Drabešu pagastā Āraišu vecajos kapos LKOK Pētera Apiņa individuāls apbedījums

Atrodas Drabešu pagastā Āraišu vecajos kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Apinis. 

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Apinis dzimis 1894. gada 10. decembrī toreizējā Sāvienas pagasta Muižniekos zemkopja ģimenē. Beidzis Jēkabpils pilsētas skolu. Zemkopis. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 175. rezerves bataljonā. 1916. gada janvārī beidzis Oranienbaumas praporščiku skolu, ieskaitīts 55. Sibīrijas strēlnieku pulkā, piedalījies kaujās Rīgas frontē. No 1916. gada septembra dienējis Rumānijas frontē, kaujā pie Černovciem ievainots. 1917. gada septembrī pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku. 1918. gada sākumā devies uz Krieviju, līdz 1919. gada maijam dienējis Sarkanajā armijā. Apbalvots ar Annas ordeņa IV šķiru. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 4. jūnijā, Vidzemes artilērijas pulka sastāva baterijas komandieris piedalījies Cēsu kaujās, vēlāk 1919. gada vasarā cīnījies pret lieliniekiem pie Atašienes, Līvāniem un Jersikas, tad piedalījies kaujās pret bermontiešiem no Jaunjelgavas līdz Palangai. 1920. gada sākumā pārcelts uz Latgales fronti Zilupes rajonā, vēlāk pie Kārsavas. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. jūnijā virsleitnants Apinis “ar sekmīgu savas baterijas uguni lielā mērā veicinājis Skangaļu muižas ieņemšanu Cēsu rajonā, tā piespiežot landesvēru uzsākt atkāpšanos, turklāt mūsu rokās krita baterija, 9 ložmetēji u.c. trofejas”. Savukārt 1919. gada 21. novembrī Rundāles muižas rajonā Apinis “ar savu artilērijas vadu, atrazdamies spēcīgā ložmetēju un šauteņu apšaudē, ar labi mērķētu uguni vairākkārt apklusināja skaita ziņā daudz pārāku ienaidnieka artilēriju, sekmēja Strautiņu māju ieņemšanu Rundāles apkaimē, kur tika iegūti 5 ložmetēji, arī zirgi u.c. trofejas”, bet 22. novembrī “lielā mērā veicināja Lakāju kroga ieņemšanu bez zaudējumiem mūsu pusei, turklāt tika iegūts lādiņu vagons u.c. trofejas”. 

1921. gadā paaugstināts par kapteini, 20. maijā atvaļināts. No 1922. gada saimniecības pārzinis Bērzaines Valsts vidusskolā, vēlāk piensaimnieks Majoros. Piešķirta jaunsaimniecība Sāvienas pagasta Muižniekos. Dzīvojis Majoros, kur nomājis pienotavu. Organizācijas “Leģionāri” laikraksta “Jaunā Diena” atbildīgais redaktors. 1933. gada aprīlī arestēts par pretvalstiskas kustības organizēšanu, piespriests mēnesi ilgs cietumsods. 1934. gada maijā arestēts atkārtoti. Pēc atbrīvošanas dzīvojis Ļaudonā, vēlāk pārcēlies uz Rīgu. Laikā no 1936. līdz 1940. gadam strādnieks Rīgas elektropiederumu rūpnīcā. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gada jūlijā iesaistījies dzejnieka, advokāta un sabiedriskā darbinieka Ata Ķeniņa organizētajā Demokrātiskajā blokā. Nacistiskās okupācijas laikā žurnāla “Laikmets” redakcijas saimniecības vadītājs. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā no 1945. gada līdz 1946. gadam militārās mācības pasniedzējs Priekuļu lauksaimniecības skolā. No 1949. gada strādājis Vaives pagastā vietējā kolhoza grāmatvedībā, vēlāk biškopis, mūža nogalē pensionārs. Miris 1968. gada 19. aprīlī Vaives ciemā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 45. lpp.; timenote.info/lv.