Ikšķiles kapos LKOK Kārļa Eglīša individuāls apbedījums

Atrodas Ikšķiles kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Eglītis. Par apbedījuma stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Eglītis dzimis 1898. gada 21. martā Ikšķiles pagasta “Lāčkalnos”. Zemkopis. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 12. oktobrī, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 15. novembrī Slokas apkaimē Spuņņupes krastā kareivis Eglītis “ar savu ložmetēju apgāja ienaidnieka spārnu un ar labi mērķētu uguni izklīdināja bermontiešus, tā dodams iespēju mūsu rotai strauji virzīties uz priekšu”. 

Atvaļināts 1921. gada. 18. martā. Zemkopis Ikšķiles pagasta “Jaunzemjos”. Turpat dzīvojis arī komunistiskās okupācijas laikā. Miris 1960. gadā. 

K. Eglīša vārds iegravēts arī Ikšķiles kapos uzstādītajā stēlā, pieminot novadā dzimušos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 142. lpp.

Raiskuma kapos LKOK Jāņa Dziedātāja individuāls apbedījums

Atrodas Raiskuma kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Dziedātājs. Par apbedījuma stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Dziedātājs dzimis 1893. gada 7. septembrī Raiskuma pagastā. Laukstrādnieks. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 10. jūnijā Valmierā. 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā piedalījies Liepājas aizstāvēšanā no bermontiešiem, pēc tam kaujās Latgalē pret lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. novembrī Liepājā uzbrukumā Dienvidu fortam kareivis Dziedātājs “devās izlūkos un atnesa precīzas ziņas par ienaidnieka izvietojumu, tika ievainots, bet palika ierindā līdz forta atkarošanai”. 

Atvaļināts 1921. gada 31. janvārī. Jaunsaimnieks Raiskuma pagasta “Vecstilbos”. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā no 1949. gada laukstrādnieks vietējā tā dēvētajā kolhozā (kolektīvajā saimniecībā) “Cīņa”. Miris 1964. gada 14. maijā.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 138.-140. lpp.

Īslīces pagasta Struku kapos LKOK Jāņa Drunkas individuāls apbedījums

Atrodas Īslīces pagasta Struku kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Drunka. Par apbedījuma stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Drunka dzimis 1890. gada 7. augustā Īslīces pagastā zemkopja ģimenē. 

Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 241. Sedļecas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās, apbalvots ar diviem Jura krustiem. 1919. gada vasarā iesaukts Bermonta armijā. No tās aizgājis. 

Latvijas armijā iestājies 1919. gada 3. augustā, 3. Jelgavas kājnieku pulka sastāvā cīnījies pret bermontiešiem pie Jaunjelgavas, pēc tam piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka naktī uz 1920. gada 19. martu Latgalē Maļevščinas sādžā seržants Drunka, “iekļuvis kopā ar savu vadu ielenkumā, pretuzbrukumā pārrāva pretinieka ķēdi, izklīdināja to un piespieda ienaidnieku nekārtībā atkāpties, pametot kaujaslaukā daudzus kritušos, arī komunistu brigādes komisāru; saņēma 23 gūstekņus”. 

Atvaļināts 1920. gada 1. septembrī. Piešķirta jaunsaimniecība Īslīces pagasta Struku muižas “Mazstrukos”. Miris 1950. gadā. 

J. Drunkas vārds iegravēts arī vienā no stēlām, kas uzstādītas Bauskā pieminot ar novadu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.).

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 133.-134. lpp.

Irlavas pagasta Tiļļu kapos LKOK Ernesta Drēziņa individuāls apbedījums

Atrodas Irlavas pagasta Tiļļu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ernests Drēziņš. Pie kapa tuvinieku uzstādīta neregulāras formas granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts viņa un dzīvesbiedres Ernas vārdi. Norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Vēsturiska atkāpe. Ernests Drēziņš dzimis 1897. gada. 26. decembrī toreizējā Liepājas apriņķa Medzes pagastā zemkopja ģimenē. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā. 1917. gada 11. janvārī ievainots, ievietots Kolpinas pilsētas lazaretē. Pēc izveseļošanās atgriezies vienībā kā jaunākais apakšvirsnieks. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 27. martā. 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā piedalījies Liepājas aizstāvēšanā pret bermontiešiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. novembrī virsseržants Drēziņš brīvprātīgi devās pāri frontes līnijai, pēc stundas ilgas cīņas atsita ienaidnieku un iznesa no kaujaslauka bruņuvilciena “Kalpaks” komandiera Alfrēda Klestrova (sk.) līķi, kā arī ievainotos kareivjus. 

