Atrodas Liepājas Centrālkapos.
Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Hermanis Treilops. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pie kapa uzstādīta melnā granītā darināta tipveida piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:
Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieris
HERMANIS TREILOPS
1890 – 1957
Vēsturiska atkāpe. Hermanis Treikops dzimis 1890. gada 15. maijā Liepājā. Strādnieks.
1911. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 26. Sibīrijas strēlnieku pulkā, kur beidzis mācību komandu. Pirmā pasaules kara sākumā pārcelts uz 48. Sibīrijas strēlnieku pulku un nosūtīts uz fronti Karpatos, kur piedalījies kaujās, smagi ievainots. Pēc izveseļošanās kā vecākais unteroficieris 234. Bogučaras kājnieku pulka rindās cīnījies Polijā, kur kritis vācu gūstā. Apbalvots ar Jura medaļu un Jura krusta II, III un IV šķiru.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 28. janvārī, Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes II Cēsu bataljona sastāvā piedalījies Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā no lieliniekiem, pēc tam pārcelts uz 2. Ventspils kājnieku pulku, cīnījies pret bermontiešiem pie Jaunjelgavas un pret lieliniekiem Latgalē. Paaugstināts par virsseržantu.
Pavēlē par apbalsošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. jūlijā pie Līvāniem izlūkgājienā Kalvānu sādžas rajonā seržants Treilops “sadursmē ar ienaidnieka pārspēku durkļu cīņā lieliniekus padzina, ieguva 2 ložmetējus un saņēma gūstekņus. Būdams ievainots, neatstāja ierindu līdz cīņas beigām”.
Atvaļināts 1920. gada 2. oktobrī. Vēlāk atgriezies armijā, līdz 1940. gadam dienējis 1. Liepājas kājnieku pulkā. Sākoties komunistiskajai okupācijai atvaļināts, dzīvojis Liepājā. Strādājis Tosmares kuģu remonta rūpnīcā, vēlāk sērkociņu fabrikā, kokzāģētavā. No 1955. gada pensijā. Miris 1957. gada 15. oktobrī.
H. Treilopa vārds iegravēts arī vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Liepājas Lāčplēša dārzā ar pilsētu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.), kā arī piemiņas plāksnē, kas uzstādīta pie Līvānu atbrīvošanas pieminekļa (sk.). Piemiņas stēlā Liepājā viņš, domājams, kļūdaini minēts kā Ermanis.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 528.
lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru