Atrodas Irlavas pagasta Tiļļu kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ernests Drēziņš. Pie kapa tuvinieku uzstādīta neregulāras formas granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts viņa un dzīvesbiedres Ernas vārdi. Norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav.
Vēsturiska atkāpe. Ernests Drēziņš dzimis 1897. gada. 26. decembrī toreizējā Liepājas apriņķa Medzes pagastā zemkopja ģimenē.
Pirmā pasaules kara laikā dienējis 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā. 1917. gada 11. janvārī ievainots, ievietots Kolpinas pilsētas lazaretē. Pēc izveseļošanās atgriezies vienībā kā jaunākais apakšvirsnieks.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 27. martā. 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā piedalījies Liepājas aizstāvēšanā pret bermontiešiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. novembrī virsseržants Drēziņš brīvprātīgi devās pāri frontes līnijai, pēc stundas ilgas cīņas atsita ienaidnieku un iznesa no kaujaslauka bruņuvilciena “Kalpaks” komandiera Alfrēda Klestrova (sk.) līķi, kā arī ievainotos kareivjus.
Atvaļināts 1921. gada 7. martā. Zemkopis Vērgales pagastā.
Nacistiskās okupācijas laikā no 1941. līdz 1942. gadam darbojies pašaizsardzības vienībā.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā no 1945. gada līdz 1949. gadam galdnieks Ploces kūdras fabrikā. 1949. gada 15. septembrī apcietināts, pēc PSRS IeTK Sevišķās apspriedes lēmuma notiesāts uz 20 gadiem. Līdz 1955. gada oktobrim atradies ieslodzījumā koncentrācijas nometnē toreizējā Komi APSR. Pēc tam atgriezies Latvijā, dzīvojis Irlavā, strādājis tā dēvētajā kolhozā (kolektīvajā saimniecībā) “Uzvara”. Miris 1974. gada 12. jūlijā.
E. Drēziņa vārds iegravēts arī vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas
Liepājas Lāčplēša dārzā, godinot ar pilsētu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa
kavalierus (sk.), vienā no stēlām, kas veltītas ar kādreizējo Grobiņas novadu
saistītajiem ordeņa kavalieriem (sk.), kā arī vienā no stēlām, kas veltītas ar
Tukuma novadu saistītajiem ordeņa kavalieriem (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 133. lpp.; Hartmanis, J. Latviešu strēlnieku saraksts 1915–1917.; timenote.info/lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru