieku bataljonam. 

Avots: Vietējā Latgales Avīze, Nr. 47 (372), 20.11.2020.

Suntažos piemineklis 1.PK un LNK kritušajiem draudzes locekļiem

Atrodas Suntažu luterāņu kapos. GPS 56.907805, 24.936530 

Iecere Suntažos celt pieminekli draudzes locekļiem, kas krituši Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā, radusies ap 1935. gadu, kad Suntažu luterāņu baznīcas mācītājs Jānis Zunde, apbraukājot visu draudzes locekļu mājās, izveidojis kritušo un bez vēsts pazudušo kartotēku, kurā iekļauti vairāk nekā simts vārdi. 

1936. gada vasarā ticis izstrādāts pieminekļa apkārtnes iekārtošanas plāns, paredzot ka piemiņas zīmes kopējām izmaksām nevajadzētu pārsniegt aptuveni 5000 latu. Pie Krājaizdevu sabiedrības tika izveidots ziedojumu fonds. Tā paša gada 16. augustā jau likts pieminekļa pamatakmens, bet paša pieminekļa “Sērojošā māte” veidošana pasūtīta tēlniekam Pēterim Banderam. 

Tomēr līdz komunistiskās okupācijas sākumam ieceri nav paspējuši īstenot, un suntažnieki pie tās atgriezās tikai 20 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 

Piemineklis, kas novietots uz savulaik ieliktajiem pamatiem, tika uzstādīts 2020. gada 2. decembrī. 

To pēc vietējā mākslinieka Andra Lindes meta darinājis akmeņkalis Mikus Neško. 1,3 metrus augstais piemineklis sastāv no pelēka granīta stēlas, kurā zemcilnī atveidota latviešu strēlnieku krūšu nozīme – simbolisks saules attēls, ko diagonāli šķērso zobens. Stēla uzstādīta uz melna granīta pamatnes, kurā iekalts teksts: 

PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS BRĪVĪBAS CĪŅĀS
KRITUŠO UN BEZVĒSTS PAZUDUŠO
SUNTAŽU DRAUDZES DĒLU PIEMIŅAI 

Pieminekļa uzstādīšanu finansējusi Suntažu pagasta pārvalde. 

2021. gadā projekta “Veidojam vidi ap mums” ietvaros no kapsētas otrajiem ieejas vārtiem līdz piemineklim izveidota piekļūšanas taka, kā arī sakārtota pieminekļa apkārtne un veikta tās apzaļumošana. 

Tikmēr Pirmajā pasaules karā un Neatkarības karā kritušo suntažnieku saraksts ir zudis. 1946. gadā, kad Suntažu draudzē sāka kalpot Madlienas mācītājs Alberts Ozoliņš, viņš draudzes arhīvu pārveda uz savu Madlienas dzīvokli. Taču 1949. gada septembrī A. Ozoliņu okupācijas varasiestādes apcietināja un, kā 1973. gadā sarakstītajā taču nepublicētajā “Suntažu draudzes kronikā” apgalvo Jānis Zunde, draudzes arhīvs līdz ar kritušo kartotēku gājis bojā. 

Avoti: Brīvā Zeme, Nr. 185, 18.08.1936.; Suntažnieks, Nr. 12 (320), 23.12.2020.; Ogres novada pašvaldības 2021. gada publiskais pārskats. 28. lpp.

Jelgavas Meža kapos piemiņas stēlas pilsētā un novadā dzimušajiem LKOK

Atrodas Jelgavas Meža kapos aiz Latvijas Neatkarības karā kritušo karavīru brāļu kapiem (sk.). 

Īstenojot Latvijas valsts simtgadei veltīto projektu “Atceries Lāčplēšus”, 2019. gada 30. septembrī Jelgavas Meža kapos tika uzstādītas sešas granīta stēlas, kas veltītas Jelgavas pilsētā un novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem. 

