Lestenes pagasta Pūpju kapos LKOK Alberta Bērziņa individuāls apbedījums

Atrodas Lestenes pagasta Pūpju kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alberts Bērziņš. 

Vēsturiska atkāpe. Alberts Bērziņš dzimis 1895. gada 20. oktobrī toreizējā Kalnamuižas (tagad Tērvetes) pagasta Mācītājmuižā. Zemkopis Lestenes pagastā. 

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada jūnijā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 6. Tukuma latv. strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). Piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru. Pēc 1917. gada septembra kaujām paaugstināts par vecāko apakšvirsnieku. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1916. gada 23. decembrī Ziemassvētku kaujās pie Mangaļiem pēc vācu frontes pārraušanas jefreitors Bērziņš “devās izlūkos, uzdūrās nocietinātai blindāžai, apgāja to un ieņēma, pēc tam noturēja to līdz papildspēku pienākšanai”. 

No Krievijas armijas aizgājis 1918. gada janvārī. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 9. aprīlī, dienējis līdz 1921. gada 28. februārim. 

Pēc Latvijas Neatkarības kara zemkopis Lestenes pagasta “Lejaslentās”, vēlāk “Sīkmaņos”. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā 1949. gadā kopā ar ģimeni izsūtīts uz Sibīriju. Atgriezies Latvijā 1956. gadā, strādājis vietējā kolhozā. Miris 1962. gada 26. septembrī. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 73. lpp.; Latviešu strēlnieku saraksts: 1915 – 1917. I sēj., A-B-C. Sast. Hartmanis J. Rīga: Namejs Zeltiņš, 2023. 214. lpp.

Salaspils Vecajos kapos LKOK Alberta Bērziņa individuāls apbedījums

Atrodas Salaspils Vecajos kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alberts Bērziņš. 

Vēsturiska atkāpe. Alberts Bērziņš dzimis 1898. gada 21. jūnijā Salaspils pagasta “Sniedzēs”. Zemkopis. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 8. oktobrī. 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 20. novembrī Jelgavas apriņķa Līvbērzes muižas rajonā “izlūkgājienā sadursmē ar ienaidnieka ložmetēja komandu [kareivis] Bērziņš uzbruka tai, vienu bermontieti nošāva un atņēma munīcijas pajūgu”. 

Atvaļināts 1920. gada 12. maijā. Zemkopis Salaspils pagasta “Sniedzēs”, kur aizvadījis visu mūžu. Miris 1977. gada 21. aprīlī. 

Alberta Bērziņa vārds iegravēts arī turpat Salaspils Vecajos kapos uzstādītajā piemiņas stēlā ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 73. lpp.

Bebru pagasta Zutēnu kapos LKOK Jāņa Berga individuāls apbedījums

Atrodas Bebru pagasta Zutēnu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Bergs. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Bergs dzimis 1894. gada 10. martā Bebru pagastā. Drēbnieks. 

Sākoties pirmajam pasaules karam, 1915. gada augustā iestājies 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). Piedalījies daudzās kaujās, paaugstināts par jaunāko apakšvirsnieku, apbalvots ar Jura medaļu un Jura krusta IV šķiru. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 17. jūnijā, iecelts par vada komandieri 3. Jelgavas kājnieku pulkā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem. 1919. gada oktobrī pārcelts uz Kurzemes divīzijas papildu bataljonu. 1920. gada martā nosūtīts uz Zemgales artilērijas pulku un piedalījies cīņās ar lieliniekiem Latgalē. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 22. jūlijā Latgalē uzbrukumā Streļķu sādžai seržants Bergs “kā novērotājs, neskatoties uz ienaidnieka artilērijas un ložmetēju uguni, pašaizliedzīgi izpildīja savu pienākumu, divreiz atjaunoja pārrautās telefona līnijas, tā lielā mērā sekmēdams mūsu artilērijas panākumus”. 

Atvaļināts 1921. gada 21. februārī. Jaunsaimnieks Bebru pagasta “Ceļmalās”. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1945. gada 21. februārī apcietināts kā bijušais aizsargs. PSRS Iekšlietu tautas komisariāta sevišķā apspriede 1946. gada 10. jūnijā, pamatojoties uz KPFSR kriminālkodeksa 58. panta 1. daļas a) punktu un 58. panta 11. daļu, par “dzimtenes nodevību” un pretpadomju “noziegumu organizēšanu” piesprieda Bergam piecu gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Atradies ieslodzījumā tā dēvētajā Široklagā. 1948. gadā izsūtīts uz toreizējo Kustanajas (tagad Kostanajas) apgabalu tagadējā Kazahstānā. 1950. gada 13. februārī apcietināts atkārtoti, notiesāts uz desmit gadiem koncentrācijas nometnē. 1955. gada maijā toreizējās Kazahijas PSR Augstākā tiesa sodu samazinājusi uz pieciem gadiem, no ieslodzījuma atbrīvots. 

Pēc atgriešanās Latvijā dzīvojis Bebru pagasta “Ceļmalās”. Miris 1962. gada 16. novembrī. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 70. lpp.; Latviešu strēlnieku saraksts: 1915 – 1917. I sēj., A-B-C. Sast. Hartmanis J. Rīga: Namejs Zeltiņš, 2023. 189. lpp.; Šēnbergs, M. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Latvijas Arhīvi, Nr. 3, 1999. gads, 108. lpp.; Cemety.lv.

Rūjienas Bērtuļa kapos LKOK Eduarda Berga individuāls apbedījums

Atrodas Rūjienas Bērtuļa kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Eduards Bergs. Kapavieta nav saglabājusies. 

Vēsturiska atkāpe. Eduards Bergs dzimis 1888. gada 1. maijā Lodes pagasta “Pēpās”. Zemkopis. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā, piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura medaļu un Jura krusta IV šķiru. Atvaļināts 1917. gada beigās. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 18. februārī, dienējis Vidzemes artilērijas pulkā. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 21. novembrī pie Rundāles, “kad vācieši mēģināja izlauzties uz Bausku, [seržants] Bergs ar sava lielgabala uguni piespieda bermontiešus bēgt, atstājot kaujaslaukā ieročus u.c. trofejas”. 

Atvaļināts 1921. gada martā. Lauksaimnieks Lodes pagasta “Pēpās”. 

1944. gadā, tuvojoties lieliniekiem, sieva ar bērniem devušies bēgļu gaitās ārpus Latvijas (pazuduši). Bergs palicis savās mājās veselības stāvokļa dēļ. Miris 1946. gada 15. februārī Rūjienā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 69.-70. lpp.

Rūjienas Skudrītes kapos LKOK Jāņa Birkholda individuāls apbedījums

Atrodas Rūjienas Skudrītes kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Birkholds (Bergholds). 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Birkholds (Bergholds) dzimis 1897. gada 7. augustā Naukšēnu pagastā zemkopja ģimenē. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā, piedalījies Ziemassvētku kaujās. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 26. februārī, 1.(4.) Valmieras pulka sastāvā cīnījies pret lieliniekiem un vāciešiem, paaugstināts par dižkareivi. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 16. jūlijā Vidzemē pie Ekhofas muižas Bergholds “tika smagi ievainots, taču neatstāja kaujaslauku un ar ložmetēja uguni piespieda ienaidnieku atkāpties”. 

Atvaļināts 1921. gada 1. martā. Jaunsaimnieks Naukšēnu pagasta “Lejaspiksāros”, kur aizvadījis visu mūžu. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā iestājies kolhozā. Miris 1980. gada 13. aprīlī. 

Jāņa Bergholda vārds iegravēts piemiņas plāksnē, kas uzstādīta pie Līvānu atbrīvošanas pieminekļa (sk.) ar novadu saistītajiem LKOK.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 68. lpp.

Valmierā Kocēnu kapos LKOK Jāņa Benjava individuāls apbedījums

Atrodas Valmierā Kocēnu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Benjavs. Pie kapa uzstādīta iesarkanā granītā darināta neregulāras formas piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: 

JĀNIS BENJAVS
1899.18.IV – 1989.27.XI. 

Nekādas norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Benjavs dzimis 1899. gada 18. aprīlī Daudzevas pagasta “Sprīdīšos” zemkopja ģimenē. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 5. jūlijā Secē, iedalīts 1. bruņuvilciena apkalpē, piedalījies pirmajās kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas. Cīņā gūtā ievainojuma dēļ pēc kara saņēmis invaliditātes pensiju. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 8. oktobrī kaujā pie Baložu kapiem 1. bruņotā diviziona kareivis Benjavs, “apkalpodams lielgabalu uz atklātas vilciena platformas, pēc biedra nāves stājās viņa vietā, tūlīt pat tika smagi ievainots, taču savu vietu neatstāja līdz kaujas beigām. Ar savu pašaizliedzību un drosmi sekmēja ienaidnieka atsišanu”. 

Atvaļināts 1921. gada 19. janvārī. Jaunsaimnieks Seces pagasta “Kalniešos”, no 1923. gada aizsargs Seces pagasta aizsargu nodaļā. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis Valmieras rajona Kocēnu pagastā, zirgkopis un laukstrādnieks vietējā kolhozā. 

Jāņa Benjava vārds iegravēts kādreizējā Janjelgavas novadā dzimušo LKOK piemiņai veltītajā stēlā, kas uzstādīta Jaunjelgavā (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 67. lpp.; Cemety.lv.

Saldus pilsētas kapos LKOK Jāņa Beierbaha individuāls apbedījums

Atrodas Saldus pilsētas kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Beierbahs. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Beierbahs dzimis 1893. gada 27. septembrī (saskaņā ar Hartmani 13. septembrī). Skrundas pagasta “Spriņģos”. Galdnieks. 

Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijas dienestā, 1915. gada 15. augustā ieskaitīts 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā), 3. rotā vecākais apakšvirsnieks. 1918. gada aprīlī Maskavā demobilizēts. Apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 26. jūnijā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 15. oktobrī Rīgā “uzbrukumā Pārdaugavai spēcīgā ugunī ienaidnieka pārspēka prettrieciena laikā [virsnieka vietnieks] Beierbahs noturēja ieņemtās pozīcijas līdz atkāpšanās pavēles saņemšanai”. Savukārt tā paša gada 19. novembrī Kurzemē “durkļu cīņā izsita ienaidnieku no Vilkubūdu mājām Jelgavas rajonā, ieguva ložmetēju”. 

Atvaļināts 1921. gada 22. maijā. Piešķirta jaunsaimniecība Cieceres pagasta Veccieceres muižā, kur visu mūžu nodarbojies ar zemkopību. Miris 1970. gada 9. martā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 65. lpp.; Latviešu strēlnieku saraksts: 1915 – 1917. I sēj., A-B-C. Sast. Hartmanis J. Rīga: Namejs Zeltiņš, 2023. 180. lpp.