Zaļenieku Zaļās draudzes luterāņu baznīcā piemiņas plāksne 1. PK un LAK kritušajiem draudzes locekļiem

Atrodas Zaļenieku pagasta Zaļās draudzes luterāņu baznīcā. GPS 56.52985, 23.496301

Atklāta 1929. gada 25. augustā. Marmora piemiņas plāksni par saziedotiem līdzekļiem uzstādījusi Brāļu kapu komitejas Jēkabnieku nodaļa. Tajā iekalts teksts:

MĒS UPURĒJĀM DZĪVĪBU PAR TĒVU ZEMES BRĪVĪBU.

PAR BRĪVO LATVIJU † ZAĻĀS DRAUDZES

KRITUŠIE DĒLI =

ADAMS DĀVUS                                LEINERTS ZĀMELIS

ANSKINS EDUARDS                        LIPSTS JĀNIS

APSĪTIS JĀNIS                                  LINDERMANIS DĀVUS

BALODIS JĀNIS                                LONERTS TEODORS

BAUMANIS VILIS                             MELDRIŅŠ EDMUNDS

BAUMANIS ALFRĒDS                     MĒTRIŅŠ ANSIS

BIRGELIS KRISTAPS                        MUIŽNIEKS KRISTAPS

BĪSKAPS KRISTAPS                        PELCIS ANSIS

CIMERMANIS ZĀMELIS                  PUTRIŅŠ ŽANIS

FREIBERGS ZĀMELIS                      RENCIS ALFREDS

GILNERS JĀNIS                                STOPS KRISTAPS

JĀKOBSONS ZĀMELIS                   TĪDENBERGS DĀVIS

JEGERMANIS ALBERTS                  ZĀLAMANS AUGUSTS

KAZENIEKS KRISTAPS                   ZAGERIS JĀNIS

KREICBERGS JĀNIS                        ZAMLOVSKIS ERNESTS

LABRENTS ŽANIS                            ZANKOVSKIS FRICIS

LEINERTS DĀVIS                             VEIDEMANIS FRICIS

LEINERTS JĀNIS                              VEIDEMANIS ALBERTS.

TIE – MŪSU AVANGARDS, TIE – PIRMIE VAROŅDĒLI,

KAS BAIGOS SENČU ŠĶĒPUS, RŪSAS KLĀTOS, TVER,

UN RŪGTO NĀVES KAUSU SAUSU DZER,

LAI LATVJU VĀRDS REIZ ATKAL ATMIRDZ CĒLI.

25. AUGUSTĀ                        BRĀĻU KAPU KOMITEJAS

1929. GADĀ                           JĒKABNIEKU NODAĻA

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 146.-147. lpp.; Lismanis II.

Sesavas luterāņu baznīcā piemiņas plāksne 1. PK un LNK kritušajiem draudzes locekļiem

Atrodas Elejas pagastā Sesavas luterāņu baznīcā. GPS 56.421925, 23.731316 

Atklāta 1932. gada 31. jūlijā. Piemiņas plāksne baltā marmorā darināta E. Kuraua firmā Rīgā par draudzes saziedotiem līdzekļiem. Tajā zem triju zvaigžņu attēlojuma, kas novietots virs krusta zīmes, iekalts zeltā iekrāsots teksts ar 54 kritušo vārdiem: 

LATVIJAS
ATBRĪVOŠANAS UN PASAULES KARĀ
KRITUŠIE UN BEZ VĒSTS PAZUDUŠIE
SESAVAS DRAUDZES DĒLI: 