Stēlu svinīgā atklāšana notika tā paša gada 21. novembrī, pieminot simto gadskārtu kopš Jelgavas atbrīvošanas no bermontiešiem. 

Projekta iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs. Stēlas izgatavošanu un uzstādīšanu pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta veica SIA “Akmens apstrādes centrs AKM” Ķekavā meistara Pētera Zvauņa vadībā. Savukārt piegulošās teritorijas labiekārtošanu veica daudznozaru uzņēmums KULK. Projekta kopējās izmaksas sasniedza 20 917,78 eiro.

Foto: 17.11.2019., karaviru.kapi

Kopumā sešās stēlās iegravēti 30 Jelgavas pilsētā un 31 Jelgavas novadā dzimuša Lāčplēša kara ordeņa kavaliera vārdi.

Katru stēlu vainago zemcilnī veidots Lāčplēša Kara ordeņa atveidojums.

Foto: 17.11.2019., karaviru.kapi

Pirmajā stēlā, skatoties no kreisās puses, zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalsts teksts: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
JELGAVAS NOVADĀ 

PULKVEDIS
VOLDEMĀRS SKAISTLAUKS – ŠENFELDS
1892 – 1972 

KAPTEINIS
KĀRLIS SKREIJA
1893 – 1919 

VIRSLEITNANTS
ROBERTS RADZIŅŠ
1880 – 1919 

VIRSLEITNANTS
PAULIS ŠTURMS
1897 – 1916 

VIRSSERŽANTS
EDUARDS SILS SAKENFELSS
1895 – 1942 

SERŽANTS
KRISTAPS SMILTNIEKS
1897 – 1948 

KAPRĀLIS
JURIS MAZURS
1887 – 1963 

KAPRĀLIS
VILIS REKS
1897 – 1943 

DIŽKAREIVIS
JĀNIS TĀLIVALDIS ROZENTĀLS
1897 

KAREIVIS
KRISTAPS OZOLIŅŠ
1897 – 1947 

Foto: 17.11.2019., karaviru.kapi

Otrajā stēlā iekalts teksts: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
JELGAVAS NOVADĀ 

PULKVEDIS
JŪLIJS ROZENTĀLS
1894 – 1941 

PULKVEDIS – LEITNANTS
DĀVIDS VEISS
1879 – 1961 

VIRSLEITNANTS
ANDREJS KAMPARS
1892 – 1919 

VIRSLEITNANTS
PĒTERIS STĒRSTE
1893 – 1976 

LEITNANTS
ALEKSABDRS ŠULMANIS
1886 – 1941 

VIRSSERŽANTS
HEINRIHS HEINRIHSONS
1894 – 1927 

VIRSSERŽANTS
PĒTERIS ZVAIGZNE
1896 – 1978 

KAPRĀLIS
MATĪSS KRISTBERGS
1897 – 1936 

DIŽKAREIVIS
DĀVIDS AUGUSTS OSIS
1880 – 1956 

KAREIVIS
PĒTERIS KOŠKINS
1893 

Foto: 17.11.2019., karaviru.kapi

Trešajā stēlā iekalts teksts: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
JELGAVAS NOVADĀ 

ĢENERĀLIS
LUDVIGS BOLŠTEINS
1888 – 1940 

PULKVEDIS – LEITNANTS
ALEKSANDRS TAUMANIS
1889 – 1936 

KAPTEINIS – LEITNANTS
AUGUSTS ANSIS INKA
1895 – 1942 

VIRSLEITNANTS
EDVĪNS ALFRĒDS RUBENIS
1885 – 1975 

LEITNANTS
TEODORS GAILIS
1899 – 1945 

VIRSSERŽANTS
JĀNIS SNIEDZIŅŠ
1892 – 1958 

KAPRĀLIS
KĀRLIS JAUNZEMIS
1898 

KAPRĀLIS
JĒKABS ULMANIS
1895 – 1973 

KAPRĀLIS
JĀNIS ZĀĢERIS
1894 – 1916 

DIŽKAREIVIS
KĀRLIS TREIĢIS
1895 – 1951 

KAREIVIS
ARNOLDS VALDOVSKIS
1899 – 1964 

Foto: 17.11.2019., karaviru.kapi

Ceturtajās stēlā iekalts teksts: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
JELGAVAS PILSĒTĀ 

