Atrodas
Liepājā Cenkones ielā 18/20 Līvas (kādreiz Bārenbušas) kapos.
Apbedīts
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Fricis Virga. 2002. gada 20. jūnijā uz kapa
uzstādīta granīta piemiņas plāksne, kurā blakus Lāčplēša Kara ordeņa
atveidojumam iekalts teksts:
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS
FRICIS
VIRGA
1889 – 1971.
Piemiņas
plāksnes uzstādīšanu ar pilsētas pašvaldības atbalstu organizējusi “Daugavas
vanagu” Liepājas nodaļa. Kopumā 2002. gada 20. jūnijā piemiņas plāksnes tika
uzstādītas 12 Liepājas kapsētās apglabātajiem LKO kavalieriem. Plākšņu
izgatavošanai Liepājas dome atvēlējusi 700 latu.
Vēsturiska
atkāpe. Fricis Virga dzimis 1889. gada 14. februārī Liepājā strādnieka ģimenē.
Sākoties
Pirmajam pasaules karam, iesaukts Krievijas armijā, dienējis Šauļu rekvizīcijas
komisijā. 1916. gada sākumā pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku
bataljonu (vēlāk pulku). Tā sastāvā piedalījies kaujās, sasniedzis jaunākā
unteroficiera pakāpi, apbalvots ar Jura medaļu.
Latvijas
armijā iesaukts 1919. gada 28. janvārī Liepājā, piedalījies Latviešu atsevišķā
(Kalpaka) bataljona (vēlāk brigādes) kaujās līdz Rīgas atbrīvošanai. Vēlāk 2.
Ventspils kājnieku pulka sastāvā cīnījies pret bermontiešiem Jaunjelgavas
rajonā un pret lieliniekiem Latgalē. 1920. gadā paaugstināts par seržantu.
Pavēlē
par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gadā naktī uz 20.
janvāri pie Viļēniem sadursmē ar pārspēkā esošu pretinieka vienību Virga
“durkļu cīņā to sakāva. Lai arī tika ievainots, turpināja uzdevuma izpildi,
atjaunoja sakarus starp mūsu bataljoniem, tā sekmējot Viļēnu ieņemšanu”.
Atvaļināts
1920. gada 1. oktobrī. Dzīvojis Liepājā, ostas strādnieks. Pēc Otrā pasaules
kara atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā mūža nogalē kurinātājs namu
pārvaldē. Miris 1971. gada 13. februārī.