ĀBELE ŽANIS                                  PUĶE JOHANS
ANDERSONS JĀNIS                        KLEBERS JĀNIS
BANDERS JURIS                             KLEBERS KRISTAPS
BĀRZDIŅŠ JĀNIS                           LIEPA KRISTAPS
BĒRZIŅŠ ANSIS                              LIEPA VILIS
BLUMBERGS VILIS                        MAZIŅAIS JĒKABS
BOZE ARVEDS                                RADVILIS TEODORS
BULLERTS JĀNIS                            RĒLICS JĀNIS
DOMBROVSKIS ALBERTS            RENCIS VILIS
DOMBROVSKIS ROBERTS           RENESLĀCIS AUSEKLIS
DOMBROVSKIS TEODORS           ROZĒNS FRIDRIHS
DOMBROVSKIS ŽANIS                 SALMIŅŠ KRISTAPS
DUNCIS ĢEDERTS                          SALMIŅŠ MĀRTIŅŠ
ĒRLICHS VOLDEMĀRS                 SILOVS JEKABS
GODS DĀVIS                                   STRAUDOVSKIS ROBERTS
GRANDOVSKIS ĀDOLFS              STRAUTIŅŠ TEODORS
GRIĶIS KRIŠJĀNIS                         TĪTAVS JĀNIS
GRĪNVALDS ROBERTS                 UŠĶIS JĀNIS
GUSTIŅŠ KRISTAPS                       VALDOVSKIS ĒRIHS
GUSTIŅŠ ŽANIS                              VEIMANIS EDMUNDS
JANSONS KĀRLIS                          ZARIŅŠ JĀNIS
JĒKABSONS TEODORS                 ZARIŅŠ KRISTAPS
KARPS PĒTERIS                              ZAURIŅŠ JĀNIS
MAZIŅAIS TEODORS                    ZAURIŅŠ KĀRLIS
MELDERIS KĀRLIS                        ZĪLE JĀNIS
NAGLIŅŠ ROBERTS                       ŽĪDELIS JOHANS
PĀNS ANSIS                                     ŽIGLEVICS VOLDEMĀRS
PITKA ROBERTS                             ŽURŽEVSKIS ÂDOLFS 

MĪLESTĪBA NEKAD NEBEIDZASSESAVAS DRAUDZE. 

Plāksnes izgatavošana izmaksājusi 500 latus. 

Labots un papildināts: 05.04.2025. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 128.-129. lpp.; Zemgales Balss, Nr. 162, 23.07.1932.

Mežmuižas luterāņu baznīcā piemiņas plāksne 1. PK un LAK kritušajiem draudzes locekļiem

Atrodas Augstkalnes pagastā Mežmuižas luterāņu baznīcā. GPS 56.405342, 23.331769

Atklāta 1930. gada 12. oktobrī. Baltā marmora piemiņas plāksnē (141 x 61 cm) iekalts teksts ar 43 kritušo vārdiem:

NEVIENAM NAV

LIELĀKA MĪLESTĪBA NE KĀ ŠĪ,

KAD KĀDS SAVU DZĪVĪBU NODOD

PAR SAVIEM DRAUGIEM. JĀŅA EV. 15. 13.

MEŽMUIŽAS DRAUDZES LOCEKĻI, KRITUŠIE

PIE LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS

UN LIELĀ PASAULES KARĀ.

ŽANIS ZANDOVSKIS

FRICIS FREIMANIS

ANSIS EDUARDS BĒRZIŅŠ

JĀNIS GUDIŅŠ

ROBERTS LEŠINSKIS

INDRIĶIS FRIDRICHSONS

KĀRLIS ADOLFS CEPLĪTIS

KRIŠJĀNIS ŪDRIS

FRIDRICHS MĀLIŅŠ

ALBERTS GRIĶIS

JURIS PAVULĀNS

MĀRTIŅŠ STRUPE

ĢEDERTS GRINVALDS

ARNOLDS MEIJA

ALBERTS ZEMITS

FRICIS BĒRTULIS

ALBERTS MUŠINSKIS

FRICIS ROBERTS MIĶELSONS

KRISTAPS BLAUSTEINS

FRICIS MUŠINSKIS

ALFREDS MEIJERS

JĀNIS CĪRULIS

FRICIS VĪKSNE

KĀRLIS FRIDRICHSONS

JĀNIS EDUARDS CEPLĪTIS

JĀNIS KALNIŅŠ

PETERS KALNIŅŠ

VOLDEMARS ŽIGLEVICS

KRISTAPS REČKUS

JOHANS ALBERTS LERCHS

KRIŠJĀNIS ZAVICKIS

JĀNIS ANSONS

KRISTAPS ĀBOLS

JĀNIS AUGUSTS ŠŪBERTS

ALBERTS ČEKSTERIS

JĀNIS BUIVIDS

VILIS ZALCMANIS

VILIS SĪLIS

JĀNIS ADOLFS PUŠĶEVICS

FRICIS OZOLIŅŠ

JĀNIS ŠABERTS

ŽANIS KAZLOVSKIS

ŽĒLSIRDĪGĀ MĀSA

ALEKSANDRA ZUŠEVICS

JEM TĒVU ZEM’, TAVS ESMU VISS,

PRIEKŠ TEVIS LIELS ES UZAUDZIS,

TEV ZIEDOJIS ES DZĪVĪBU,

LAI GŪTU TEVIM BRĪVĪBU.

1936. gadā draudzes valde nāca klajā ar ierosmi plāksnes pakājē novietot akmens uguns altāri, mudinot draudzes locekļus ziedot tam nepieciešamos līdzekļus. Vai iecere īstenota, pagaidām nav noskaidrots.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 84.-85. lpp.; Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr. 433, 10.10.1930.; Brīvā Zeme, Nr. 199, 03.09.1936.

Liepājā Līvas kapos LKOK Jāņa Jēgersona individuāls apbedījums

Atrodas Liepājā Cenkones ielā 18/20 Līvas (kādreiz Bārenbušas) kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Jēgersons. 2002. gada 20. jūnijā uz kapa uzstādīta granīta piemiņas plāksne, kurā blakus Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumam iekalts teksts:

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA

KAVALIERIS

JĀNIS

JĒGERSONS

1895 – 1963

Foto: 26.04.2016., Cemety.lv

Piemiņas plāksnes uzstādīšanu ar pilsētas pašvaldības atbalstu organizējusi “Daugavas vanagu” Liepājas nodaļa. Kopumā 2002. gada 20. jūnijā piemiņas plāksnes tika uzstādītas 12 Liepājas kapsētās apglabātajiem LKO kavalieriem. Plākšņu izgatavošanai Liepājas dome atvēlējusi 700 latu.

Vēsturiska atkāpe. Jānis Jēgersons dzimis 1895. gada 31. decembrī Vērgales pagastā. Pamatskolas izglītība. Zemkopis Grobiņas pagastā.

Krievijas armijā iesaukts 1915. gada augustā, dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā (vēlākajā pulkā). Piedalījies kaujās pie Slokas, Nāves salā, pie Ķekavas, Ziemassvētku kaujās. Sasniedzis apakšvirsnieka pakāpi. Armiju atstājis 1917. gada beigās.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 22. janvārī, Atsevišķās studentu rotas sastāvā piedalījies kaujās Kurzemē, Zemgalē un Rīgas atbrīvošanā.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. maijā pie Kauguriem, “kad mūsējiem nācās atkāpties, [kaprālis] J. ar savu nodaļu pie ceļa uz Dubultiem palika savā vietā, ar pēdējo munīciju apšaudīja pretinieku un noturēja pozīcijas. Sākoties pretuzbrukumam, piedalījās tajā, padzina ienaidnieku un ieguva šautenes un ložmetējus, ko vērsa pret bēgošajiem lieliniekiem”.

Pēc armijas pārformēšanas ieskaitīts 3. Jelgavas kājnieku pulkā, paaugstināts par seržantu.

Atvaļināts 1921. gada februārī. Dzīvojis Liepājā, kalpotājs pasta kantorī. Miris 1963. gada 28. janvārī.

J. Jēgersona vārds iegravēts arī vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Liepājas Lāčplēša dārzā, godinot ar pilsētu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Papildināts: 13.03.2025. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 215. lpp.; Kurzemes Vārds, 21.06.2002.; Cemety.lv.

Liepājā Līvas kapos LKOK Friča Virgas individuāls apbedījums

Atrodas Liepājā Cenkones ielā 18/20 Līvas (kādreiz Bārenbušas) kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Fricis Virga. 2002. gada 20. jūnijā uz kapa uzstādīta granīta piemiņas plāksne, kurā blakus Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumam iekalts teksts:

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA

KAVALIERIS

FRICIS

VIRGA

1889 – 1971.

Piemiņas plāksnes uzstādīšanu ar pilsētas pašvaldības atbalstu organizējusi “Daugavas vanagu” Liepājas nodaļa. Kopumā 2002. gada 20. jūnijā piemiņas plāksnes tika uzstādītas 12 Liepājas kapsētās apglabātajiem LKO kavalieriem. Plākšņu izgatavošanai Liepājas dome atvēlējusi 700 latu.

Vēsturiska atkāpe. Fricis Virga dzimis 1889. gada 14. februārī Liepājā strādnieka ģimenē.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, iesaukts Krievijas armijā, dienējis Šauļu rekvizīcijas komisijā. 1916. gada sākumā pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk pulku). Tā sastāvā piedalījies kaujās, sasniedzis jaunākā unteroficiera pakāpi, apbalvots ar Jura medaļu.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 28. janvārī Liepājā, piedalījies Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona (vēlāk brigādes) kaujās līdz Rīgas atbrīvošanai. Vēlāk 2. Ventspils kājnieku pulka sastāvā cīnījies pret bermontiešiem Jaunjelgavas rajonā un pret lieliniekiem Latgalē. 1920. gadā paaugstināts par seržantu.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gadā naktī uz 20. janvāri pie Viļēniem sadursmē ar pārspēkā esošu pretinieka vienību Virga “durkļu cīņā to sakāva. Lai arī tika ievainots, turpināja uzdevuma izpildi, atjaunoja sakarus starp mūsu bataljoniem, tā sekmējot Viļēnu ieņemšanu”.

