Pie Remtes pagasta “Jurenskapariem” piemiņas zīme 2PK kritušajiem leģionāriem

Atrodas Pie Remtes pagasta “Jurenskapariem”. 

Domājams, Atmodas laikā mežā uzstādīts bērza krusts. Sīkāku ziņu par šo piemiņas zīmi un tās pašreizējo stāvokli pagaidām nav. 

Avots: Latviešu leģionāri. [Rīga]: Daugavas vanagi, [2005.] 366. lpp.

Jaunsvirlaukas pagasta Bērzukroga kapos LKOK Ludviga Buces individuāls apbedījums

Atrodas Jaunsvirlaukas pagasta Bērzukroga kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ludvigs Buce. 

Vēsturiska atkāpe. Ludvigs Buce dzimis 1900. gada 19. augustā Jelgavā. Pagastskolas izglītība. Strādnieks. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 14. jūnijā, par kauju nopelniem 1919. gada novembrī paaugstināts par dižkareivi. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. novembrī Jelgavas rajonā netālu no Magazīnmuižas pie Iecavas upes “mūsu daļas pēkšņi atkāpās, un no kauju līnijas vajadzēja nešus iznest lielgabala lādiņus. [Kareivis] Buce zem spēcīgas ienaidnieka uguns to arī izdarīja, tā dodams iespēju mūsu lielgabaliem atklāt uguni un atsviest atpakaļ uzbrūkošo ienaidnieku”. 

Atvaļināts 1922. gada 20. janvārī. Piešķirta jaunsaimniecība Vircavas pagasta Jaunmuižā. Miris 1925. gada 24. februārī. 

Ludviga Buces vārds minēts arī vienā no stēlām, kas uzstādītas Jelgavas Meža kapos, pieminot pilsētā un novadā dzimušos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 100. lpp.

Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Valtera Bruņinieka individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Valters Konrāds Bruņinieks (Bruņenieks). 

Vēsturiska atkāpe. Valters Bruņinieks dzimis 1893. gada 1. jūnijā toreizējā Jaunjelgavas apriņķa Saukas pagasta “Saušās” lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Jaunjelgavas tirdzniecības skolu. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada oktobrī mobilizēts un ieskaitīts 2. rezerves artilērijas brigādē. 1915. gada oktobrī beidzis Orenburgas praporščiku skolu, iegūstot praporščika pakāpi. Nosūtīts uz 140. rezerves bataljonu, bet novembrī pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk pulku). Piedalījies daudzās kaujās. 1916. gada novembrī paaugstināts par podporučiku, jau tā paša gada nogalē piešķirta poručika pakāpe, bet 1917. gada februārī paaugstināts par štābkapteini. 1916. gada decembrī iecelts par rotas komandieri, bet 1917. gada decembrī – par bataljona komandieri. Apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķiru, Annas ordeņa III un IV šķiru, kā arī ar Vladimira ordeņa IV šķiru. No armijas demobilizējies 1918. gada aprīlī Ufā. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1917. gada 12. janvārī pie Lielupes Kalnciema šosejas rajonā Bruņinieks “kopā ar savu rotu pārrāva ienaidnieka drāšu aizžogojumus un niknā kaujā ieņēma Lediņu mājas, kuras, neskatoties uz viesuļuguni, noturēja pret vāciešu uzbrukumiem”. 

1918. gada 3. oktobrī iestājies Sibīrijas armijā, no kuras 13. oktobrī pārskaitīts uz 1. Latvijas strēlnieku (Troickas) bataljonu, iecelts par 1. rotas komandieri, no 1919. gada janvāra saimniecības rotas komandieris. Kopā ar bataljonu 1920. gada 4. oktobrī atgriezies Latvijā. Palicis dienestā Latvijas armijā. Par 1. Latvijas strēlnieku pulku pārdēvētajā bataljonā ieņēmis saimniecības priekšnieka amatu, vēlāk rotas komandieris. 1922. gadā beidzis virsnieku kursus, augustā pārcelts uz 8. Daugavpils kājnieku pulku un iecelts par rotas komandieri, vēlāk bataljona komandieris, pulka saimniecības priekšnieks. 1924. gada 18. novembrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 1929. gada decembrī iecelts par Valmieras garnizona priekšnieku. 1930. gadā beidzis virsnieku kursus, bet 1938. gadā – pulka komandieru kursus. No 1936. gada 1. oktobra 8. Daugavpils kājnieku pulka komandiera palīgs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru, Viestura ordeņa III šķiru un Aizsargu Nopelnu krustu. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gada augustā paaugstināts par pulkvedi un iecelts par 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandieri. Septembrī ieskaitīts 24. teritoriālajā korpusā un iecelts par 227. strēlnieku pulka komandieri. 1941. gada jūnijā nosūtīts uz Sarkanās armijas komandējošā sastāva kursiem Frunzes Kara akadēmijā Maskavā, pēc kuru beigšanas no 1941. līdz 1945. gadam turpat pasniedzējs. No 1943. gada pasniedzējs arī augstāko virsnieku kursos “Vistrel”. 