PULKVEDIS – LEITNANTS
KĀRLIS ZĪVERTS
1896 – 1943 

KAPTEINIS
ALFRĒDS SKUDRA
1892 – 1941 

VIRSNIEKA VIETNIEKS
KĀRLIS GRĪNBERGS – KRAUJA
1900 – 1956 

VIRSSERŽANTS
VILIS LUDVIGS KĀRKLIŅŠ
1894 – 1964 

SERŽANTS
KĀRLIS PAULS GRĪNBERGS – GRAVA
1891 – 1956 

SERŽANTS
KAZIMIRS PAVILAITIS
1900 – 1977 

KAPRĀLIS
INDRIĶIS BEDRE
1895 – 1952 

KAPRĀLIS
BRUNO ŠLĪPS – SILĀJS
1897 – 1973 

DIŽKAREIVIS
ALFRĒDS JAUNZEMIS
1897 – 1949 

KAREIVIS
PĒTERIS MIROVIČS
1900 – 1920 

Foto: 17.11.2019., karaviru.kapi

Piektajā stēlā iekalts teksts: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
JELGAVAS PILSĒTĀ 

PULKVEDIS – LEITNATS
EMĪLS RINKOVICS
1897 – 1963 

KAPTEINIS
JŪLIJS OLLE – OLIŅŠ
1889 – 1968 

ĀRSTS – LEITNANTS
JĀNIS BERRIS
1897 – 1956 

VIRSSERŽANTS
JĀNIS JANSONS
1890 – 1958 

SERŽANTS
ALEKSANDRS FREIMANIS
1886 – 1923 

SERŽANTS
LEO LANKOVSKIS
1893 – 1970 

SERŽANTS
ALFRĒDS VĪTOLS
1896 – 1974 

KAPRĀLIS
JĀNIS ŠITS
1892 

DIŽKAREIVIS
LUDVIGS BUCE
1900 – 1925 

KAREIVIS
KĀRLIS KALNIŅŠ
1899 – 1985 

Foto: 17.11.2019., karaviru.kapi

Sestajā stēlā iekalts teksts: 

PAR LATVIJU
1918 – 1920 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
JELGAVAS PILSĒTĀ 

PULKVEDIS – LEITNANTS
FRICIS KOCIŅŠ
1895 – 1941 

KAPTEINIS
JĀNIS ĶĪSELIS
1897 – 1941 

VIRSLEITNANTS
PAULIS OĻĢERTS JĀNIS KALNIŅŠ
1894 – 1919 

VIRSSERŽANTS
HEINRIHS BUŠMEISTERS
1878 – 1926 

SERŽANTS
KRISTAPS ĀLMANIS
1892 – 1931 

SERŽANTS
NIKOLAJS GUDŽE
1902 – 1946 

SERŽANTS
AUGUSTS TAUBE
1897 – 1976 

KAPRĀLIS
ANSIS RŪDOLFS SĪPOLS
1892 – 1969 

KAPRĀLIS
JĀNIS TĪSNERS
1896 

DIŽKAREIVIS
HEINRIHS EDUARDS VILSONS
1882 – 1923 

Foto: 17.11.2019., karaviru.kapi

Katras stēlas aizmugurē iekalts teksts: 

LATVIJAS
BRĪVĪBAS CĪŅU VAROŅIEM
LATVIJAS SIMTGADĒ 

Foto: 17.11.2019., karaviru.kapi

Avoti: Jelgavas Vēstnesis, Nr. 39 (630), 26.09.2019.; jelgava.lv, 03.10.2019., 21.11.2019.; pilsetsaimnieciba.lv, 01.10.2019.