Atvaļināts 1920. gada 1. oktobrī. Dzīvojis Liepājā, ostas strādnieks. Pēc Otrā pasaules kara atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā mūža nogalē kurinātājs namu pārvaldē. Miris 1971. gada 13. februārī.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 564. lpp.; Kurzemes Vārds, 21.06.2002.

Liepājā Centrālkapos LKOK Jāņa Vizbuļa individuāls apbedījums

Atrodas Liepājā Centrālkapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Vizbulis. 2002. gada 20. jūnijā uz kapa uzstādīta granīta piemiņas plāksne, kurā blakus Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumam iekalts teksts:

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA

KAVALIERIS

JĀNIS

VIZBULIS

1898 – 1974.

Piemiņas plāksnes uzstādīšanu ar pilsētas pašvaldības atbalstu organizējusi “Daugavas vanagu” Liepājas nodaļa. Kopumā 2002. gada 20. jūnijā piemiņas plāksnes tika uzstādītas 12 Liepājas kapsētās apglabātajiem LKO kavalieriem. Plākšņu izgatavošanai Liepājas dome atvēlējusi 700 latu.

Vēsturiska atkāpe. Jānis Vizbulis dzimis 1898. gada 15. janvārī toreizējā Apriķu pagastā. Laukstrādnieks. Pagastskolas izglītība.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 6. jūnijā Gaujienā, 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem, pēc tam arī Latgales atbrīvošanā. Paaugstināts par dižkareivi.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 13. oktobrī Rīgā Vizbulis, saņēmis uzdevumu pacelt koka tiltu un “neskatoties uz nikno apšaudi, pašaizliedzīgi to paveica, tā palīdzēdams glābt pilsētu no iebrukuma”.

Atvaļināts 1921. gada 16. aprīlī. Jaunsaimnieks Nīkrāces pagasta “Klētniekos”, vēlāk dzīvojis Liepājā, strādnieks Liepājas drāšu fabrikā. Pēc Otrā pasaules kara komunistiskās okupācijas laikā dzelzceļa strādnieks.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 569. lpp.; Kurzemes Vārds, 21.06.2002.

Liepājā Centrālkapos LKOK Jāņa Sermoliņa individuāls apbedījums

Atrodas Liepājā Centrālkapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Sermoliņš. 2002. gada 20. jūnijā uz kapa uzstādīta granīta piemiņas plāksne, kurā blakus Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumam iekalts teksts:

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA

KAVALIERIS

JĀNIS

SERMOLIŅŠ

1897 – 1963.

Piemiņas plāksnes uzstādīšanu ar pilsētas pašvaldības atbalstu organizējusi “Daugavas vanagu” Liepājas nodaļa. Kopumā 2002. gada 20. jūnijā piemiņas plāksnes tika uzstādītas 12 Liepājas kapsētās apglabātajiem LKO kavalieriem. Plākšņu izgatavošanai Liepājas dome atvēlējusi 700 latu.

Vēsturiska atkāpe. Jānis Sermoliņš dzimis 1897. gada 29. septembrī Liepājā. Pamatskolas izglītība. Strādnieks.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 9. martā, Atsevišķās studentu rotas sastāvā piedalījies Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. maijā kaujā pie Slokas un Kauguriem, kad “ienaidnieks piespieda mūsējos atkāpties un vada komandieris tika ievainots, [kareivis] S. stājās viņa vietā, durkļu cīņā izsita lieliniekus no pozīcijām, vērsa pret tiem kaujā iegūtos ieročus, tā piespiežot pretinieku atkāpties”.

1919. gada augustā ieskaitīts 3. Jelgavas kājnieku pulkā, piedalījies visās tā kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 1920. gada augustā pārcelts uz 3. robežsargu pulku.

Atvaļināts 1921. gada 10. martā. Dzīvojis Liepājā, strādnieks kokapstrādes kombinātā “Baltija” (“Sarkanais koks”, “Liepājas koks”). Pensijā no 1959. gada. Miris 1963. gada 13. martā.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 467. lpp.; Kurzemes Vārds, 21.06.2002.