1945. gada decembrī slimības dēļ atvaļināts, atgriezies uz dzīvi lielinieku atkārtoti okupētajā Latvijā un apmeties Rīgā. No 1948. gada tehniskais kontrolieris rūpnīcā “VEF”. Miris 1960. gada 10. maijā. 

Valtera Bruņinieka vārds minēts arī vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 99. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 126. lpp.

Liepājas Centrālkapos LKOK Hermaņa Treilopa individuāls apbedījums

Atrodas Liepājas Centrālkapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Hermanis Treilops. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pie kapa uzstādīta melnā granītā darināta tipveida piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts: 

Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieris
HERMANIS TREILOPS
1890 – 1957 

Vēsturiska atkāpe. Hermanis Treikops dzimis 1890. gada 15. maijā Liepājā. Strādnieks. 

1911. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 26. Sibīrijas strēlnieku pulkā, kur beidzis mācību komandu. Pirmā pasaules kara sākumā pārcelts uz 48. Sibīrijas strēlnieku pulku un nosūtīts uz fronti Karpatos, kur piedalījies kaujās, smagi ievainots. Pēc izveseļošanās kā vecākais unteroficieris 234. Bogučaras kājnieku pulka rindās cīnījies Polijā, kur kritis vācu gūstā. Apbalvots ar Jura medaļu un Jura krusta II, III un IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 28. janvārī, Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes II Cēsu bataljona sastāvā piedalījies Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā no lieliniekiem, pēc tam pārcelts uz 2. Ventspils kājnieku pulku, cīnījies pret bermontiešiem pie Jaunjelgavas un pret lieliniekiem Latgalē. Paaugstināts par virsseržantu. 

Pavēlē par apbalsošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. jūlijā pie Līvāniem izlūkgājienā Kalvānu sādžas rajonā seržants Treilops “sadursmē ar ienaidnieka pārspēku durkļu cīņā lieliniekus padzina, ieguva 2 ložmetējus un saņēma gūstekņus. Būdams ievainots, neatstāja ierindu līdz cīņas beigām”. 

Atvaļināts 1920. gada 2. oktobrī. Vēlāk atgriezies armijā, līdz 1940. gadam dienējis 1. Liepājas kājnieku pulkā. Sākoties komunistiskajai okupācijai atvaļināts, dzīvojis Liepājā. Strādājis Tosmares kuģu remonta rūpnīcā, vēlāk sērkociņu fabrikā, kokzāģētavā. No 1955. gada pensijā. Miris 1957. gada 15. oktobrī. 

H. Treilopa vārds iegravēts arī vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Liepājas Lāčplēša dārzā ar pilsētu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.), kā arī piemiņas plāksnē, kas uzstādīta pie Līvānu atbrīvošanas pieminekļa (sk.). Piemiņas stēlā Liepājā viņš, domājams, kļūdaini minēts kā Ermanis. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 528. lpp.; Cemety.lv.

Liepājas Centrālkapos latviešu lidotāja Jāņa Stukāna simbolisks apbedījums

Atrodas Liepājas Centrālkapos iepretī centrālajai ieejai. 

Otrā pasaules kara laikā Liepājas Centrālkapos tikuši apbedīti 270 vācu karavīri, kuru vidū, domājams, bijuši arī latviešu leģionāri, tajā skaitā latviešu lidotājs leitnants Jānis Stukāns, kas gāja bojā 1944. gada 26. februārī nakts mācību lidojumā. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā vācu brāļu kapi iznīcināti. 1990. gada 17. martā jauniešu apvienība un Daugavas vanagi Centrālkapos uzstādīja vācu karavīriem un latviešu leģionāriem veltītu krustu. Vēlāk iepretī kapu centrālajai ieejai uzstādīta neliela granīta piemiņas zīme, kurā iekalts teksts:

HIER RUHEN
DEUTSCHE SOLDATEN
1941 – 1945 

(Šeit dus vācu karavīri) 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Pa labi no šīs piemiņas zīmes guleniski novietotas divas granīta piemiņas plāksnes. Pirmā no tām (augšējā) veltīta vācu apakšvirsniekam Valteram Johanam Otto Klokam, bet otra – J. Stukānam. 

