Bebru pagasta Zutēnu kapos LKOK Jāņa Berga individuāls apbedījums

Atrodas Bebru pagasta Zutēnu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Bergs. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Bergs dzimis 1894. gada 10. martā Bebru pagastā. Drēbnieks. 

Sākoties pirmajam pasaules karam, 1915. gada augustā iestājies 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). Piedalījies daudzās kaujās, paaugstināts par jaunāko apakšvirsnieku, apbalvots ar Jura medaļu un Jura krusta IV šķiru. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 17. jūnijā, iecelts par vada komandieri 3. Jelgavas kājnieku pulkā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem. 1919. gada oktobrī pārcelts uz Kurzemes divīzijas papildu bataljonu. 1920. gada martā nosūtīts uz Zemgales artilērijas pulku un piedalījies cīņās ar lieliniekiem Latgalē. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 22. jūlijā Latgalē uzbrukumā Streļķu sādžai seržants Bergs “kā novērotājs, neskatoties uz ienaidnieka artilērijas un ložmetēju uguni, pašaizliedzīgi izpildīja savu pienākumu, divreiz atjaunoja pārrautās telefona līnijas, tā lielā mērā sekmēdams mūsu artilērijas panākumus”. 

Atvaļināts 1921. gada 21. februārī. Jaunsaimnieks Bebru pagasta “Ceļmalās”. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1945. gada 21. februārī apcietināts kā bijušais aizsargs. PSRS Iekšlietu tautas komisariāta sevišķā apspriede 1946. gada 10. jūnijā, pamatojoties uz KPFSR kriminālkodeksa 58. panta 1. daļas a) punktu un 58. panta 11. daļu, par “dzimtenes nodevību” un pretpadomju “noziegumu organizēšanu” piesprieda Bergam piecu gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Atradies ieslodzījumā tā dēvētajā Široklagā. 1948. gadā izsūtīts uz toreizējo Kustanajas (tagad Kostanajas) apgabalu tagadējā Kazahstānā. 1950. gada 13. februārī apcietināts atkārtoti, notiesāts uz desmit gadiem koncentrācijas nometnē. 1955. gada maijā toreizējās Kazahijas PSR Augstākā tiesa sodu samazinājusi uz pieciem gadiem, no ieslodzījuma atbrīvots. 

Pēc atgriešanās Latvijā dzīvojis Bebru pagasta “Ceļmalās”. Miris 1962. gada 16. novembrī. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 70. lpp.; Latviešu strēlnieku saraksts: 1915 – 1917. I sēj., A-B-C. Sast. Hartmanis J. Rīga: Namejs Zeltiņš, 2023. 189. lpp.; Šēnbergs, M. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Latvijas Arhīvi, Nr. 3, 1999. gads, 108. lpp.; Cemety.lv.