sestdiena, 2019. gada 28. septembris

Liepājā piemiņas zīme vietā, kur krita LKOK Alfērds Klestrovs

Atrodas Liepājā pie dzelzceļa pārbrauktuves Brīvības ielā.

1935. gada 10. novembrī pie dzelzceļa dežuranta ēkas blakus dzelzceļa pārbrauktuvei uz toreizējās Gribiņas šosejas atklāja piemiņas plāksni bruņuvilciena “Kalpaks” komandierim un Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim virsleitnantam Alfrēdam Klestrovam (Kļestrovam), kurš krita šajā vietā 1919. gada 4. novembrī kaujā ar bermontiešiem. Bronzas piemiņas plāksnē bija iekalts teksts:

1919. G. 4. NOVEMBRĪ
ŠEIT KRITA CĪŅĀ PAR LATVIJU
BRUŅOTĀ VILCIENA “KALPAKS” KOMANDIERS
VIRSLEITNANTS KLESTROVS

LATVIJAS DZELZCEĻNIEKU BIEDRĪBA.

Blakus ēkai no oļiem tika izveidots Lāčplēša Kara ordeņa atveidojums.

Komunistiskās okupācijas laikā šīs piemiņas zīmes tika iznīcinātas.

Sākoties Atmodai, 1989. gadā pēc Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) Liepājas nodaļas ierosinājuma, kuram pievienojās arī citas neatkarības atbalstītāju organizācijas – “Helsinki–86” Latvijas jaunatnes apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”, Latvijas Tautas fronte (LTF) un Vides aizsardzības klubs (VAK), tika izgatavota jauna bronzas piemiņas plāksne. Tā tika atklāta tā paša gada 11. novembrī. Jaunajā plāksnē iekaltais teksts bija mainīts:

1919. G. 4. NOVEMBRĪ, AIZSTĀVOT
LIEPĀJU PRET VĀCU BERMONTA
ARMIJU, ŠEIT KRITA LATVIJAS
ARMIJAS VIRSLEITN. ALFRĒDS
KLESTROVS, BRUŅUVILCIENA
“KALPAKS” KOMANDIERIS.

1998. gadā arī atjaunotā piemiņas plāksne tika nozagta, tāpēc tika izgatavota trešā plāksne, kuru šoreiz fabrikā “Liepājas metalurgs” atlēja čugunā, saglabājot 1989. gadā uzstādītās piemiņas zīmes tekstu. Turklāt tā vairs netika piestiprināta pie dzelzceļa dežuranta ēkas sienas, bet, iestrādāta laukakmenī, novietota blakus namiņam. Trešās piemiņas zīmes uzstādīšanu organizēja “Nacionālo Daugavas vanagu” Liepājas nodaļa un tā tika atklāta 1998. gada 4. novembrī.

2002. gadā “Daugavas vanagu” Liepājas nodaļa piemiņas plāksni uzstādīja arī Alfrēda Klestrova atdusas vietā Liepājas Līvas kapos (sk.).

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 171.-172. lpp.