Suntažos piemineklis 1.PK un LNK kritušajiem draudzes locekļiem

Atrodas Suntažu luterāņu kapos. GPS 56.907805, 24.936530 

Iecere Suntažos celt pieminekli draudzes locekļiem, kas krituši Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā, radusies ap 1935. gadu, kad Suntažu luterāņu baznīcas mācītājs Jānis Zunde, apbraukājot visu draudzes locekļu mājās, izveidojis kritušo un bez vēsts pazudušo kartotēku, kurā iekļauti vairāk nekā simts vārdi. 

1936. gada vasarā ticis izstrādāts pieminekļa apkārtnes iekārtošanas plāns, paredzot ka piemiņas zīmes kopējām izmaksām nevajadzētu pārsniegt aptuveni 5000 latu. Pie Krājaizdevu sabiedrības tika izveidots ziedojumu fonds. Tā paša gada 16. augustā jau likts pieminekļa pamatakmens, bet paša pieminekļa “Sērojošā māte” veidošana pasūtīta tēlniekam Pēterim Banderam. 

Tomēr līdz komunistiskās okupācijas sākumam ieceri nav paspējuši īstenot, un suntažnieki pie tās atgriezās tikai 20 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 

Piemineklis, kas novietots uz savulaik ieliktajiem pamatiem, tika uzstādīts 2020. gada 2. decembrī. 

To pēc vietējā mākslinieka Andra Lindes meta darinājis akmeņkalis Mikus Neško. 1,3 metrus augstais piemineklis sastāv no pelēka granīta stēlas, kurā zemcilnī atveidota latviešu strēlnieku krūšu nozīme – simbolisks saules attēls, ko diagonāli šķērso zobens. Stēla uzstādīta uz melna granīta pamatnes, kurā iekalts teksts: 

PIRMAJĀ PASAULES KARĀ UN
LATVIJAS BRĪVĪBAS CĪŅĀS
KRITUŠO UN BEZVĒSTS PAZUDUŠO
SUNTAŽU DRAUDZES DĒLU PIEMIŅAI 

Pieminekļa uzstādīšanu finansējusi Suntažu pagasta pārvalde. 

2021. gadā projekta “Veidojam vidi ap mums” ietvaros no kapsētas otrajiem ieejas vārtiem līdz piemineklim izveidota piekļūšanas taka, kā arī sakārtota pieminekļa apkārtne un veikta tās apzaļumošana. 

Tikmēr Pirmajā pasaules karā un Neatkarības karā kritušo suntažnieku saraksts ir zudis. 1946. gadā, kad Suntažu draudzē sāka kalpot Madlienas mācītājs Alberts Ozoliņš, viņš draudzes arhīvu pārveda uz savu Madlienas dzīvokli. Taču 1949. gada septembrī A. Ozoliņu okupācijas varasiestādes apcietināja un, kā 1973. gadā sarakstītajā taču nepublicētajā “Suntažu draudzes kronikā” apgalvo Jānis Zunde, draudzes arhīvs līdz ar kritušo kartotēku gājis bojā. 

Avoti: Brīvā Zeme, Nr. 185, 18.08.1936.; Suntažnieks, Nr. 12 (320), 23.12.2020.; Ogres novada pašvaldības 2021. gada publiskais pārskats. 28. lpp.