Foto: 13.07.2024., karaviru kapi

Tajā iekalts teksts: 

AVIĀCIJAS LEITNANTS
JĀNIS VALFRĪDS STUKĀNS
23.10.1909 JĒKABPILS RAJ.
26.02.1944 LIEPĀJA 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Vēsturiska atkāpe. Jānis Valfrīds Stukāns dzimis Koknesē 1909. gada 23. oktobrī ceļu meistara ģimenē. Viņa tēvu 1919. gadā Cēsu cietumā noslepkavojuši lielinieki. 

Pēc pamatskolas beigšanas Stukāns iestājas vakara vidusskolā, taču ģimenes smagie materiālie apstākļi spiež izglītību pārtraukt. 1931. gadā iesaukts obligātajā karadienestā Latvijas armijā. Palicis virsdienestā un beidz Latvijas kara aviācijas skolas motoristu un lidotāju nodaļu, turpinājis dienestu Aviācijas pulkā kā lidotājs. Sākoties komunistiskajai okupācijai, pēc pulka likvidēšanas 1940. gadā atvaļināts. Strādā par atslēdznieku. 

Sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, Stukāns pievienojas nacionālajiem partizāniem. Dienējis tā dēvētajās pašaizsardzības vienībās, bet pēc tam, kā vēsta frontes laikraksts “Daugavas Vanagi”, ieskaitīts kādā vācu lidotāju eskadriļā. 

1943. gadā Stukāns beidzis vada komandieru kursus un nosūtīts uz fronti policijas vienību sastāvā. Vēlāk pārcelts uz jaunizveidoto latviešu aviācijas vienību Grobiņā (sk.). 1944. gada 11. februārī paaugstināts par leitnantu. 26. februārī neatgriezās no nakts mācību lidojuma un nākamajā rītā tika atrast miris lidmašīnas katastrofas vietā. 

Papildināts: 18.06.2025. 

Avoti: Tēvija, Nr. 63, 15.03.1944.; Daugavas Vanagi, Nr. 12, 24.03.1944.; Daugavas Vanagi. Vēstnesis, Nr. 10, 1993. gada marts/aprīlis, 10. lpp.

Bērzaunes kapos LKOK Pētera Briežkalna individuāls apbedījums

Atrodas Bērzaunes kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Briežkalns. 

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Briežkalns dzimis 1898. gada 11. oktobrī Praulienas pagastā zemkopja ģimenē. Izglītojies ministrijas skolā. 

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 2. Sibīrijas mortīru divizionā. Piedalījies kaujās Rīgas frontē, dienestu beidzis 1917. gada novembrī. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 19. jūnijā Pļaviņās, vispirms ieskaitīts Ziemeļlatvijas rezerves bataljonā, pēc tam pārcelts uz Latgales artilērijas pulku. Vecākais novērotājs kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 6. novembrī pie Rīgas kaprālis Briežkalns “spēcīgā ložmetēju un lielgabalu ugunī, atrazdamies priekšējā novērošanas punktā pie Dammes muižas, sniedza precīzas ziņas par bermontiešu bateriju atrašanās vietu, tā sekmēdams to apklusināšanu”. 

Atvaļināts 1921. gada 1. aprīlī. Jaunsaimnieks Bērzaunes pagasta “Dravniekos”. Miris 1970. gadā Bērzaunē. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 97. lpp.

Mazsalacas kapos LKOK Jāņa Brieža individuāls apbedījums

Atrodas Mazsalacas kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Briedis. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Briedis dzimis 1898. gada 6. februārī Mazsalacas pagastā zemkopja ģimenē. 

Pirmā pasaules kara laikā īsu laiku dienējis kādā krievu armijas rezerves pulkā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 2. jūnijā, 2.(5.) Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies Cēsu kaujās, kā arī vēlākajās cīņās ar bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gadā naktī uz 13. jūniju Latgalē izlūkgājienā uz Miehovas un Jakusovas sādžām dižkareivis Briedis “piedalījās uzbrukumā Gorbunovas sādžai, kur pārsteidza ienaidnieka ložmetējniekus un atņēma tiem ieroci”. 

Atvaļināts 1921. gada 24. martā. Jaunsaimnieks Sēļu pagasta “Pļavmalās”, pagasta aizsargu nodaļas dalībnieks. No 1929. gada dzīvojis Mazsalacā, gadījuma darbu strādnieks. 

1942. gadā iesaukts vācu armijā. 1944. gadā kritis gūstā, drīzumā atbrīvots, atgriezies Mazsalacā. Miris 1948. gada 25. decembrī Rūjienā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 94.-95. lpp.