Atrodas Valmierā Kocēnu kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Benjavs. Pie kapa uzstādīta iesarkanā granītā darināta neregulāras formas piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts:
JĀNIS BENJAVS
1899.18.IV – 1989.27.XI.
Nekādas norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Benjavs dzimis 1899. gada 18. aprīlī Daudzevas pagasta “Sprīdīšos” zemkopja ģimenē.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 5. jūlijā Secē, iedalīts 1. bruņuvilciena apkalpē, piedalījies pirmajās kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas. Cīņā gūtā ievainojuma dēļ pēc kara saņēmis invaliditātes pensiju.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 8. oktobrī kaujā pie Baložu kapiem 1. bruņotā diviziona kareivis Benjavs, “apkalpodams lielgabalu uz atklātas vilciena platformas, pēc biedra nāves stājās viņa vietā, tūlīt pat tika smagi ievainots, taču savu vietu neatstāja līdz kaujas beigām. Ar savu pašaizliedzību un drosmi sekmēja ienaidnieka atsišanu”.
Atvaļināts 1921. gada 19. janvārī. Jaunsaimnieks Seces pagasta “Kalniešos”, no 1923. gada aizsargs Seces pagasta aizsargu nodaļā. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis Valmieras rajona Kocēnu pagastā, zirgkopis un laukstrādnieks vietējā kolhozā.
Jāņa Benjava vārds iegravēts kādreizējā Janjelgavas novadā dzimušo LKOK piemiņai veltītajā stēlā, kas uzstādīta Jaunjelgavā (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 67.
lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru