Bebru pagasta Zutēnu kapos LKOK Pētera Ūberga individuāls apbedījums

Atrodas Bebru pagasta Zutēnu (arī Zuteņu jeb Jaunajos) kapos. 

Apglabāts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Ūbergs. 

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Ūbergs dzimis 1898. gada 7. decembrī Bebru pagastā. Pagastskolas izglītība. Zemkopis. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 19. novembrī, ieskaitīts 7. Siguldas kājnieku pulkā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 20. novembrī pie Jelgavas kaujā ar vāciešiem kareivis Ūbergs, “neskatoties uz spēcīgo apšaudi, metās triecienā un ar rokasgranātu apklusināja pretinieka ložmetēju, pēc tam ieguva to, tā sekmēdams šosejas mezgla ieņemšanu”. 

Atvaļināts 1921. gada 6. maijā. Zemkopis Vecbebru pagasta Zvejniekos, vēlāk Pumpuros. Pagasta aizsargu nodaļas dalībnieks. 

1944. gadā izceļojis uz Vāciju, taču pēc nacistu sagrāves atgriezies okupētajā Latvijā. 1949. gadā izsūtīts uz Sibīriju, no turienes atgriezies pēc 1955. gada, dzīvojis Bebru pagasta Mitros. Miris 1975. gadā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 531. lpp.; Koknese Novada Vēstis, Nr. 80 (367), 15.01.2016.

Bebru pagasta Zutēnu kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Edgara Selgas individuāls apbedījums

Atrodas Bebru pagasta Zutēnu (arī Zuteņu jeb Jaunajos) kapos. 

Apglabāts 1941. gada vasarā pie Bebru pagastnama kritušais nacionālais partizāns. Edgars Selga. 

Viņa vārds iekalts arī piemiņas akmenī komunistiskā terora upuriem pie Bebru pamatskolas, kuras internāta ēkā savulaik atradās pagastnams (sk.).

Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 105. lpp.; Tēvija, Nr. 16, 18.07.1941.; Koknese Novada Vēstis, Nr. 40 (317), 12.04.2013.

Bebru pagasta Zutēnu kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna un LKOK Andreja Ūberga individuāls apbedījums

Atrodas Bebru pagasta Zutēnu (arī Zuteņu jeb Jaunajos) kapos. 

Apglabāts 1941. gada vasarā pie Bebru pagastnama kritušais nacionālais partizāns un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Andrejs Ūbergs. 

Vēsturiska atkāpe. Andrejs Ūbergs dzimis 1888. gada 13. novembrī Bebru pagastā Iršu kolonijā. 

1910. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 26. Sibīrijas strēlnieku pulkā Irkutskā, vēlāk Liepājā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada vasarā iesaukts atkārtoti, iedalīts 87. Neišlotes kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Austrumprūsijā un pie Varšavas, vēlāk pie Lodzas, kur kritis gūstā. Apbalvots ar diviem Jura krustiem. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 14. jūnijā Pļaviņās, ieskaitīts 4. Valmieras kājnieku pulkā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem, Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 1920. gada aprīlī paaugstināts par virsseržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gadā naktī uz 14. novembri Zemgalē “Birzgales muižas ieņemšanā ārkārtīgi niknā ienaidnieka ložmetēju ugunī [dižkareivis] Ūbergs pirmais ielauzās muižā, apšāva ložmetēju apkalpes un ieguva 4 ložmetējus kaujas gatavībā”. 

Atvaļināts 1920. gada oktobrī. Dzīvojis Bebru pagasta Kalniešos, kur ierīkojis tējnīcu. Sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, 1941. gada vasarā pievienojies nacionālajiem partizāniem un sadursmē pie Bebru pagastnama kritis. Precīzs nāves datums nav skaidrs. Vēsturnieks Elmārs Pelkaus raksta, ka tas varētu būt noticis jau 25. jūnijā, bet rakstā par lielinieku zvērībām Rīgas apriņķī, kas publicēts 1941. gada 30. jūlijā laikrakstā “Tēvija” minēts 3. jūlijs. Savukārt piemiņas akmenī, kas uzstādīts sadursmes vietā, kā A. Ūberga nāves datums norādīts 1. jūlijs. 

Viņa vārds iekalts arī piemiņas akmenī komunistiskā terora upuriem pie Bebru pamatskolas, kuras internāta ēkā savulaik atradās pagastnams (sk.). 

Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 105. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 531. lpp.; Tēvija, Nr. 26, 30.07.1941.; Koknese Novada Vēstis, Nr. 40 (317), 12.04.2013.

Vecbebros piemiņas akmens komunistiskā terora upuriem un nacionālajiem partizāniem

Atrodas Vecbebros pie Bebru pamatskolas. 

Atklāts 2003. gada 25. martā pie Bebru pamatskolas, kuras internāta ēkā savulaik atradies pagastnams. Piemiņas zīmē cita starpā iekalti arī to trīs nacionālo partizānu vārdi, kas krita 1941. gada vasarā pie Bebru pagastnama sadursmē ar lieliniekiem. Piemiņas akmenī lasāms sekojošs teksts: 

KOMUNISTISKĀ TERORA
UPURU PIEMIŅAI
1941.-1955.
BEBRU PAGASTĀ 

NOŠAUTI
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
A. ŪBERGS † 01.07.1941.
R. BALODIS † 30.06.1941.
J. GRĪNVALDS † 1946.
E. SELGA † 30.06.1941.
J. SPRIGULĪTIS † 10.10.1944.
TIESĀTI UN IZSŪTĪTI UZ SIBĪRIJU 61
AIZVESTI UZ SIBĪRIJU 41 

Vēsturiska atkāpe. Sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, nacionālie partizāni Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības fakultātes studenta Jāņa Šmita vadībā jau jūnija beigās ieņēmuši Bebru pagasta izpildkomiteju un aizturējuši tās darbiniekus. Taču partizānus pārsteiguši lielinieki, kas ieradušies vairākās kravas automašīnās (saskaņā ar dažādiem avotiem bijuši divi vai trīs spēkrati). Pēc apšaudes partizāni bijuši spiesti atgriezties mežā. Sadursmē kritis vietējais aizsargs un LKOK Andrejs Ūbergs (sk.), elektrotehniķis Edgars Selga (Umurs) (sk.) un kāds R. Balodis. Precīzs šī notikuma datums nav skaidrs. Vēsturnieks Elmārs Pelkaus raksta, ka tas varētu būt noticis jau 25. jūnijā, E. Selgam veltītajā sēru sludinājumā, kas tolaik publicēts laikrakstā “Tēvija”, kā viņa nāves datums minēts 30. jūnijs, bet rakstā par lielinieku zvērībām Rīgas apriņķī, kas publicēts 1941. gada 30. jūlijā, “Tēvija” kā šīs sadursmes datumu min 3. jūliju. Savukārt piemiņas akmenī kā A. Ūberga nāves datums norādīts 1. jūlijs, bet kā E. Selgas un R. Baloža nāves datums minēts 30. jūnijs. 

A. Ūbergs (sk.) un E. Selga (sk.) apglabāti Bebru pagasta Zutēnu kapos, bet R. Baloža apbedījuma vieta pagaidām nav zināma. 

Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 105. lpp.; Tēvija, Nr. 16, 18.07.1941.; Tēvija, Nr. 26, 30.07.1941.; Koknese Novada Vēstis, Nr. 40 (317), 12.04.2013.

Suntažu kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna un LKOK Ervīna Freimaņa individuāls apbedījums

Atrodas Suntažu kapos. 

Apbedīts pie Ruikaskalna mājām 1941. gada 4. jūlijā sadursmē ar atejošās sarkanās armijas vienību kritušais Sidgundas nacionālo partizānu grupas cīnītājs un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ervīns Freimanis. 

E. Freimaņa vārds iekalts arī Lestenes brāļu kapu (sk.) sienā. 

Piezīme. Kaujā pie Ruikaskalna krita arī Mālpils nacionālo partizānu grupas cīnītāji Eduards Ploriņš, Pēteris Purviņš un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Runiks. Viņi apbedīti Mālpils kapos (sk.). 

Vēsturiska atkāpe. Ervīns Freimanis dzimis 1892. gada 17. februārī (LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā kā dzimšanas datums minēts 6. marts) Mālpils pagastā lauksaimnieka ģimenē. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis, arī mašīnists. 

1913. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 14. Sibīrijas strēlnieku pulkā Čitā. Pirmā pasaules kara laikā piedalījies kaujās Varšavas frontē. 1914. gada decembrī pie Lodzas ievainots, kritis vācu gūstā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 11. oktobrī Siguldā, ieskaitīts 9. Rēzeknes kājnieku pulkā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā. Paaugstināts par kaprāli. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 5. novembrī kaujā pie Priedaines stacijas “laikā, kad mūsējie bija spiesti atkāpties, F., būdams ložmetējnieks, par spīti apšaudei palika savā vietā, ļāva vāciešiem tuvoties un atklāja labi mērķētu uguni, tā izraisīdams apjukumu un sagādādams lielus zaudējumus, kā rezultātā mūsējie spēja sakārtoties un noturēt pozīcijas”. 

Atvaļināts 1920. g. 1. maijā. Jaunsaimnieks Sidgundas pagasta Pilskalnos. 

Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 98. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 156.-157. lpp.; Tēvija, Nr. 8, 09.07.1941.

Valles kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Edmunda Vīgmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Valles kapos. 

Apbedīts 30. jūnijā kritušais nacionālais partizāns Edmunds Vīgmanis (Vigmanis). 

Vēsturiska atkāpe. Sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, lielinieki Taurkalnes pagastu atstāja 29. jūnijā, bet nākamajā dienā pie pagastnama Vallē sāka pulcēties vietējie pilsoņi, kas mastā uzvilka Latvijas nacionālo karogu. Aizsarga Osvalda Ivanovska vadībā tika izveidots pašaizsardzības pulciņš, kurā iestājās 25 pagasta pilsoņi, pamatā aizsargi. Taču tikai septiņi no tiem bija bruņoti ar šautenēm vai bisēm. Jau 30. jūnijā Taurkalnes partizāni pie Jaunbruntāliem iesaistījās sadursmē ar sarkanarmiešu grupu, kurā bija aptuveno 20 vīru. Apšaudē pieci lielinieki tika nogalināti, astoņi ievainoti, bet pārējie izklīda. Kaujā krita arī partizāns un Jaunbuku saimnieks Edmunds Vīgmanis, bet O. Ivanovskis un Bārzdiņu saimnieks Jānis Krūmiņš guva ievainojumus.

Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 54. lpp.; Tēvija, Nr. 20, 23.07.1941.

Naudītes pagasta Jaunsesavas kapos 1941. gadā kritušā nacionālā partizāna Bruno Druķa individuāls apbedījums

Atrodas Naudītes pagasta Jaunsesavas kapos. 

Apbedīts 1941. gada 30. jūnijā kritušais nacionālais partizāns Bruno Druķis. Uz kapa uzstādīta granīta stēla, kurā iekalts teksts: 

PARTIZĀNIM
BRUNO DRUĶIM
KRITIS 1941. 30. VI 

Stēlā bijis iestrādāts keramikas medaljons ar B. Druķa portretu, taču komunistiskās okupācijas gados tas ticis sadauzīts. 

Vēsturiska atkāpe. 1941. gada 30. jūnijā Naudītes nacionālo partizānu vienība uz ceļa pie Meļļiem mēģināja aizturēt sarkanarmiešu kolonu, kuru vadīja divi virsnieki. Tomēr lielinieki atteicās padoties, un izcēlās apšaude, kurā abi virsnieki tika nogalināti, bet kareivji – izklīdināti. Sadursmē krita arī partizāns un atvaļinātais Jātnieku pulka kaprālis Bruno Druķis. 

Avoti: Pelkaus, E. Cīņa un cerība: Partizāni Latvijā 1941. gada vasarā. Rīga: N.I.M.S. 2004. 54. lpp.; Nacionālā Zemgale, Nr. 15, 16.07.1941.