Atvaļināts 1921. gada 7. martā. Zemkopis Vērgales pagastā. 

Nacistiskās okupācijas laikā no 1941. līdz 1942. gadam darbojies pašaizsardzības vienībā. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā no 1945. gada līdz 1949. gadam galdnieks Ploces kūdras fabrikā. 1949. gada 15. septembrī apcietināts, pēc PSRS IeTK Sevišķās apspriedes lēmuma notiesāts uz 20 gadiem. Līdz 1955. gada oktobrim atradies ieslodzījumā koncentrācijas nometnē toreizējā Komi APSR. Pēc tam atgriezies Latvijā, dzīvojis Irlavā, strādājis tā dēvētajā kolhozā (kolektīvajā saimniecībā) “Uzvara”. Miris 1974. gada 12. jūlijā. 

E. Drēziņa vārds iegravēts arī vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Liepājas Lāčplēša dārzā, godinot ar pilsētu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.), vienā no stēlām, kas veltītas ar kādreizējo Grobiņas novadu saistītajiem ordeņa kavalieriem (sk.), kā arī vienā no stēlām, kas veltītas ar Tukuma novadu saistītajiem ordeņa kavalieriem (sk.).

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 133. lpp.; Hartmanis, J. Latviešu strēlnieku saraksts 1915–1917.; timenote.info/lv.

Virgas pagasta Purmsātu kapos LKOK Jāņa Dobeļa simbolisks apbedījums

Atrodas Virgas pagasta Purmsātu kapos. 

Dzimtas kapos simbolisks Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Jāņa Dobeļa apbedījums. Uzstādīta neregulāras formas melna granīta piemiņas plāksne, kurā iegravēts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
LAVALIERIS
JĀNIS DOBELIS
1894.5.V         –          1944.5.X
PURMSĀTOS            RĪGAS BRĀĻU
                                   KAPOS 

Foto: 17.07.2019., Cemety.lv

Piezīme. Kā izriet no norādes uz piemiņas plāksnes, Jānis Dobelis apglabāts Rīgas Brāļu kapos, taču Brāļu kapu reģistrā par viņu informācijas nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Dobelis dzimis 1894. gada 6. maijā toreizējā Purmsātu pagastā. 1913. gadā beidzis Liepājas pilsētas skolu. Darbvedis Grobiņas valsts mežniecībā. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada septembrī iesaukts Krievijas armijā, iedalīts Keksholmas gvardes pulkā. Beidzis Gatčinas praporščiku skolu, pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulku, piedalījies kaujās Vidzemē. 1917. gada novembrī pārcelts uz Anapas speciālo ložmetēju skolu, pēc tam transporta komandieris 4. armijas korpusa štābā. 1918. gada oktobrī atgriezies Latvijā, decembrī iecelts par pārziņa palīgu Grobiņas valsts mežniecībā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 11. oktobrī, bruņuvilciena “Kalpaks” ložmetēju komandas priekšnieks. Pēc vilciena komandiera Alfrēda Klestrova nāves (sk.), stājies tā vietā un piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie Liepājas un Lejaskurzemē. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. novembrī pie Liepājas “spēcīgā ienaidnieka ugunī virsleitnants Dobelis ar vilcienu ielauzās vāciešu aizmugurē pie Saules muižas un tur apšaudīja pretinieka kājniekus, tā lielā mērā sekmēdams uzvaru visā kaujā un ienaidnieka galīgu sagrāvi”. 

1919. gada decembrī pārcelts uz 10. Aizputes kājnieku pulku, rotas komandieris. 

Atvaļināts 1921. gada 30. jūnijā, iecirkņa mežzinis Nīcas virsmežniecībā. Kopš 1929. gada 15. Liepājas aizsargu pulka rotas komandieris. Trīsdesmitajos gados pārcēlies uz dzīvi Rīgā. Mežu departamenta Administratīvās daļas vadītājs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. Nacistiskās okupācijas laikā strādājis turpat, vecākais referents. Miris 1944. gada 5. oktobrī Rīgā. 

Jāņa Dobeļa vārds iegravēts arī vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Liepājas Lāčplēša dārzā, godinot ar pilsētu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 130. lpp.; Cemety.lv.

Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Jāņa Dimzas individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Dimza. Pie kapa uzstādīts piemineklis – rupji apstrādāts nošķelts laukakmens, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA
LAVALIERIS 

JĀNIS DIMZA
1898                1984 

Foto: 16.11.2019., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Jānis Dimza (Dimze) dzimis 1898. gada 18. augustā Ķoņu pagastā. Pamatskolas izglītība, laukstrādnieks. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 26. februārī, 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās Ziemeļvidzemē, kā arī turamākajās pulka cīņās. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 19. martā pie Rezakas muižas Ziemeļvidzemē, “kad ienaidnieks no abiem spārniem apgāja mūsu rotu, Dimze brīvprātīgi palika pozīcijās un ar labi mērķētu uguni, nošaudams apmēram 30 lielinieku un lielāku skaitu ievainodams, pretinieku atsita, tā dodams iespēju mūsu rotai atkāpties bez zaudējumiem”. 

Atvaļināts seržanta pakāpē 1921. gada 26. februārī. Dzīvojis Ķoņu pagastā, vēlāk pārcēlies uz dzīvi Rīgā, tramvaja konduktors, pēc tam vulkanizators. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1944. gada rudenī iesaukts Sarkanās armijas darba dienestā. Strādājis Rīgā atjaunošanas darbos. 1945. gada vasarā demobilizēts. 

Strādnieks Satiksmes transporta trestā. Vēlāk strādājis Lauksaimniecības akadēmijā, vulkanizators, tad tajā pašā darbā Taurupē, Daudzevā. Pensijas gados līdz 80 gadu vecumam turpinājis strādāt dažādus darbus, piemēram, par naktssargu. Miris 1984. gada 22. septembrī. 

Jāņa Dimzas vārds minēts arī vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 129. lpp.; Cemety.lv.

Kocēnu pagasta Rubenes kapos 1.PK kritušā latviešu strēlnieka Mārtiņa Opmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Kocēnu pagasta Rubenes kapos. 

Apbedīts 1916. gada 8. martā kritušais 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona praporščiks Mārtiņš Opmanis. 

Saskaņā ar pagaidām esošo informāciju nekādas piemiņas zīme pie kapa nav uzstādīta. 

Vēsturiska atkāpe. Mārtiņš Opmanis dzimis 1892. gada 30. septembrī Vaidavas pagastā lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Ausēja reālskolu Cēsīs. Sākoties Pirmajam pasaules karam, brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā. Dienējis vienā no tā dēvētās leibgvardes pulkiem Sanktpēterburgā. 1915. gada 1. maijā nosūtīts uz Pēterhofas praporščiku skolu, ko beidzis pēc trim mēnešiem, kad nosūtīts uz kara apgabala štābu Minskā, kur iesniedzis lūgumu pārcelt uz jaunformējamajiem latviešu strēlnieku bataljoniem. Pēc lūguma apmierināšanas ieskaitīts 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 2. rotā. Piedalījies latviešu strēlnieku pirmajās kaujās 12. oktobrī, kā arī visās turpmākajās bataljona cīņās līdz 1916. gada 8. martam, kad krita. 16. martā svinīgi izvadīts no Rīgas apglabāšanai dzimtas kapos. Apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķiru.

Avoti: Kaktiņš, J. Varoņu sejas: Latviešu strēlnieku dzīves stāsti. Rīga: Pulkveža Brieža fonda biedrība, 1930. 33.-34. lpp.; Cemety.lv.